1 00:00:00,000 --> 00:00:00,270 2 00:00:00,270 --> 00:00:01,978 >> SPEAKER: Tātad, mēs esam Harvard zinātne 3 00:00:01,978 --> 00:00:04,770 centrs, kas ir krustcelēs Hārvardas universitātes. 4 00:00:04,770 --> 00:00:09,000 Par zinātnes departamentiem daudz ir skolu telpām un biroji šeit. 5 00:00:09,000 --> 00:00:12,020 Kas ir aiz mums šeit ir Mark I dators, 6 00:00:12,020 --> 00:00:14,650 kas bija sākumā elektromehāniskās datoru. 7 00:00:14,650 --> 00:00:17,050 >> Tāpēc Mark I datoru ir šeit Hārvardas 8 00:00:17,050 --> 00:00:22,410 jo Howard Hathaway Aiken, kurš bija persona, kas paredzēts un veidots 9 00:00:22,410 --> 00:00:26,240 mašīna, sadarbībā ar IBM inženieri, 10 00:00:26,240 --> 00:00:30,970 bija Hārvardas profesors lietišķās matemātiku. 11 00:00:30,970 --> 00:00:37,420 Un viņš gribēja, lai atvieglotu darbu risināšanas skaitliskās vienādojumu 12 00:00:37,420 --> 00:00:41,430 ar mehānisku aprēķinu, kas tika veikta zīmuli un papīru. 13 00:00:41,430 --> 00:00:44,660 Un tas, ko mēs esam šeit ir patiesībā ir tikai gabals no tā. 14 00:00:44,660 --> 00:00:48,630 Tas bija 51 pēdu garš, kad tas viss vienā gabalā. 15 00:00:48,630 --> 00:00:51,970 >> To varētu darīt trīs papildinājumus sekundē. 16 00:00:51,970 --> 00:00:54,580 Reizināšanas notika sešas sekundes. 17 00:00:54,580 --> 00:00:57,940 Un sadalījums 15 sekundes. 18 00:00:57,940 --> 00:01:02,700 Tātad, tas bija milzīgs avanss vairāk darīt lietas ar zīmuli un papīru, 19 00:01:02,700 --> 00:01:05,410 bet tas bija lēns darbs. 20 00:01:05,410 --> 00:01:07,700 >> Un saglabājot mašīnu notiek visu laiku 21 00:01:07,700 --> 00:01:13,420 bija galvenais feat elektromehānisko inženieru zināšanas. 22 00:01:13,420 --> 00:01:16,940 Tā tika izmantota ballistika aprēķini, lai aprēķinātu 23 00:01:16,940 --> 00:01:19,950 trajektorija raķetes. 24 00:01:19,950 --> 00:01:23,880 Un tā tika izmantota arī mazliet Aprēķina šajā Manhattan 25 00:01:23,880 --> 00:01:30,620 projektu, lai noteiktu tiesības parametri atombumbu. 26 00:01:30,620 --> 00:01:34,060 Ko jūs redzat šeit ir papīra lenšdziņi. 27 00:01:34,060 --> 00:01:38,380 >> Tātad, programma tika iesistas papīra lentes un bija cilpu. 28 00:01:38,380 --> 00:01:41,650 Ko jūs redzat ir reģistri, kas būtu 29 00:01:41,650 --> 00:01:46,890 atbilst glabājas atmiņā mašīna, kas izmanto tikai datu. 30 00:01:46,890 --> 00:01:49,310 Programma pati par sevi tika noteikta. 31 00:01:49,310 --> 00:01:52,290 Šīs elektriskās rakstāmmašīnas tika izmantoti, lai drukāt produkciju. 32 00:01:52,290 --> 00:01:56,040 >> Šie zvani, kas ir 10 pozīcijas, ir 33 00:01:56,040 --> 00:01:57,950 kur jūs varētu ievietot konstanti. 34 00:01:57,950 --> 00:02:01,250 Tātad, programma tika fiksēts uz papīra lentes. 35 00:02:01,250 --> 00:02:04,170 Un, ja jums bija konstanti, kā jums ir C kods - 36 00:02:04,170 --> 00:02:09,614 Jums noteikti daži mainīgais ir vienāds ar 47 sākumā savu programmu - 37 00:02:09,614 --> 00:02:10,780 tas ir līdzvērtīgs šeit. 38 00:02:10,780 --> 00:02:15,740 Jūs izsauktu numuru 47 par tiem, izmantojot šos reģistrus. 39 00:02:15,740 --> 00:02:19,290 Skaitļošanas ekvivalents tas ir daudz mazāks 40 00:02:19,290 --> 00:02:26,760 kā mazākais rokas pulksteņu dators, kas tagad tiek ražots.