1
00:00:07,150 --> 00:00:08,850
[Powered by Google Translate] DAVID DICIURCIO: Tātad svarīgs jēdziens izprast,

2
00:00:08,850 --> 00:00:11,010
programmēšana ir jēdziens jomas.

3
00:00:11,010 --> 00:00:13,860
Jomu var definēt kā konteksts, kurā mainīgais ir

4
00:00:13,860 --> 00:00:15,610
redzams vai pieejami.

5
00:00:15,610 --> 00:00:18,150
Piemēram, pieņemsim, ka mums ir funkcija, galvenais, tas ir

6
00:00:18,150 --> 00:00:22,570
vajadzēja palielināt mainīgo, x, no viena līdz diviem.

7
00:00:22,570 --> 00:00:25,690
Kā mēs varam redzēt, galvenais initializes x vienam, izdrukas

8
00:00:25,690 --> 00:00:28,740
veic kādu tekstu, tad iet funkciju pieaugumu, pirms

9
00:00:28,740 --> 00:00:30,540
drukāšanas vairāk teksta.

10
00:00:30,540 --> 00:00:32,545
Ja šī funkcija bija palaist pareizi, tas būtu

11
00:00:32,545 --> 00:00:34,120
izdrukāt x kā 2.

12
00:00:34,120 --> 00:00:35,370
Mēģināsim to.

13
00:00:38,870 --> 00:00:43,075
>> Tātad, kā jūs varat redzēt, galvenais nav darīt to, ko mēs gaidāms.

14
00:00:43,075 --> 00:00:45,310
Tā atgriež vērtību 1, drīzāk

15
00:00:45,310 --> 00:00:47,150
nekā 2 mēs gaidīts.

16
00:00:47,150 --> 00:00:50,060
Par šo kļūdu iemesls var izskaidrot ar jomu.

17
00:00:50,060 --> 00:00:52,185
In funkcija, galvenais, mēs inicializēts X

18
00:00:52,185 --> 00:00:53,820
tikai funkciju.

19
00:00:53,820 --> 00:00:56,580
Citiem vārdiem sakot, mainīgais x ir deklarēta vietēji

20
00:00:56,580 --> 00:00:58,640
funkcija, galvenais, un nav pieejama

21
00:00:58,640 --> 00:01:00,210
ārpus funkcijas.

22
00:01:00,210 --> 00:01:03,580
Tikai galvenais var piekļūt X šajā situācijā.

23
00:01:03,580 --> 00:01:06,990
Kad mēs saucam pieaugumu mēs neietu X kā ieejas, bet

24
00:01:06,990 --> 00:01:08,960
tikai kopiju x.

25
00:01:08,960 --> 00:01:11,640
Kā rezultātā tas, ka funkcija pieaugums tikai piebilst

26
00:01:11,640 --> 00:01:14,190
vērtība 1 kopiju vērtības x.

27
00:01:14,190 --> 00:01:16,170
Bet ne uz X sevi.

28
00:01:16,170 --> 00:01:19,090
Kad mēs atgriežamies pie galvenā, x pats nav mainījies vispār.

29
00:01:19,090 --> 00:01:22,370
Tātad izdrukāt X būs tikai raža vērtība ir 1.

30
00:01:22,370 --> 00:01:24,890
>> Nu, tad tas atstāj uz jautājumu: kā mums vajadzētu noteikt

31
00:01:24,890 --> 00:01:26,230
šī funkcija?

32
00:01:26,230 --> 00:01:29,500
Viens risinājums ir, kam solis atgriešanās vērtību.

33
00:01:29,500 --> 00:01:31,180
Tādā veidā, funkcija pieaugums būs

34
00:01:31,180 --> 00:01:33,350
dod mums atpakaļ skaitlim.

35
00:01:33,350 --> 00:01:35,420
Tātad, šeit ir mūsu Pārskatītajā kods ar

36
00:01:35,420 --> 00:01:37,480
aizstājēju pieaugums funkciju.

37
00:01:37,480 --> 00:01:41,510
Lūk, mēs tā vietā atgriezās x + 1, nevis tikai beigās

38
00:01:41,510 --> 00:01:44,070
ar x ir vienāds ar x + 1.

39
00:01:44,070 --> 00:01:46,290
Arī veikt ievērosiet, ka mēs aizstāj izlaides

40
00:01:46,290 --> 00:01:49,630
pieauguma, iepriekš anulēta, ar int, norādot, ka

41
00:01:49,630 --> 00:01:52,230
pieauguma tagad iet atpakaļ veselu vērtību.

42
00:01:52,230 --> 00:01:55,000
Tagad, pēc pieauguma reisi, tas atgriezīsies ar vērtību

43
00:01:55,000 --> 00:01:56,535
2, tieši tā, kā mēs paredzēts.

44
00:01:59,630 --> 00:02:02,260
>> Cita situācija, kas parāda darbības joma ir svarīga

45
00:02:02,260 --> 00:02:04,860
ir scopeloop.c.

46
00:02:04,860 --> 00:02:07,320
Šajā kodu, mums ir par cilpu, kurā mainīgais

47
00:02:07,320 --> 00:02:10,310
Kopējais tiek inicializēts laikā katru soli.

48
00:02:10,310 --> 00:02:13,720
Diemžēl, šis kods nav apkopo.

49
00:02:13,720 --> 00:02:16,690
Tas ir tāpēc, ka mainīgā faktiski nepastāv

50
00:02:16,690 --> 00:02:18,550
ārpus cilpa.

51
00:02:18,550 --> 00:02:21,000
Variables deklarē ar cilpām tikai esību

52
00:02:21,000 --> 00:02:23,967
cilpa pati un tiek demonstrēta mūsu kļūdas

53
00:02:23,967 --> 00:02:25,880
ziņa, kopā nedeklarētu.

54
00:02:25,880 --> 00:02:28,710
Mainīgā vēl ir deklarēti ietvaros

55
00:02:28,710 --> 00:02:30,420
no funkcijas galvenais.

56
00:02:30,420 --> 00:02:33,610
Turklāt pie katras atkārtojuma OUR cilpas, mēs

57
00:02:33,610 --> 00:02:36,340
tiek reinitializing mūsu pavisam līdz 0.

58
00:02:36,340 --> 00:02:39,210
Tas pats nedara kodu no apkopošanas, taču tas

59
00:02:39,210 --> 00:02:42,920
neļautu pavisam no kādreiz summējot ar vērtību pagātnes 1.

60
00:02:42,920 --> 00:02:45,760
>> Atkal, kas ir labākais veids, kā noteikt šo?

61
00:02:45,760 --> 00:02:48,520
Viens no vieglāk metodes ietver sevī kopā vietējā

62
00:02:48,520 --> 00:02:51,990
funkcija, galvenais, nevis cilpu pati.

63
00:02:51,990 --> 00:02:55,210
Tas būs kopā, lai faktiski pieauguma, un visbeidzot,

64
00:02:55,210 --> 00:02:57,880
lai to varētu izdrukāt pēc cilpa.

65
00:02:57,880 --> 00:03:00,093
Vēl viens paņēmiens, ka es ņemšu tikai īsi apkopot būtu

66
00:03:00,093 --> 00:03:02,190
būt izmantošana globālo mainīgo.

67
00:03:02,190 --> 00:03:04,890
Global mainīgie ir mainīgie, kas ir pasludināti pirms galvenās

68
00:03:04,890 --> 00:03:07,860
kas saglabā savu vērtību visā visai programmai.

69
00:03:07,860 --> 00:03:10,710
Protams, funkcijas var mainīt vērtību pasaules,

70
00:03:10,710 --> 00:03:13,470
bet tie nav iet ārā no jomas, piemēram, vietējās mainīgie.

71
00:03:13,470 --> 00:03:15,880
Tomēr, izmantojot globālos mainīgos mēdz būt sarauca pieri

72
00:03:15,880 --> 00:03:18,180
pēc kā slikts dizains, jo tur ir labāki veidi

73
00:03:18,180 --> 00:03:20,080
datu apmaiņai starp funkcijām.

74
00:03:20,080 --> 00:03:21,920
Piemēram, izmantojot norādes.

75
00:03:21,920 --> 00:03:24,250
Bet vairāk par šo citā laikā.

76
00:03:24,250 --> 00:03:26,670
>> Visbeidzot, tas ir svarīgi, lai būtu izpratne par jomu

77
00:03:26,670 --> 00:03:29,550
saistībā datora atmiņā, vai RAM.

78
00:03:29,550 --> 00:03:32,470
Kad mēs izpildīt programmu, vietējās mainīgie un funkcijas

79
00:03:32,470 --> 00:03:34,040
pievieno uz konkrētu atrašanās vietu augšējā

80
00:03:34,040 --> 00:03:36,010
RAM sauc kaudzīti.

81
00:03:36,010 --> 00:03:39,230
Kā funkcijas atgriešanās, kaudzīti rāmji mainīgie lielumi

82
00:03:39,230 --> 00:03:43,910
izņēma no skursteņa atbrīvojot vairāk atmiņas.

83
00:03:43,910 --> 00:03:46,750
Tātad, ja pārskatot jomu, pārliecinieties, ka jūs atceraties šos trīs

84
00:03:46,750 --> 00:03:47,980
galvenie punkti.

85
00:03:47,980 --> 00:03:51,220
Viens, darbības joma var būt vietēja vai pasaules mēroga.

86
00:03:51,220 --> 00:03:53,990
Tas atkarīgs no tā, kur mainīgais ir deklarēts.

87
00:03:53,990 --> 00:03:57,040
Divi, mainīgie pieteikts vai initialized funkcijas ir

88
00:03:57,040 --> 00:03:59,510
vietējā uz šo funkciju, un to nevar mainīt ar citiem

89
00:03:59,510 --> 00:04:02,790
funkcijas, vismaz ne bez izmantojot norādes.

90
00:04:02,790 --> 00:04:05,340
Visbeidzot, mainīgie ir arī vietējā cilpas, kas ir

91
00:04:05,340 --> 00:04:06,490
deklarē ar.

92
00:04:06,490 --> 00:04:08,100
Šos mainīgos lielumus nav pieejamas

93
00:04:08,100 --> 00:04:09,860
ārpus no cilpas.

94
00:04:09,860 --> 00:04:11,170
>> Tas ir viss, kas tagad par darbības jomu.

95
00:04:11,170 --> 00:04:12,420
Paldies par skatoties.