1
00:00:05,152 --> 00:00:08,504
DUGS LOIDS: Ja noskatījāties mūsu
interneta sākuma video, es mazliet 

2
00:00:08,504 --> 00:00:11,857
aizrāvos ar stāstu par internetu un
to, kā tas ir protokolu sistēma. 

3
00:00:11,857 --> 00:00:13,783
Nu, parunāsim par pirmo no tiem
protokoliem, kas faktiski ietver 

4
00:00:13,783 --> 00:00:15,710
internetu. 

5
00:00:15,710 --> 00:00:18,335
Interesanti, ka to sauc par
interneta protokolu, ko mēs parasti 

6
00:00:18,335 --> 00:00:20,960
dēvējam par IP. 

7
00:00:20,960 --> 00:00:24,470
Tātad internets, kā jau teicu, ir
savstarpēji savienots tīkls, 

8
00:00:24,470 --> 00:00:27,980
internets, kas patiesībā ir tikai
vairāki tīkli, kas ir savstarpēji 

9
00:00:27,980 --> 00:00:31,490
savienoti un ir vienoti savstarpējā
saziņā.  

10
00:00:31,490 --> 00:00:33,220
Par ko es kaut kā runāju?

11
00:00:33,220 --> 00:00:34,720
Nu, tas ir interneta protokols.

12
00:00:34,720 --> 00:00:39,190
Tas nosaka, kā informācija tiek
pārsūtīta no punkta A uz punktu B.

13
00:00:39,190 --> 00:00:42,570
Un tas ir sava veida nosacījums,
lai pievienotos interneta tīklam, 

14
00:00:42,570 --> 00:00:45,950
piekrītot ievērot šo protokolu, kad
informācija ir jāpārvieto no 

15
00:00:45,950 --> 00:00:49,330
punkta A uz punktu B. 

16
00:00:49,330 --> 00:00:52,325
Tātad interneta primer video pašās
beigās es parādīju šo attēlu par 

17
00:00:52,325 --> 00:00:55,320
to, kas ir internets. 

18
00:00:55,320 --> 00:00:58,649
Un mazā mērogā tas, iespējams, ir
diezgan precīzs.

19
00:00:58,649 --> 00:01:01,190
Tas varētu būt veids, kā trīs tīkli
faktiski sarunājas viens ar otru.

20
00:01:01,190 --> 00:01:02,570
Bet tas ir nedaudz maldinoši.

21
00:01:02,570 --> 00:01:05,112
Un iemesls, kāpēc tas ir nedaudz
maldinošs, ir tāpēc, ka — ja es šeit 

22
00:01:05,112 --> 00:01:07,654
vienkārši numurēju tīklus ērtības
labad un mēs atbrīvojamies no visa 

23
00:01:07,654 --> 00:01:10,196
pārējā un koncentrējamies tikai uz
tīkliem — tas ir nedaudz 

24
00:01:10,196 --> 00:01:12,738
maldinoši, jo tas nozīmē, ka visiem
trim tīkliem ir savienojums 

25
00:01:12,738 --> 00:01:15,280
vienam ar otru. 

26
00:01:15,280 --> 00:01:16,365
 Viens ir savienots ar diviem.

27
00:01:16,365 --> 00:01:17,610
Divi ir savienoti ar trim.

28
00:01:17,610 --> 00:01:18,990
Un trīs ir savienoti ar vienu.

29
00:01:18,990 --> 00:01:21,455
Un, kad es šeit runāju par
savienojumu, es runāju par fizisku vadu 

30
00:01:21,455 --> 00:01:23,920
savienojumu. 

31
00:01:23,920 --> 00:01:25,170
Mums ir bezvadu savienojums.

32
00:01:25,170 --> 00:01:27,305
Bet tas ir patiešām nepraktiski, ja
datus bezvadu režīmā pārsūta 

33
00:01:27,305 --> 00:01:29,440
lielā mērogā. 

34
00:01:29,440 --> 00:01:33,480
Un tāpēc kādā brīdī mēs patiešām
paļaujamies uz vadu tehnoloģijām — 

35
00:01:33,480 --> 00:01:37,520
telefona vadiem, optiskās šķiedras
vadiem, dažādām tehnoloģijām, kas 

36
00:01:37,520 --> 00:01:41,560
fiziski savieno punktu A ar punktu
B. 

37
00:01:41,560 --> 00:01:45,485
Un tādā mazā mērogā kā šis — tas
varētu būt precīzi, taču, attēlam 

38
00:01:45,485 --> 00:01:49,410
kļūstot nedaudz lielākam,
iedomāsimies, ka mums ir seši dažādi tīkli. 

39
00:01:49,410 --> 00:01:52,255
Ja tā ir taisnība, tagad mums ir
kaut kas līdzīgs šim katram tīklam, 

40
00:01:52,255 --> 00:01:55,100
kas jāpievieno visiem citiem
tīkliem. 

41
00:01:55,100 --> 00:01:58,540
Un, ja paskatās, katram tīklam ir
pievienotas piecas bultiņas.

42
00:01:58,540 --> 00:02:01,450
Tātad viss ir savienots ar jebkuru
citu tīklu.

43
00:02:01,450 --> 00:02:05,040
Mums šeit ir tikai seši tīkli, un
jau paskatieties, cik daudz vadu 

44
00:02:05,040 --> 00:02:08,630
mums ir jānodarbina, vai ne? 

45
00:02:08,630 --> 00:02:12,650
Un internets sastāv no daudz vairāk
nekā sešiem tīkliem.

46
00:02:12,650 --> 00:02:16,795
Mēs nevaram atļauties savienot
katru tīklu ar katru citu tīklu, jo 

47
00:02:16,795 --> 00:02:20,940
īpaši ņemot vērā, ka daži no šiem
tīkliem aptver okeānus, vai ne? 

48
00:02:20,940 --> 00:02:24,221
Ja mēs mēģinām izveidot savienojumu
ar tīklu Āzijā vai Eiropā, mums 

49
00:02:24,221 --> 00:02:27,502
nāksies aptvert visu okeānu. 

50
00:02:27,502 --> 00:02:30,701
Kādā brīdī mums būs jāizmanto vadi,
taču mēs vēlamies samazināt 

51
00:02:30,701 --> 00:02:33,900
faktiski izmantojamo vadu skaitu. 

52
00:02:33,900 --> 00:02:37,300
Mēs nevēlamies vilktmiljonu vadu
pāri okeānam, jo tie maksā miljoniem 

53
00:02:37,300 --> 00:02:40,700
dolāru gabalā. 

54
00:02:40,700 --> 00:02:44,430
Un tik ātri mēs vairs nevarētu
atļauties internetu.

55
00:02:44,430 --> 00:02:47,353
Tāpēc mums ir jābūt citam veidam,
lai katrs tīkls varētu sazināties 

56
00:02:47,353 --> 00:02:50,276
ar visiem citiem tīkliem, pretējā
gadījumā mums ir interneta daļas, 

57
00:02:50,276 --> 00:02:53,200
kas ir atvienotas no citām
interneta daļām. 

58
00:02:53,200 --> 00:02:55,150
Un tas nav tas, ko mēs vēlamies.

59
00:02:55,150 --> 00:02:57,890
Bet mēs nevēlamies, lai tie visi
būtu savienoti kopā.

60
00:02:57,890 --> 00:03:00,760
 Un šeit atgriežas maršrutētāji.

61
00:03:00,760 --> 00:03:02,870
Mēs varam izmantot maršrutētājus
šādā veidā.

62
00:03:02,870 --> 00:03:06,860
Kā būtu, ja tā vietā, lai katrs
tīkls būtu fiziski savienots ar 

63
00:03:06,860 --> 00:03:10,850
visiem citiem tīkliem, mums būtu
šie savienotāji , kur tīkli varētu 

64
00:03:10,850 --> 00:03:14,840
būt savienoti ar vairākiem citiem
tīkliem. 

65
00:03:14,840 --> 00:03:17,574
Tā vietā, lai izveidotu savienojumu
ar diviem, trim, četriem, 

66
00:03:17,574 --> 00:03:20,308
pieciem, sešiem, varbūt viens tīkls
savienojas ar maršrutētāju, kas, 

67
00:03:20,308 --> 00:03:23,042
iespējams, savienojas ar vienu vai
diviem no šiem tīkliem, bet varbūt 

68
00:03:23,042 --> 00:03:25,776
arī izveido savienojumu ar citiem
maršrutētājiem, kas arī izveidos 

69
00:03:25,776 --> 00:03:28,510
savienojumu ar šiem citiem tīkliem.


70
00:03:28,510 --> 00:03:31,423
Un maršrutētāja uzdevums ir — tajā
ir informācija, ko sauc par 

71
00:03:31,423 --> 00:03:34,336
maršrutēšanas tabulu, kas nosaka,
kur man doties, ja redzu konkrētu 

72
00:03:34,336 --> 00:03:37,250
IP adresi? 

73
00:03:37,250 --> 00:03:41,080
Ja redzu IP adresi, kas sākas ar
četri, es iešu šo ceļu.

74
00:03:41,080 --> 00:03:45,250
Ja es redzu IP adresi, kas sākas ar
12, es iešu to ceļu.

75
00:03:45,250 --> 00:03:48,630
Šajā piemērā mums nav jābūt fiziski
savienotiem ar ceturto vai 

76
00:03:48,630 --> 00:03:52,010
12. tīklu. 

77
00:03:52,010 --> 00:03:53,941
Mēs vienkārši zinām, kurp vēlamies
doties.

78
00:03:53,941 --> 00:03:59,000
Un, ja tā padomā, tas ir līdzīgs
rekursijas jēdzienam, par kuru mēs 

79
00:03:59,000 --> 00:04:04,060
runājām, kad runājām par C valodu. 

80
00:03:59,445 --> 00:04:04,060
Es netaisos jūs savienot tieši ar
to tīklu, kur vēlaties doties.

81
00:04:04,060 --> 00:04:08,130
Es tikai virzīšu jūs vienu soli
tuvāk vietai, kur vēlaties doties.

82
00:04:08,130 --> 00:04:11,739
Un es ļaušu kādam citam tikt galā
ar pārējo problēmas risināšanu.

83
00:04:11,739 --> 00:04:13,839
Es vienkārši atrisināšu šo mazo
problēmas daļu un pārējo atstāšu 

84
00:04:13,839 --> 00:04:15,940
kādam citam. 

85
00:04:15,940 --> 00:04:19,240
Tātad maršrutēšanas informācija
faktiski ir līdzīga rekursijai.

86
00:04:19,240 --> 00:04:21,625
Ja tas ir jēdziens, ko jūs labi
saprotat, varbūt šī līdzība varētu 

87
00:04:21,625 --> 00:04:24,010
palīdzēt. 

88
00:04:24,010 --> 00:04:27,740
Tāpēc vēlreiz apskatīsim šo tīkla
piemēru un pieņemsim, ka atkal 

89
00:04:27,740 --> 00:04:31,470
izmantosim tos pašus sešus tīklus,
no viena līdz sešiem. 

90
00:04:31,470 --> 00:04:36,200
Tātad pieņemsim, ka katra IP adrese
tīklā sākas ar vienu punktu.

91
00:04:36,200 --> 00:04:39,155
Un mēs teiksim, ka ir vēl kāda
lieta, kas attiecas uz to, kā visas 

92
00:04:39,155 --> 00:04:42,110
sistēmas ir savienotas ar vienu
tīklu. 

93
00:04:42,110 --> 00:04:46,000
Mēs tikai rūpējamies par visu šo
tīklu savienošanu internetā.

94
00:04:46,000 --> 00:04:49,730
Tātad katrai ierīcei, kas ir
savienota ar tīklu, ir IP adrese, kas 

95
00:04:49,730 --> 00:04:53,460
sākas ar vienu punktu un pēc tam
trīs citiem cipariem. 

96
00:04:53,460 --> 00:04:56,300
 Tas ir vispārinājums tam, kā
lietas faktiski darbojas.

97
00:04:56,300 --> 00:04:58,260
Tas ir nedaudz precīzāks par šo.

98
00:04:58,260 --> 00:05:00,448
Bet tam vajadzētu sniegt jums
vispārēju priekšstatu par interneta 

99
00:05:00,448 --> 00:05:02,637
protokola darbību. 

100
00:05:02,637 --> 00:05:04,220
Tātad šī bija diagramma, kas mums
bija iepriekš.

101
00:05:04,220 --> 00:05:06,410
Tā bija sistēma, kas nebija
ilgtspējīga.

102
00:05:06,410 --> 00:05:07,760
Pat seši tīkli, tas varētu būt
labi.

103
00:05:07,760 --> 00:05:09,875
Bet, ja mēs sasniegsim 10 vai 20
vai 50 tīklus, mēs izmantosim daudz 

104
00:05:09,875 --> 00:05:11,990
vadu. 

105
00:05:11,990 --> 00:05:14,335
Un 50 tīklu joprojām nav pat
aisberga redzamā daļa attiecībā uz mūsu 

106
00:05:14,335 --> 00:05:16,680
tīklu skaitu. 

107
00:05:16,680 --> 00:05:18,510
Tātad šis modelis ir neilgtspējīgs.

108
00:05:18,510 --> 00:05:20,660
Mēs nevaram pieturēties pie šī.

109
00:05:20,660 --> 00:05:24,345
Tā vietā pieņemsim šo modeli, kurā
mēs atbrīvojamies no visiem vadiem 

110
00:05:24,345 --> 00:05:28,030
starp tīkliem un pievienosim
maršrutētājus. 

111
00:05:28,030 --> 00:05:30,210
Tātad šīs dzeltenās kastes apzīmē
maršrutētājus.

112
00:05:30,210 --> 00:05:33,125
Viņu uzdevums ir vispārīgi
pārvietot informāciju tuvāk vietai, kur 

113
00:05:33,125 --> 00:05:36,040
tai ir jānonāk. 

114
00:05:36,040 --> 00:05:40,330
Un varbūt šie ir tie savienojumi,
kas ir šiem tīkliem.

115
00:05:40,330 --> 00:05:43,670
Un varbūt šīs ir tabulas, kas ir
iebūvētas maršrutētājos.

116
00:05:43,670 --> 00:05:47,390
Tātad, ja mēs vienkārši sākam,
skatoties uz pirmo tīklu, būtībā tas, 

117
00:05:47,390 --> 00:05:51,110
kas tajā ir teikts, ir, ka , ja es
kādreiz redzu adresi, kas nesākas 

118
00:05:51,110 --> 00:05:54,830
ar vieninieku — tā ir izsaukuma
zīme vieninieks vai eksplozija , 

119
00:05:54,830 --> 00:05:58,550
nevis vieninieks. - Es to nodošu
maršrutētājam. 

120
00:05:58,550 --> 00:06:00,680
Un no turienes maršrutētājs var
pieņemt lēmumu.

121
00:06:00,680 --> 00:06:02,625
Maršrutētājs saka, ja es redzu
vieninieku, es pāriešu uz tīklu numur 

122
00:06:02,625 --> 00:06:04,570
viens. 

123
00:06:04,570 --> 00:06:07,610
Tā ir zaļā bultiņa, kas virzās pa
kreisi no augšējā kreisā lodziņa.

124
00:06:07,610 --> 00:06:10,713
Ja redzu divi — tā ir bultiņa, kas
virzās uz augšu pa labi uz 

125
00:06:10,713 --> 00:06:13,816
purpursarkano tīklu, ja redzu
IP adresi, kas sākas ar divnieku, es 

126
00:06:13,816 --> 00:06:16,920
došos uz divnieka tīklu. 

127
00:06:16,920 --> 00:06:19,880
Ja es redzu trīs, četri, pieci vai
seši — tā ir sarkanā bultiņa, kas 

128
00:06:19,880 --> 00:06:22,840
iznāk no augšējā kreisā
maršrutētāja, es neesmu savienots ar trīs, 

129
00:06:22,840 --> 00:06:25,800
četriem, pieciem vai sešiem
tīkliem. 

130
00:06:25,800 --> 00:06:28,897
Bet es pazīstu kādu, kas tur
atrodas vai ir mazliet tuvāk.

131
00:06:28,897 --> 00:06:31,014
Tāpēc es tikai saku: katru reizi,
kad redzu IP adresi, kas sākas ar 

132
00:06:31,014 --> 00:06:33,132
trīs, četriem, pieciem vai sešiem
tīkliem, es vienkārši nosūtīšu to 

133
00:06:33,132 --> 00:06:35,250
šim maršrutētājam. 

134
00:06:35,250 --> 00:06:37,540
Tāpēc es to pārvietošu nedaudz
tuvāk vietai, kur tam vajadzētu 

135
00:06:37,540 --> 00:06:39,830
nonākt, un ļaušu maršrutētājam tikt
galā ar problēmu. 

136
00:06:39,830 --> 00:06:43,715
Un, kā redzat, ja vēlaties šeit
apstāties un izsekot, varat nokļūt 

137
00:06:43,715 --> 00:06:47,600
jebkurā citā tīkla punktā, lai kur
jūs atrastos. 

138
00:06:47,600 --> 00:06:49,925
Visi seši tīkli joprojām var
izveidot savienojumu ar visiem citiem 

139
00:06:49,925 --> 00:06:52,250
tīkliem, taču tie vairs nav fiziski
savienoti. 

140
00:06:52,250 --> 00:06:54,046
Tie tagad ir šie starpposmi.

141
00:06:54,046 --> 00:06:56,170
Tagad, protams, ir ātruma
kompromiss, vai ne?

142
00:06:56,170 --> 00:06:58,280
Ja viens būtu tieši savienots ar
sešiem tīkliem, mums nebūtu jāiet 

143
00:06:58,280 --> 00:07:00,390
cauri diviem maršrutētājiem. 

144
00:07:00,390 --> 00:07:03,377
Tātad mēs, iespējams, varēsim
izveidot savienojumu nedaudz ātrāk.

145
00:07:03,377 --> 00:07:05,210
Bet varbūt šis kompromiss ir tā
vērts, vai ne?

146
00:07:05,210 --> 00:07:08,856
Ja fiziski savienot visus šos
tīklus kopā būs tik dārgi, ņemot vērā 

147
00:07:08,856 --> 00:07:12,503
faktiskās izmaksas, dolārus un
centus, iespējams, nedaudz 

148
00:07:12,503 --> 00:07:16,150
palēnināsiet ātrumu. 

149
00:07:16,150 --> 00:07:18,530
Mēs to varam paciest.

150
00:07:18,530 --> 00:07:21,308
Tātad atkal šajā piemērā, par kuru
mēs tikko runājām, neviens no 

151
00:07:21,308 --> 00:07:24,086
tīkliem nav tieši savienots viens
ar otru. 

152
00:07:24,086 --> 00:07:26,768
Varēja būt — varbūt šajā piemērā
mēs būtu varējuši izveidot tā, ka 

153
00:07:26,768 --> 00:07:29,450
varbūt pirmais un otrais tīkls būtu
tieši savienoti. 

154
00:07:29,450 --> 00:07:30,410
Un tas būtu labi.

155
00:07:30,410 --> 00:07:33,040
Daži tīkli ir fiziski savienoti ar
citiem tīkliem.

156
00:07:33,040 --> 00:07:34,940
Bet tie visi nav saistīti viens ar
otru.

157
00:07:34,940 --> 00:07:37,919
Viņi paļaujas uz maršrutētājiem
(šajā konkrētajā piemērā), lai 

158
00:07:37,919 --> 00:07:40,899
izplatītu saziņu no punkta A uz
punktu B. 

159
00:07:40,899 --> 00:07:43,072
Nelielā mērogā — piemēram, par ko
mēs šeit runājam — šī konfigurācija 

160
00:07:43,072 --> 00:07:45,246
patiesībā varētu būt neefektīvāka
nekā tikai tiešo savienojumu 

161
00:07:45,246 --> 00:07:47,420
izveide. 

162
00:07:47,420 --> 00:07:52,547
Bet lielā mērogā mēs varam daudz
labāk mērogot sistēmu.

163
00:07:52,547 --> 00:07:55,740
Tas patiešām samazinās mūsu tīkla
infrastruktūras izmaksas, ja tiks 

164
00:07:55,740 --> 00:07:58,933
izveidoti starpposma maršrutētāji,
kuru uzdevums ir pārvietot 

165
00:07:58,933 --> 00:08:02,126
datplūsmuno sūtītāja uz uztvērēju,
no punkta A uz punktu B, nevis 

166
00:08:02,126 --> 00:08:05,320
savienojot visus kopā. 

167
00:08:05,320 --> 00:08:07,270
Tāpēc apskatīsim piemēru
informācijas ceļošanai, izmantojot šo 

168
00:08:07,270 --> 00:08:09,220
interneta protokolu. 

169
00:08:09,220 --> 00:08:13,335
Pieņemsim, ka es fiziski atrodu
IP 1.208.12.37, tāpēc es eksistēju 

170
00:08:13,335 --> 00:08:17,450
kaut kur vienā tīklā. 

171
00:08:17,450 --> 00:08:19,260
Un es vēlos jums nosūtīt ziņu.

172
00:08:19,260 --> 00:08:23,085
Un jūs atrodaties piecu tīklā ar
numuru 5.188.109.14.

173
00:08:23,085 --> 00:08:26,757
Īpaši jūsu IP adresei nav nozīmes,
taču šajā konkrētajā piemērā mēs 

174
00:08:26,757 --> 00:08:30,429
runājam par interneta protokola
vispārinājumu. 

175
00:08:30,429 --> 00:08:32,720
Jūs esat piecos tīklos, un es esmu
vienā tīklā.

176
00:08:32,720 --> 00:08:36,309
Kā redzat, mēs vispār neesam
saistīti viens ar otru.

177
00:08:36,309 --> 00:08:37,335
 Tāpēc es sāku.

178
00:08:37,335 --> 00:08:38,710
Un es vēlos jums nosūtīt ziņu.

179
00:08:38,710 --> 00:08:41,650
Un tāpēc es kaut kā paziņoju šo
ziņojumu maršrutētājam.

180
00:08:41,650 --> 00:08:44,039
Maršrutētājs ir tas, kuram faktiski
ir IP adrese.

181
00:08:44,039 --> 00:08:45,955
Un tas skatās, kur tai ir jānonāk.

182
00:08:45,955 --> 00:08:47,655
Mēs ejam uz pieciem punkts kaut
kas.

183
00:08:47,655 --> 00:08:50,512
Tāpēc tagad es sākšu lietot savu
vai maršrutētāju, drīzāk sākšu 

184
00:08:50,512 --> 00:08:53,370
izmantot maršrutētāja tabulu, lai
nodotu informāciju. 

185
00:08:53,370 --> 00:08:59,149
Tas redz, ka pieci nav viens, tāpēc
saka, ka es to nodošu šim puisim.

186
00:08:59,149 --> 00:09:00,690
Tad šim puisim ir jāpieņem lēmums.

187
00:09:00,690 --> 00:09:01,520
Kurp es došos?

188
00:09:01,520 --> 00:09:03,705
Nu, tas nav viens, tāpēc es
negrasos pāriet uz vienu tīklu.

189
00:09:03,705 --> 00:09:04,770
Un tas nav divi tīkli.

190
00:09:04,770 --> 00:09:06,478
Es netaisos pāriet uz diviem
tīkliem.

191
00:09:06,478 --> 00:09:07,410
Tas sākas ar pieci.

192
00:09:07,410 --> 00:09:09,500
Es neesmu savienots ar pieciem
tīkliem, saka šis maršrutētājs.

193
00:09:09,500 --> 00:09:12,950
Un tāpēc es to vienkārši nododu...
Es iešu pa šo ceļu.

194
00:09:12,950 --> 00:09:15,462
Šeit iet trijnieki un četrinieki,
piecinieki un sešinieki.

195
00:09:15,462 --> 00:09:16,920
Un es ļaušu tam puisim tikt ar to
galā.

196
00:09:16,920 --> 00:09:18,710
Es to pievedīšu nedaudz tuvāk
vietai, kur tai vajadzētu nonākt.

197
00:09:18,710 --> 00:09:21,350
Es zinu, ka tam vajadzētu iet šajā
vispārējā virzienā.

198
00:09:21,350 --> 00:09:23,110
Bet varbūt tas puisis tiks ar to
galā.

199
00:09:23,110 --> 00:09:23,840
Labi.

200
00:09:23,840 --> 00:09:24,650
Tā tas puisis izskatās.

201
00:09:24,650 --> 00:09:27,580
Viņš saka: Labi, šī IP adrese sākas
ar pieci.

202
00:09:27,580 --> 00:09:30,180
Man ir izveidots savienojums ar
trim un sešiem tīkliem, tāpēc es 

203
00:09:30,180 --> 00:09:32,780
nevaru saņemt ziņojumu tieši tur,
kur tam jānonāk. 

204
00:09:32,780 --> 00:09:35,605
Bet tas otrs maršrutētājs tur, es
zinu, ja es to nosūtu četriem vai 

205
00:09:35,605 --> 00:09:38,430
pieciem, tas var tikt galā ar tiem.


206
00:09:38,430 --> 00:09:41,269
 Tātad tas nodod to tālāk.

207
00:09:41,269 --> 00:09:42,789
Un tad šis maršrutētājs saka: nu,
esmu pieslēgts ceturtajam un 

208
00:09:42,789 --> 00:09:44,310
piektajam tīklam. 

209
00:09:44,310 --> 00:09:45,727
Tātad, jā, es varu jums palīdzēt.

210
00:09:45,727 --> 00:09:47,810
Es ņemšu jūsu IP adresi, kas sākas
ar pieci.

211
00:09:47,810 --> 00:09:49,450
Es to atdošu piektajam tīklam.

212
00:09:49,450 --> 00:09:53,220
Piektais tīkls veiks zināmu darbu
savā galā un nodos jums ziņojumu.

213
00:09:53,220 --> 00:09:56,075
Un tagad mēs esam veiksmīgi
pārsūtījuši jums ziņojumu no manis, 

214
00:09:56,075 --> 00:09:58,930
izmantojot interneta protokolu. 

215
00:09:58,930 --> 00:10:03,020
 Atkal ļoti vispārināts, lai
ilustrētu notiekošo.

216
00:10:03,020 --> 00:10:05,840
Bet tas ir gandrīz tas, kā darbojas
interneta protokols.

217
00:10:05,840 --> 00:10:11,093
Maršrutētāji parasti zina, kur to
nosūtīt, un nosūtīs to vienu soli, 

218
00:10:11,093 --> 00:10:16,346
tuvinot to galamērķim, līdz viens
maršrutētājs ir fiziski savienots 

219
00:10:16,346 --> 00:10:21,600
ar tīklu vai adresi vai jebko citu
un nodos to tur. 

220
00:10:21,600 --> 00:10:26,715
Tagad kopumā, izņemot ļoti, ļoti
mazus, mazus ziņojumus, tas netiks 

221
00:10:26,715 --> 00:10:31,830
nosūtīts kā viens liels datu
kopums. 

222
00:10:31,830 --> 00:10:35,706
Ja es sūtu jums e-pastu — ļoti garu
e-pastu, sakiet, — tas nesaņems 

223
00:10:35,706 --> 00:10:39,583
visu šo e-pastu, nesaliks to
bumbiņā vai paciņā, vai jebkādā citā, un 

224
00:10:39,583 --> 00:10:43,460
visu to nenosūtīs tīklā. 

225
00:10:43,460 --> 00:10:46,580
 Pirmkārt, informācijas sūtīšana pa
tīklu ir dārga.

226
00:10:46,580 --> 00:10:47,560
Tas summējas.

227
00:10:47,560 --> 00:10:53,240
Un jo lielāks ir datu kopums , jo
dārgāka ir pārvietošanās katrā solī.

228
00:10:53,240 --> 00:10:55,772
Un, ja kaut kādā veidā ir
palēninājums un tad ir šis milzis — apmēram 

229
00:10:55,772 --> 00:10:58,305
tāpat kā tad, ja jūs braucat pa
šoseju un šī milzu kravas automašīna 

230
00:10:58,305 --> 00:11:00,837
bloķē ceļu un jūs nevarat to apiet
ne pa vienu, ne otrui joslu, jo tā 

231
00:11:00,837 --> 00:11:03,370
ir izkliedēta ārā. 

232
00:11:03,370 --> 00:11:05,227
Tas bremzē visus pārējos aiz tās.

233
00:11:05,227 --> 00:11:08,438
Bet mazās automašīnas, ja tās visas
būtu mazas automašīnas, tās 

234
00:11:08,438 --> 00:11:11,650
varētu pārvietoties, ja šī līdzība
kaut nedaudz palīdz. 

235
00:11:11,650 --> 00:11:17,170
 Tātad viens liels bloks sistēmā
var patiešām palēnināt visus pārējos.

236
00:11:17,170 --> 00:11:20,570
Un tāpēc tas, ko IP gatavojas
darīt, ir sadalīt šos datus paketēs.

237
00:11:20,570 --> 00:11:23,781
Tas prasīs šo lielo e-pastu vai FTP
pārsūtīšanu vai failu 

238
00:11:23,781 --> 00:11:26,993
pārsūtīšanu, vai arī es nosūtu
pieprasījumu tīmekļa pārlūkprogrammai, 

239
00:11:26,993 --> 00:11:30,205
jo vēlos kaķa attēlu. 

240
00:11:30,205 --> 00:11:34,077
Un tas paņems šo pieprasījumu vai
šo e-pastu vai failu un sadalīs to 

241
00:11:34,077 --> 00:11:37,950
daudzās daļās un nosūtīs visas
daļas atsevišķi. 

242
00:11:37,950 --> 00:11:41,956
Tāpēc patiesībā es piepildu šoseju
ar daudzām mazām automašīnām, 

243
00:11:41,956 --> 00:11:45,963
kuras visas var pārvietoties, nevis
lielu kravas automašīnu, kas, ja 

244
00:11:45,963 --> 00:11:49,970
kaut kas noiet greizi, varētu
traucēt satiksmi visiem pārējiem. 

245
00:11:49,970 --> 00:11:54,430
Vēl viena šī blakusparādība ir
tāda, ka var notikt kāda katastrofāla 

246
00:11:54,430 --> 00:11:58,890
kļūme un kaut kas noiet greizi un
pakete tiek nomesta. 

247
00:11:58,890 --> 00:12:01,670
Kaut kas neizdevās, un ziņojumu
nevar nosūtīt.

248
00:12:01,670 --> 00:12:04,090
Iespējams, maršrutētājā bija pārāk
daudz lietu.

249
00:12:04,090 --> 00:12:05,340
Tas nevarēja žonglēt ar visu.

250
00:12:05,340 --> 00:12:06,840
Un tāpēc tas burtiski to nometa.

251
00:12:06,840 --> 00:12:08,630
Tā ir sava veida līdzība, vai ne?

252
00:12:08,630 --> 00:12:10,046
 Tajā notiek daudzas lietas.

253
00:12:10,046 --> 00:12:14,090
Tas nodod informāciju no punkta A
uz punktu B.

254
00:12:12,010 --> 00:12:14,137
Mēs neesam vienīgie divi cilvēki
internetā, tāpēc tam ir jāapstrādā 

255
00:12:14,137 --> 00:12:16,264
liela apjoma datplūsme. 

256
00:12:16,264 --> 00:12:18,807
Un, ja tam nav pietiekami daudz
roku un tas nevar saprast, ko tas 

257
00:12:18,807 --> 00:12:21,350
dara, tas var vienkārši kaut ko
nomest. 

258
00:12:21,350 --> 00:12:23,570
Tātad tas var darīt kaut ko citu.

259
00:12:23,570 --> 00:12:25,390
Pārāk daudz notiek.

260
00:12:25,390 --> 00:12:28,580
Ja mūsu vēstījums bija viens
milzīgs bloks un tas bija tas, kas tika 

261
00:12:28,580 --> 00:12:31,770
nomests, tagad mums tas ir jānosūta
vēlreiz. 

262
00:12:31,770 --> 00:12:34,500
Un tagad mēs, iespējams, atkal
aktivizējām datplūsmu.

263
00:12:34,500 --> 00:12:37,640
Un mēs riskējam, ka šis milzīgais
bloks atkal tiks nomests.

264
00:12:37,640 --> 00:12:40,833
Bet, ja dati ir sadalīti paketēs un
mēs atmetam vienu no tām, šīs 

265
00:12:40,833 --> 00:12:44,026
paketes nosūtīšana vēl vienu reizi
ir daudz lētāka, nevis visu lietu 

266
00:12:44,026 --> 00:12:47,220
nosūtīšana vēlreiz. 

267
00:12:47,220 --> 00:12:50,773
Tātad IP ir atbildīgs par
informācijas nogādāšanu no punkta A līdz 

268
00:12:50,773 --> 00:12:54,326
punktam B, kā arī informācijas
sadalīšanu mazās daļās, lai tīkls 

269
00:12:54,326 --> 00:12:57,880
netiktu aplikts ar nodokļiem. 

270
00:12:57,880 --> 00:13:00,760
 IP ir pazīstams arī kā
bezsavienojuma protokols.

271
00:13:00,760 --> 00:13:05,850
Ne vienmēr ir noteikts ceļš no
sūtītāja līdz saņēmējam vai otrādi.

272
00:13:05,850 --> 00:13:08,435
Tagad šajā piemērā, par kuru mēs
runājām, patiesībā ir tikai viens 

273
00:13:08,435 --> 00:13:11,020
veids, kā piekļūt katram tīklam. 

274
00:13:11,020 --> 00:13:13,290
Tātad šajā konkrētajā ilustrācijā
patiesībā ir noteikts ceļš no 

275
00:13:13,290 --> 00:13:15,560
punkta A uz punktu B. 

276
00:13:15,560 --> 00:13:17,920
Bet mēs varam to mainīt, veicot
tikai vienu modifikāciju diviem 

277
00:13:17,920 --> 00:13:20,280
maršrutētājiem kreisajā pusē,
pievienojot šo nosacījumu maršrutētāju 

278
00:13:20,280 --> 00:13:22,640
tabulām. 

279
00:13:22,640 --> 00:13:25,990
Tagad ievērojiet, ka no augšējā
kreisā maršrutētāja faktiski ir divi 

280
00:13:25,990 --> 00:13:29,340
veidi, kā rīkoties ar četrām vai
piecām IP adresēm. 

281
00:13:29,340 --> 00:13:31,715
Tas var iet uz leju līdz apakšējam
kreisajam maršrutētājam vai var 

282
00:13:31,715 --> 00:13:34,090
pāriet uz labo pusi uz labo
maršrutētāju. 

283
00:13:34,090 --> 00:13:35,532
Tam ir vairākas iespējas.

284
00:13:35,532 --> 00:13:37,611
Un tas patiesībā ir sava veida laba
lieta, jo tas padara mūsu tīklu 

285
00:13:37,611 --> 00:13:39,690
aktīvāku . 

286
00:13:39,690 --> 00:13:42,510
 Ja, piemēram, tas ir kā GPS.

287
00:13:42,510 --> 00:13:46,870
Ja kādreiz esat braucis pa šoseju
un pēkšņi jūsu GPS brīdina, ka 

288
00:13:46,870 --> 00:13:51,230
priekšā ir satiksme, jūs iespējams,
vēlaties no tās izvairīties. 

289
00:13:51,230 --> 00:13:53,710
Un tāpēc jūs varat pārrēķināt savu
maršrutu.

290
00:13:53,710 --> 00:13:58,853
Un maršrutētāja tīkls papildus tam,
ka tam ir informācija par to, kur 

291
00:13:58,853 --> 00:14:03,996
vajadzētu nokļūt paketēm vai kur
jānonāk datiem, ir arī tāds 

292
00:14:03,996 --> 00:14:09,140
vispārīgs impulss vietējā tīkla
stāvoklim. 

293
00:14:09,140 --> 00:14:13,930
Kas notiks, ja es to nosūtīšu pa šo
ceļu pretim šim ceļam?

294
00:14:13,930 --> 00:14:17,067
Un tāpēc, ņemot vērā intensīvas
satiksmes situācijas tīklā, 

295
00:14:17,067 --> 00:14:20,205
iespējams, lietas tiks novirzītas
neefektīvākā vai vispārīgākā veidā 

296
00:14:20,205 --> 00:14:23,342
neefektīvā veidā, jo, ja mēs ejam
pa parasto ceļu, būs liela 

297
00:14:23,342 --> 00:14:26,480
satiksme. 

298
00:14:26,480 --> 00:14:28,470
Šoseja ir pilnībā aizsprostota.

299
00:14:28,470 --> 00:14:30,420
Tāpēc, iespējams, mēs tā vietā
brauksim pa apvedceļiem, kas parasti 

300
00:14:30,420 --> 00:14:32,370
aizņemtu daudz vairāk laika, bet
neviens īsti neizmanto šos 

301
00:14:32,370 --> 00:14:34,320
apvedceļus . 

302
00:14:34,320 --> 00:14:37,300
Un tāpēc mēs varam virzīt savas
paketes šādā veidā.

303
00:14:37,300 --> 00:14:39,960
Tāpēc ne katra liela datu pakete
var iet vienādi no sākuma līdz 

304
00:14:39,960 --> 00:14:42,620
beigām. 

305
00:14:42,620 --> 00:14:46,170
Un mūsu tīkls kļūst daudz aktīvāks
, ja mūsu maršrutētāju tabulas 

306
00:14:46,170 --> 00:14:49,720
nodrošina vairākas iespējas, kur
doties. 

307
00:14:49,720 --> 00:14:53,054
Mēs neesam atkarīgi no tā, ka viena
kravas automašīna izbrauc no ceļa.

308
00:14:53,054 --> 00:14:54,512
Mēs varam nākamajā izbrauktuvē
nobraukt no šosejas un braukt pa citu 

309
00:14:54,512 --> 00:14:55,970
ceļu. 

310
00:14:55,970 --> 00:15:01,250
Un tāpēc interneta protokols arī
nedaudz to dara.

311
00:15:01,250 --> 00:15:05,110
 Tātad tie ir interneta protokola
pamati.

312
00:15:05,110 --> 00:15:07,960
Bet ir vēl viena problēma, kas
jārisina, kas notiek, ja mēs nometam 

313
00:15:07,960 --> 00:15:10,810
paketi? 

314
00:15:10,810 --> 00:15:14,490
Kā mēs zinām, ka mēs atkal
nosūtīsim šo paciņu?

315
00:15:14,490 --> 00:15:15,750
vai ne?

316
00:15:15,750 --> 00:15:18,632
Interneta protokols negarantē
piegādi.

317
00:15:18,632 --> 00:15:21,829
Mēs būsim atkarīgi no cita
protokola, lai risinātu to, ko sauc par 

318
00:15:21,829 --> 00:15:25,027
pārraides kontroles protokolu, TCP.


319
00:15:25,027 --> 00:15:29,470
Un mēs runāsim par pārraides
kontroles protokolu nākamajā video.

320
00:15:29,470 --> 00:15:30,460
Es esmu Dags Loids.

321
00:15:30,460 --> 00:15:32,350
Šis ir CS50.