[MÅ«zikas atskaÅoÅ¡anai] Doug LLOYD: Nu labi. Veida dÄ«vaini tÄmu, vai ne? Burvju numuri. Ko stirna viÅÅ¡ domÄ, kad viÅÅ¡ ir runÄjot par burvju numuru? Nu, daÅ¾as programmas ka mÄs esam rakstÄ«ts CS50 lÄ«dz Å¡im ir bijusi daÅ¾i dÄ«vaini numuri veida izmet tiem. VarbÅ«t dÄÄ¼ mums nav pilnÄ«bÄ izprast tieÅ¡i tagad. TÄ, piemÄram, Mario problÄmas, mÄs nepÄrsniedzamÄ augstumu piramÄ«das 23. MÄs skaidri teica tevi nevar iet augstÄk par 23. 

Bet ko tas nozÄ«mÄ 23? Nu, ja jÅ«s lasÄ«t spec uzmanÄ«gi, jÅ«s varÄtu bÅ«t redzÄjis, ka Iemesls, kÄpÄc mÄs ierobeÅ¾ots to 23 ir tÄpÄc, ka standarta augstuma no terminÄÄ¼a logÄ ir 24. Un tÄ, ja mums ir piramÄ«da bÅ«t garÄks nekÄ, tas varÄtu darÄ«t Å¡o dÄ«vaini kur tas iet pie ekrÄna. Un jÅ«s zinÄt, ko dara tas nozÄ«mÄ, ka kontekstÄ, vai ne? 

Ir nozÄ«me 23 uzreiz skaidrs kÄdam, kurÅ¡ izskatÄs pÄc jÅ«su programmÄ un varbÅ«t ir atÅ¡Ä·irÄ«gs izmÄrs terminÄla logu? VisticamÄk ne. Å Ä·iet, piemÄram, OK. Nu, kÄpÄc tas ir tikai mazÄk nekÄ 23? VispÄr, tas ir sava veida slikts ieradums faktiski uzrakstÄ«t konstantes jÅ«su kodu. To darot, kad jÅ«s faktiski darÄ«t uzrakstÄ«t konstanti savÄ kodu, tas ir daÅ¾reiz sauc par izmantojot burvju numurus, kas ir kaut kas mÄs parasti vÄlamies, lai mÄÄ£inÄtu izvairÄ«ties. 

PiemÄram, pieÅemsim to apskatÄ«t Å Ä« vienkÄrÅ¡Ä funkcija Å¡eit. AcÄ«mredzot tur nav datu tips C sauc karti vai klÄja. Tik tikko sedz ar mani. Tas ir mazliet pseudocode sajauc Å¡eit. Å Ä« ir funkcija, ko sauc Nodarbojamies karti, kas acÄ«mredzot kavu, jo tÄ parametrs, un griba izeja man vienu karti. 

Un es esmu dara kaut ko Å¡eit, kur es ir cilpa, kas iet no 0 lÄ«dz 52, un es galÄ karti. Nu, mÄs esam ieguvuÅ¡i burvju numurs Å¡eit, pa labi. Vai jÅ«s redzat, ko burvju numurs ir? Vai ir vÄl svarÄ«gÄk, vai ne redzÄt, kÄda ir problÄma Å¡eit? It Ä«paÅ¡i, ja tas ir tikai viena funkcija savÄ failu programmÄ mape, kas satur Ä·ekars atÅ¡Ä·irÄ«gs failus, katrs no kuriem tas cita lieta kÄrtis. VarbÅ«t tas sajauks viÅiem, vai arÄ« nodarbojas ar roku no piecÄm kÄrtÄ«m, nevis vienu karti. 

Vai jÅ«s redzat to, ko ProblÄma varÄtu bÅ«t Å¡eit? Vai jÅ«s redzat burvju numuru Esmu ievada kodu? Tas ir 52, pa labi. 

TÄpat, intuitÄ«vi jÅ«s droÅ¡i vien zinÄt, OK. TÄpat kÄ standarta klÄjÄ kÄrtis ir 52 kÄrtis. Bet mÅ«su programmÄ, tas ir tikai veida peldoÅ¡s ap tur. Tas ir tÄpat kÄ visi pÄkÅ¡Åi tur ir 52. 

Viens veids, kÄ atrisinÄt Å¡o ProblÄma ir tÄ, lai to paveiktu. MÄs esam Ä¼oti skaidri tagad nosaucot to klÄja izmÄrs kÄ 52. Tas dod to nedaudz vairÄk intuitÄ«vu kas nozÄ«mÄ, kad uz cilpas vÄlÄk mÄs tad sakÄm, i ir mazÄks nekÄ klÄja izmÄru. TÄ tikai Å¡Ä·iet labÄk nekÄ pasakot 52. Tagad tas faktiski noteikt problÄmu. Tas dod daÅ¾us simbolisks nozÄ«mÄ ar konstanti. Bet tas veida faktiski ieviest citu problÄmu kas, iespÄjams, nav uzreiz skaidrs. Pat ja Å¡is mainÄ«gais ir deklarÄta globally-- Vai jÅ«s atceraties, ko tÄ nozÄ«mÄ, kad mÄs paziÅojam mainÄ«gs globÄli pret lokÄli? Pat ja mÄs deklarÄt mainÄ«go globÄli, kas notiks, ja tur ir citu funkciju MÅ«su komplekts funkciju kas nodarbojas ar karti manipulÄcijÄm ka nejauÅ¡i mainÄs klÄja lielumu, vai tas palielina to ar 1 vai samazinÄs to ar 1. Tas varÄtu izskaidrot problÄmas, vai ne? It Ä«paÅ¡i, ja mums ir darÄ«Å¡ana ar komplektu KarÅ¡u kur shuffling pilnu klÄjs ir nepiecieÅ¡ams. Ja klÄja lielums ir samazinÄjies ar 1, piemÄram, 51, mÄs faktiski nav shuffling visas kÄrtis iespÄjams. MÄs esam atstÄjot vienu no tiem ÄrÄ. Un Å¡Ä« vÄrtÄ«ba, iespÄjams, varÄtu bÅ«t paredzams vai ekspluatÄ sliktu aktieris. 

C nodroÅ¡ina to, ko sauc par apstrÄdÄtÄju direktÄ«va, kas sauc arÄ« makro izveidojot simbolisku konstantes. Un patiesÄ«bÄ, jÅ«s esat jau redzÄjis Preprocessor direktÄ«vu, pat ja neesat dzirdÄjuÅ¡i to sauc ka ar # Ietvert. Tas ir vÄl viens piemÄrs makro vai apstrÄdÄtÄju direktÄ«va. 

Veids, kÄ izveidot simboliskas konstantes, vai sniedzot nosaukumu nemainÄ«ga tÄ, ka tÄ ir vairÄk nozÄ«mÄ, ir Å¡Äds. # define, nosaukums, nomaiÅa. PatieÅ¡Äm svarÄ«gi malÄ Å¡eit tieÅ¡Äm Ätri. Nelieciet semikolu at beigas jÅ«su #defines. TÄtad, tas ir # define, nosaukums, nomaiÅa. 

Kad jÅ«su programma ir sastÄdÄ«ta, kas patiesÄ«bÄ notiek ir kompilators ja notiek iet caur savu kodu un aizstÄt katru gadÄ«jumu vÄrdu "nosaukums" ar ko jÅ«s likts kÄ nomaiÅu. Analogi, ja #include ir sava no lÄ«dzÄ«ga kopÄjot un ielÄ«mÄjot, tad # define ir sava veida lÄ«dzÄ«gi atrast un aizstÄt, ja jÅ«s esat kÄdreiz izmanto Å¡o funkciju tekstapstrÄdes programma, piemÄram. 

TÄ, piemÄram, ja es # define pi kÄ 3.14159265, ja jÅ«s labÄk matemÄtiski slÄ«pi un jÅ«s pÄkÅ¡Åi skatÄ«t 3.14159265 peld ap jÅ«su kodu, JÅ«s droÅ¡i vien zinÄt, tas runÄ par pi. Bet varbÅ«t mÄs varam arÄ« tÄ nedaudz vairÄk simboliska nozÄ«me. Un mÄs varam, nevis teikt # define pi kÄ Å¡Ä« kumoss numuru ka es neesmu gatavojas glabÄt lasÄ«jums vairÄk un vairÄk. 

Un kas notiks pÄc tam sastÄdÄ«t laiks ir tad, kad programma ir apkopoti, pirmÄ lieta, kas notiks tas iet cauri un tas aizstÄs ikreiz tas redz kapitÄla P, kapitÄla I, tas bÅ«s burtiski aizstÄt ar 3.14 un tÄ tÄlÄk, lai jÅ«s nav rakstÄ«t to katru laiks, kamÄr jÅ«su programma vÄl ir funkcionalitÄte, kas jums sagaida, ka jÅ«s strÄdÄjat ar manipulÄjot, reizinot, dalot, kÄds tas ir ar pi. 

JÅ«s esat ne tikai Å¡o aizstÄÅ¡ana tikai numuriem. PiemÄram, es varÄtu # define Protams, kÄ stÄ«gu CS50. Å ajÄ gadÄ«jumÄ, ja Programma tiek apkopota, # define dosies cauri kods, nomainiet katru reizi tÄ uzskata "kursu" ar stÄ«gu CS50. 

JÅ«s pamanÄ«siet Å¡eit arÄ« to, ka I bieÅ¾i # define visa mana noteikts simbolisks konstantes, tÄ sakot, vienmÄr visos cepures. Tas ir konvencija. Tas nav vajadzÄ«gs. Iemesls parasti cilvÄki izmantos visi Capitals kad viÅi #defining ir tikai, lai tas tieÅ¡Äm skaidrs, ka Tas Ä«paÅ¡i manu kodu elements ir noteikta nemainÄ«ga. Ja tas bija mazie, tas ir iespÄjams, ka tas varÄtu sajaukt ar mainÄ«go. Un tas ir iespÄjams, nav laba lieta, ko darÄ«t. 

TÄtad Å¡o konkrÄto risinÄjums ir daudz labÄks nekÄ jebkurÄ no iepriekÅ¡Äjiem. Ja es pirmais # define klÄja izmÄrs 52, tad tagad mans izmantoÅ¡ana 52 vai klÄja izmÄru Å¡eit, ir daudz intuitÄ«vÄks un daudz droÅ¡Äku. JÅ«s nevarat manipulÄt konstants. JÅ«s nevarat teikt, 52 plus plus. Tas nav gatavojas, lai pÄrvÄrstu to 53. JÅ«s nevarat mainÄ«t 52 uz kaut ko. 

JÅ«s varat mainÄ«t mainÄ«go kura vÄrtÄ«ba ir 52, kas bija pirmais fix mums bija pirms tam. Un jÅ«s varÄtu palielinÄt ka mainÄ«gais lÄ«dz 53. Bet jÅ«s nevarat teikt 52 plus plus un ir, ka pÄkÅ¡Åi savukÄrt 52 uz 53. 52 vienmÄr ir 52. Un lai jÅ«s nevar nejauÅ¡i mainÄ«t klÄja izmÄrs Å¡eit, manipulÄjot to, 

VÄl viena laba puse efekts Å¡o, lai gan ir ka tu esi informÄts, ka nav visas valstis visÄ pasaulÄ izmantot kÄrtis lieluma 52? PiemÄram, tas ir patieÅ¡Äm bieÅ¾i sastopama VÄcija izmantot klÄja izmÄru 32, kur viÅi izsvÄ«tro kÄdu no zemÄkas vÄrtÄ«bas kartÄm. Un Å¡ajÄ gadÄ«jumÄ, es gribÄju ostÄ mana suite Funkciju, kas nodarbojas ar card manipulÄcija uz VÄciju. Es varÄtu pirmajÄ instancÄ mums parÄdÄ«ja, ir iet un aizstÄt Visi gadÄ«jumi 52 manÄ kodu ar 32. 

Bet Å¡eit, ja es # define klÄjs izmÄrs kÄ 32. TajÄ paÅ¡Ä augÅ¡Ä uz manu kodu, ja man ir nepiecieÅ¡ams, lai mainÄ«tu to, es varu tikai iet un mainÄ«t, ka viena lieta. Recompile manu kodu, un visi pÄkÅ¡Åi tÄ izplatÄs cauri. PatiesÄ«bÄ, mÄs varam mainÄ«t klÄja lielums uz jebkuru vÄrtÄ«bu mÄs gribam. 

Vai es tevi interesi par spÄle klÄja izmÄra pikaps? 

Es esmu Doug Lloyd. Un tas ir CS50.