1
00:00:04,884 --> 00:00:07,662
DOGS LOIDS: Šajā videoklipā mēs
runāsim par pārraides kontroles 

2
00:00:07,662 --> 00:00:10,440
protokolu (TCP). 

3
00:00:10,440 --> 00:00:13,186
Ja neesat skatījies video par
interneta protokolu, IP, iespējams, 

4
00:00:13,186 --> 00:00:15,933
vēlēsities to izdarīt pirms šī
videoklipa skatīšanās, jo tie ir 

5
00:00:15,933 --> 00:00:18,680
diezgan savstarpēji saistīti. 

6
00:00:18,680 --> 00:00:21,856
Tātad, interneta protokols, atkal
īss kopsavilkums, tas ir protokols, 

7
00:00:21,856 --> 00:00:25,033
kas pārvieto informāciju no
sūtīšanas iekārtas uz saņēmēju, 

8
00:00:25,033 --> 00:00:28,210
izmantojot tīklu. 

9
00:00:28,210 --> 00:00:29,720
 Tātad, kas ir TCP?

10
00:00:29,720 --> 00:00:32,420
Lai gan tikai informācijas
pārvietošana no sūtīšanas iekārtas uz 

11
00:00:32,420 --> 00:00:35,120
saņemšanas iekārtu, tas nav viss
stāsts. 

12
00:00:35,120 --> 00:00:38,460
Mēs arī zinām, ka mūsu programmā,
piemēram, mūsu datoros darbojas 

13
00:00:38,460 --> 00:00:41,800
vairākas programmas, un šajās
iekārtās tiek veikti vairāki 

14
00:00:41,800 --> 00:00:45,140
pakalpojumi.  

15
00:00:45,140 --> 00:00:48,727
Tātad, ja mēs vēlamies iegūt paketi
vai informāciju konkrētai 

16
00:00:48,727 --> 00:00:52,315
programmai konkrētā iekārtā, mums
ir nepieciešams vairāk 

17
00:00:52,315 --> 00:00:55,902
informācijas, nevis tikai tā, kādu
IP ļauj iegūt no punkta A uz 

18
00:00:55,902 --> 00:00:59,490
punktu B. 

19
00:00:59,490 --> 00:01:03,540
Tātad, TCP var uzskatīt par paketi,
kas novirza paketi uz pareizo 

20
00:01:03,540 --> 00:01:07,590
programmu vai pareizo pakalpojumu
saņēmēja iekārtā 

21
00:01:07,590 --> 00:01:11,070
Tāpēc ir svarīgi, kā jūs varētu
gaidīt, zināt, kur paketei ir jānonāk 

22
00:01:11,070 --> 00:01:14,550
un kam tā ir paredzēta. 

23
00:01:14,550 --> 00:01:17,666
Un tāpēc bieži, kad jūs runājat par
pārraides kontroles protokolu, 

24
00:01:17,666 --> 00:01:20,783
TCP, jūs patiešām bieži to dzirdat
kontekstā, TCP slīpsvītraIP vai 

25
00:01:20,783 --> 00:01:23,900
vienkārši TCP/IP. 

26
00:01:23,900 --> 00:01:26,290
Šie divi protokoli ir tik
savstarpēji saistīti, ka pamatā tie tiek 

27
00:01:26,290 --> 00:01:28,680
uzskatīti par vienu vienību. 

28
00:01:28,680 --> 00:01:30,155
Bet tie ir divi atsevišķi
protokoli, kas veic divas atsevišķas 

29
00:01:30,155 --> 00:01:31,630
darbības. 

30
00:01:31,630 --> 00:01:36,690
 Atkal IP ir atbildīgs par tā
nogādāšanu no vienas mašīnas uz otru.

31
00:01:36,690 --> 00:01:40,090
Un TCP ir atbildīgs par tā
nogādāšanu pareizajā programmā vai 

32
00:01:40,090 --> 00:01:43,490
pareizajā pakalpojuma iekārtā. 

33
00:01:43,490 --> 00:01:48,600
Un tas dara kaut ko citu, ko IP
nedara, proti, garantē piegādi.

34
00:01:48,600 --> 00:01:52,516
Tātad, ja mēs tagad savienojam
mašīnas IP adresi ar tā saukto porta 

35
00:01:52,516 --> 00:01:56,433
numuru, un porta numurs ir veids,
kā datorā tiek identificēts 

36
00:01:56,433 --> 00:02:00,350
konkrēts pakalpojums vai serviss,
vai programma. 

37
00:02:00,350 --> 00:02:04,914
Ja mums tagad ir IP adrese un porta
numurs, tagad mēs varam unikāli 

38
00:02:04,914 --> 00:02:09,479
identificēt konkrētu pakalpojumu,
kas darbojas konkrētā datorā. 

39
00:02:09,479 --> 00:02:12,841
Tāpēc TCP un IP ir tik bieži
savstarpēji saistīti, jo šis porta 

40
00:02:12,841 --> 00:02:16,203
numurs pats par sevi īsti neko
nenozīmē, ja jums ir nepieciešams 

41
00:02:16,203 --> 00:02:19,566
porta numurs un iekārta , par kuru
jūs runājat. 

42
00:02:19,566 --> 00:02:24,060
Piemēram, kādai mašīnai vajadzētu
izmantot šo konkrēto portu.

43
00:02:24,060 --> 00:02:28,350
 Otra lieta, ko TCP dara, kā jau
teicu, ir piegādes garantija.

44
00:02:28,350 --> 00:02:32,230
Tātad, papildus porta numura
norādīšanai, tas arī norāda, cik 

45
00:02:32,230 --> 00:02:36,110
paketēs, interneta protokols, IP,
ir sadalījis datus. 

46
00:02:36,110 --> 00:02:40,965
Un tas pasūta šīs paketes, lai tās
varētu rekonstruēt saņēmēja 

47
00:02:40,965 --> 00:02:45,820
iekārtā, pat ja tās saņemtas — citā
secībā, nekā tās tika nosūtītas. 

48
00:02:45,820 --> 00:02:49,215
Tas var notikt tāpēc, ka IP ir
bezsavienojumu protokols, un tāpēc 

49
00:02:49,215 --> 00:02:52,610
dažādas paketes var iet cauri
sistēmai dažādos ceļos. 

50
00:02:53,660 --> 00:02:55,940
Daži no šiem portu numuriem tiek
izmantoti ļoti bieži, un tie ir 

51
00:02:55,940 --> 00:02:58,220
standartizēti visos datoros,
piemēram, gandrīz visos datoros, kas 

52
00:02:58,220 --> 00:03:00,500
tiek ražoti tagad. 

53
00:03:00,500 --> 00:03:03,686
Tātad kaut kas tiek saukts par
FTP — failu pārsūtīšanas protokols, ko 

54
00:03:03,686 --> 00:03:06,873
izmanto failu pārsūtīšanaino vienas
iekārtas uz otru, kas parasti 

55
00:03:06,873 --> 00:03:10,060
izmanto 21. portu. 

56
00:03:10,060 --> 00:03:13,000
E-pasts, SMTP, izmanto 25. portu.

57
00:03:13,000 --> 00:03:15,488
DNS, domēna nosaukumu sistēma, par
kuru mēs runājām mūsu interneta 

58
00:03:15,488 --> 00:03:17,976
primer video, izmanto portu 53. 

59
00:03:17,976 --> 00:03:20,670
Ja kādreiz pārlūkojat tīmekli, jūs
gandrīz vienmēr izmantojat 

60
00:03:20,670 --> 00:03:23,365
80. portu, ja pārlūkojat tīmekli
droši, tad drošu tīmekļa 

61
00:03:23,365 --> 00:03:26,060
pārlūkošanai, izmantojat
443. portu. 

62
00:03:28,610 --> 00:03:30,790
 Tātad, kāds ir šis TCP/IP process?

63
00:03:30,790 --> 00:03:33,730
Kas notiek ar abiem šiem
protokoliem kopā?

64
00:03:33,730 --> 00:03:35,520
Nu, parunāsim par to.

65
00:03:35,520 --> 00:03:39,110
Kad programma vēlas nosūtīt datus,
TCP palīdz tos sadalīt vienībās un 

66
00:03:39,110 --> 00:03:42,700
nosūta šīs paketes datora tīkla
programmatūrai. 

67
00:03:42,700 --> 00:03:47,600
Tātad tas ņem datus un it kā
iesaiņo informāciju, kas norāda uz kuru 

68
00:03:47,600 --> 00:03:52,500
portu ir jāiet un kādā secībā šī
pakete tiek sūtīta. . 

69
00:03:52,500 --> 00:03:54,720
Tāpēc izveidojiet paketi vienu no
10, divas no 10, trīs no 10 un tā 

70
00:03:54,720 --> 00:03:56,940
tālāk. 

71
00:03:56,940 --> 00:04:01,693
IP iegūst tās datu vienības, kas
tiek it kā iesaiņota ar TCP, un 

72
00:04:01,693 --> 00:04:06,447
apkopo vairāk informācijas par to,
kur paketei ir jānonāk. 

73
00:04:06,447 --> 00:04:08,780
Mēs to varētu saukt par IP slāņiem,
kas aptver paketi.

74
00:04:08,780 --> 00:04:11,210
Tātad, to var salīdzināt ar putna
olu, kas atrodas ligzdā. 

75
00:04:11,210 --> 00:04:14,856
Mums ir dati pa vidu, un pēc tam
TCP augšpusē, norādot, kur TCP 

76
00:04:14,856 --> 00:04:18,503
iekšienē esošajiem datiem ir
jānonāk, uz kādu portu vai kādu ierīces 

77
00:04:18,503 --> 00:04:22,150
pakalpojumu. 

78
00:04:22,150 --> 00:04:25,110
Ap to ir IP slānis.

79
00:04:25,110 --> 00:04:29,230
Kāda IP adrese, kāda ierīce to
faktiski saņem.

80
00:04:29,230 --> 00:04:32,806
Tad šī pakete, kas ir ietīta ar
visiem šiem slāņiem, tiek nosūtīta 

81
00:04:32,806 --> 00:04:36,383
caur interneta protokolu caur
maršrutētāju sistēmu, nokļūstot no 

82
00:04:36,383 --> 00:04:39,960
punkta A uz punktu B. 

83
00:04:35,250 --> 00:04:39,293
Kad saņemošā mašīna vai ierīce to
saņem, tā skatās uz IP slāni un 

84
00:04:39,293 --> 00:04:43,336
saka: jā, tā ir mana IP adrese,
tāpēc tā paceļas, it kā salaužot olu, 

85
00:04:43,336 --> 00:04:47,380
un noņem IP slāni. 

86
00:04:47,380 --> 00:04:50,050
Tad tas redz, ka ir TCP slānis, un
saka: Labi, izskatās, ka tas iet 

87
00:04:50,050 --> 00:04:52,720
uz portu x vai portu y. 

88
00:04:52,720 --> 00:04:55,842
Un acīmredzot tā ir astotā pakete
no 15.

89
00:04:55,842 --> 00:04:56,800
Tāpēc ir labi to zināt.

90
00:04:56,800 --> 00:04:59,956
Tātad tas var paņemt šo
informāciju, noņemt TCP slāni tagad, zinot, 

91
00:04:59,956 --> 00:05:03,113
ka tas ir paredzēts portam x un ir
paketes numurs astoņi, un iegūt 

92
00:05:03,113 --> 00:05:06,270
datus, kas atrodas tajā.. 

93
00:05:06,270 --> 00:05:09,460
Un tas var sagatavot datus pareizai
organizēšanai.

94
00:05:09,460 --> 00:05:11,725
Kad visi dati ir saņemti, TCP var
tos nodot pareizajam pakalpojumam 

95
00:05:11,725 --> 00:05:13,990
un pateikt: te ir.  

96
00:05:13,990 --> 00:05:16,107
Lūk, jūsu saņemtie dati.

97
00:05:16,107 --> 00:05:17,940
Šis process varētu izskatīties
apmēram šādi.

98
00:05:17,940 --> 00:05:21,392
Tātad, nosūtīsim e-pastu no
sūtītāja saņēmējam.

99
00:05:21,392 --> 00:05:25,426
Pieņemsim, ka šis e-pasts ir
diezgan mazs, tāpēc mums tas jāsadala 

100
00:05:25,426 --> 00:05:29,460
tikai četrās paketēs, un mēs tās
sauksim par A, B, C un D. 

101
00:05:25,975 --> 00:05:29,460
Nu, mēs vēlamies pārvietot pirmo
paketi, kas notiek?

102
00:05:29,460 --> 00:05:33,980
Mēs ņemam šo datu daļu, datus, kas
ir daļa no paketes A, un ap to mēs 

103
00:05:33,980 --> 00:05:38,500
to it kā iesaiņosim ar TCP slāni. 

104
00:05:38,500 --> 00:05:41,476
Jūs, iespējams, atceraties, ka
e-pasta ziņojumi tiek sūtīti, 

105
00:05:41,476 --> 00:05:44,453
izmantojot 25. portu, un mums ir
četras datu daļas, kuras mēs 

106
00:05:44,453 --> 00:05:47,430
izmantosim, un šī ir pirmā no tām. 

107
00:05:47,430 --> 00:05:51,745
Tātad, iespējams, mūsu TCP slānis
satur informāciju par to, labi, mēs 

108
00:05:51,745 --> 00:05:56,060
ejam uz portu 25, un šī ir pakete
numur viens no četrām. 

109
00:05:56,060 --> 00:05:59,010
Aptuveni tā, tāpēc tagad mums ir
visa šī informācija kopā, mēs 

110
00:05:59,010 --> 00:06:01,960
pateiksim, kur mēs vēlamies, lai tā
nonāktu, kāda iekārta, kādai IP 

111
00:06:01,960 --> 00:06:04,910
adresei ir jāsaņem šī pakete. 

112
00:06:04,910 --> 00:06:06,604
Un tā ir daļa no IP slāņa.

113
00:06:06,604 --> 00:06:09,199
Un tur ir arī cita informācija,
piemēram, atgriešanas adrese, ja kaut 

114
00:06:09,199 --> 00:06:11,794
kas noiet greizi, tas zina, kur
nosūtīt informāciju atpakaļ, un tā 

115
00:06:11,794 --> 00:06:14,390
tālāk. 

116
00:06:14,390 --> 00:06:16,475
 Bet IP slānis iet apkārt tam
visam.

117
00:06:16,475 --> 00:06:19,277
Visa šī lieta ir apvienota kā viena
liela vienība un nosūtīta, 

118
00:06:19,277 --> 00:06:22,080
izmantojot IP pārsūtīšanu. 

119
00:06:22,080 --> 00:06:24,130
Tātad tas tiek maršrutēts caur
maršrutētāja tīklu, izmantojot 

120
00:06:24,130 --> 00:06:26,180
interneta protokolu. 

121
00:06:26,180 --> 00:06:28,700
Un uztvērējs saņem visu.

122
00:06:28,700 --> 00:06:31,910
Un tad tas var sākt dekonstruēt
šeit notiekošo.

123
00:06:31,910 --> 00:06:35,235
Tas aplūko IP slāni, šo datu ārējo
slāni un saka: jā, tā ir mana IP 

124
00:06:35,235 --> 00:06:38,560
adrese, lai mēs varētu to atmest. 

125
00:06:38,560 --> 00:06:40,520
Es varu to ignorēt, man tas vairs
nav vajadzīgs, un tas var 

126
00:06:40,520 --> 00:06:42,480
izskatīties vienu līmeni dziļāk. 

127
00:06:42,480 --> 00:06:47,590
Tas redz, ka, labi, tie ir dati,
kurus paredzēts saņemt 25. portā.

128
00:06:47,590 --> 00:06:50,560
Acīmredzot tā ir pirmā daļa no
četrām.

129
00:06:50,560 --> 00:06:53,954
Tāpēc es paturēšu to prātā un
apskatīšu datus un ievietošu tos 

130
00:06:53,954 --> 00:06:57,349
aptuveni tur, kur, manuprāt, tie
nonāks. 

131
00:06:57,349 --> 00:07:00,395
Tagad interneta protokola dēļ ne
vienmēr nākamā pakete, ko saņem 

132
00:07:00,395 --> 00:07:03,442
uztvērējs, ir otrā. 

133
00:07:03,442 --> 00:07:06,220
Faktiski nākamā lieta, ko saņem
uztvērējs, varētu būt trešā pakete, 

134
00:07:06,220 --> 00:07:08,998
jo šīs paketes izmantoja dažādus
ceļus atšķirīgās tīkla satiksmes 

135
00:07:08,998 --> 00:07:11,777
dēļ. 

136
00:07:11,777 --> 00:07:15,324
Un tāpēc es neskatīšos vēlreiz
cauri tās izveides shēmai, bet trešā 

137
00:07:15,324 --> 00:07:18,872
pakete tiek pārvietota, tiek
noņemti visi slāņi, IP slānis, TCP 

138
00:07:18,872 --> 00:07:22,420
slānis, un dati tiek ievietoti
pareizajā vietā.  

139
00:07:22,420 --> 00:07:25,200
Un tad, pieņemsim, tas saņem
ceturto paketi.

140
00:07:25,200 --> 00:07:29,290
 Tagad pieņemsim, ka tas nesaņem
vairāk datu.

141
00:07:29,290 --> 00:07:30,300
Ko tas darīs?

142
00:07:30,300 --> 00:07:32,110
IP mums neko nedara.

143
00:07:32,110 --> 00:07:33,260
Bet TCP dara.

144
00:07:33,260 --> 00:07:35,755
TCP zina, labi, es esmu saņēmis
vienu no četriem, trīs no četriem un 

145
00:07:35,755 --> 00:07:38,250
četriem no četriem. 

146
00:07:38,250 --> 00:07:41,100
Es vairs nesaņemu datus.

147
00:07:41,100 --> 00:07:43,770
Tātad kaut kas ir nogājis greizi.

148
00:07:43,770 --> 00:07:45,050
Bet varu garantēt piegādi.

149
00:07:45,050 --> 00:07:49,300
Es zinu, ka trūkst otrās paketes.

150
00:07:49,300 --> 00:07:52,470
Un tāpēc TCP tagad var iesniegt
pieprasījumu pretējā virzienā.

151
00:07:52,470 --> 00:07:55,273
Sagrupējot pieprasījumu aptuveni
tādā pašā veidā un nosūtot to pa IP, 

152
00:07:55,273 --> 00:07:58,076
var novest pie sava veida
bezgalīgas cilpas, kurā visi pametīs 

153
00:07:58,076 --> 00:08:00,880
paketes. 

154
00:08:00,880 --> 00:08:05,580
 Bet pietiek pateikt, ka TCP saka:
man trūkst paketes.

155
00:08:05,580 --> 00:08:08,670
Man ir jānosūta informācija atpakaļ
sūtītājam.

156
00:08:08,670 --> 00:08:12,025
Par laimi sūtītāja IP adrese savā
ziņā ir apvienota IP slānī.

157
00:08:12,025 --> 00:08:15,780
Tā ir daļa no — tā ir atgriešanas
adrese uz aploksnes.

158
00:08:15,780 --> 00:08:18,800
Un sakiet: man trūkst otrās
paketes, lūdzu, nosūtiet to vēlreiz.

159
00:08:18,800 --> 00:08:20,699
Kad sūtītājs saņem šo informāciju,
viņam nav vēlreiz jānosūta viss 

160
00:08:20,699 --> 00:08:22,599
e-pasta ziņojums. 

161
00:08:22,599 --> 00:08:25,094
Tam ir jānosūta tikai tā atsevišķa
daļa, kas trūka, lai mēs varētu 

162
00:08:25,094 --> 00:08:27,590
nosūtīt paketi ar numuru divi  

163
00:08:27,590 --> 00:08:30,845
Un, kad tas to saņem, tagad TCP
saka: man ir visi četri nepieciešamie 

164
00:08:30,845 --> 00:08:34,100
dati. 

165
00:08:34,100 --> 00:08:39,134
Tātad, es varu tos apkopot, paņemt
visu šo informācijas bloku un 

166
00:08:39,134 --> 00:08:44,169
nosūtīt to 25. portam, kur tas tiks
interpretēts kā e-pasts. 

167
00:08:44,169 --> 00:08:46,721
Un tas — šādā veidā mēs tagad esam
nosūtījuši e-pastu no sūtītāja 

168
00:08:46,721 --> 00:08:49,273
saņēmējam, izmantojot TCP/IP. 

169
00:08:51,430 --> 00:08:54,015
Tātad, kā jau teicu, ja kādā brīdī
kaut kas nogāja greizi, TCP var ar 

170
00:08:54,015 --> 00:08:56,600
to tikt galā. 

171
00:08:56,600 --> 00:09:00,010
Tas var pieprasīt, lai informācija
tam tiktu nosūtīta atpakaļ.

172
00:09:00,010 --> 00:09:01,840
Un tas var rekonstruēt ziņojumu.

173
00:09:01,840 --> 00:09:06,095
Un, kad tas ir rekonstruējis
ziņojumu no visām saņemtajām paketēm, 

174
00:09:06,095 --> 00:09:10,350
tas var tās sakārtot un piegādāt
pareizajam pakalpojumam. 

175
00:09:10,350 --> 00:09:11,990
 Tātad tas ir TCP īsumā.

176
00:09:11,990 --> 00:09:14,550
Tā mēs garantējam informācijas
piegādi.

177
00:09:14,550 --> 00:09:16,770
Atcerieties, ka TCP bieži darbojas
ar IP, tāpēc šie divi protokoli 

178
00:09:16,770 --> 00:09:18,990
patiešām iet roku rokā. 

179
00:09:18,990 --> 00:09:22,590
Mēs tos apspriedām vairākos
videoklipos, jo tie dara dažādas lietas, 

180
00:09:22,590 --> 00:09:26,190
taču tie ir tik savstarpēji
saistīti, ka parasti tos izmantosit kopā. 

181
00:09:26,190 --> 00:09:27,150
 Es esmu Dags Loids.

182
00:09:27,150 --> 00:09:29,160
Šis ir CS50.