1
00:00:00,000 --> 00:00:05,300

2
00:00:05,300 --> 00:00:07,300
Doug LLOYD: Kā jūs sākat
strādājot ar funkcijām,

3
00:00:07,300 --> 00:00:09,966
Vēl viena lieta ir gatavojas kļūt
tiešām svarīgi saprast,

4
00:00:09,966 --> 00:00:12,380
kas ir jēdziens mainīgo jomu.

5
00:00:12,380 --> 00:00:14,490
Tātad darbības joma ir
raksturīgs ir mainīgs

6
00:00:14,490 --> 00:00:18,860
kas nosaka, no kurām funkcijām
ka mainīgais var piekļūt.

7
00:00:18,860 --> 00:00:24,595
>> Ir divi galvenie jomu in C,
vietējās mainīgie un globālie mainīgie.

8
00:00:24,595 --> 00:00:27,830
Tagad, vietējie mainīgie var tikai
piekļūt ietvaros funkcijām

9
00:00:27,830 --> 00:00:29,045
kurā viņi radīja.

10
00:00:29,045 --> 00:00:32,170
Tie nevar piekļūt ar katru otro
funkcija, kas pastāv jūsu programmā,

11
00:00:32,170 --> 00:00:34,184
tikai funkcija
kurā tas tika izveidots.

12
00:00:34,184 --> 00:00:36,350
Globālie mainīgie, no
No otras puses, var piekļūt

13
00:00:36,350 --> 00:00:37,719
jebkura funkcija programmā.

14
00:00:37,719 --> 00:00:40,260
Un iemesls tam ir
jo viņi nav radīti iekšā

15
00:00:40,260 --> 00:00:41,441
no noteiktas funkcijas.

16
00:00:41,441 --> 00:00:43,690
Mēs paziņojam viņus ārpus
visas funkcijas, kas

17
00:00:43,690 --> 00:00:48,940
nozīmē, ka katra funkcija zina, kur
tas ir un var piekļūt un manipulēt ar to.

18
00:00:48,940 --> 00:00:52,010
>> Līdz šim gaitā jūs esat diezgan
daudz strādājusi vienīgi

19
00:00:52,010 --> 00:00:54,280
ar vietējiem mainīgajiem.

20
00:00:54,280 --> 00:00:58,320
Lūk, piemērs no ļoti, ļoti
vienkāršs galvenā funkcija un ļoti vienkāršs

21
00:00:58,320 --> 00:01:00,680
papildu funkcija, kas mēs esam rakstīts.

22
00:01:00,680 --> 00:01:03,180
Šajā gadījumā, x, kas
Esmu zaļā krāsā tikko

23
00:01:03,180 --> 00:01:07,400
izcelt apvidus vai
veidu, šī mainīgā,

24
00:01:07,400 --> 00:01:09,240
ir vietējie funkcijai triple.

25
00:01:09,240 --> 00:01:12,300
Galvenais nevar atsaukties uz x vispār.

26
00:01:12,300 --> 00:01:14,259
Tā nezina, kas tas ir.

27
00:01:14,259 --> 00:01:17,050
Neviena cita funkcija, patiesībā, ja mēs
bija papildus funkcijas šeit,

28
00:01:17,050 --> 00:01:19,360
varētu atsaukties uz x.

29
00:01:19,360 --> 00:01:23,520
>> Līdzīgi rezultāti, kas es esmu
zilā krāsā, ir vietējais tikai uz galveno.

30
00:01:23,520 --> 00:01:26,980
Tikai galvenais zina, ko
mainīgais rezultāts ir.

31
00:01:26,980 --> 00:01:30,010
triple nevar izmantot.

32
00:01:30,010 --> 00:01:32,580
>> Tagad, kā jau minēju,
globālie mainīgie pastāv.

33
00:01:32,580 --> 00:01:35,575
Ja jums paziņot, ka mainīgo
ārpus jebkuras funkcijas,

34
00:01:35,575 --> 00:01:38,290
visas funkcijas,
Programma var atsaukties uz to.

35
00:01:38,290 --> 00:01:44,010
Tātad šajā gadījumā es esmu izcelts
green globāls mainīgais deklarācija.

36
00:01:44,010 --> 00:01:45,830
Šajā gadījumā
mainīgais tiek pasludināts

37
00:01:45,830 --> 00:01:48,720
sauc par globālo, tikai
būt ļoti skaidri par to.

38
00:01:48,720 --> 00:01:49,720
Tas ir tipa pludiņu.

39
00:01:49,720 --> 00:01:52,940
Un es piešķirt tai vērtību 0.5050.

40
00:01:52,940 --> 00:01:58,080
>> Jūs pamanīsiet, ka galvenais un
triple, es varu atsaukties uz pasaules.

41
00:01:58,080 --> 00:02:03,480
Un patiesībā, ja man iet caur programmu
kā norādīts, galvenie pirmie zvani triple,

42
00:02:03,480 --> 00:02:10,440
triple vairojas globālie par 3, kas
nosaka tās vērtību 1,5-kaut ko,

43
00:02:10,440 --> 00:02:16,080
1.51 vai kaut kas tamlīdzīgs, un
tad galvenais arī izdrukā vērtību

44
00:02:16,080 --> 00:02:16,620
no pasaules.

45
00:02:16,620 --> 00:02:24,424
Tātad galvenais nebūs izdrukāt 0.5050, to
būs izdrukāt globālās reizes 3, 1.51.

46
00:02:24,424 --> 00:02:27,340
Tātad jums ir jābūt uzmanīgiem, kad
jūs strādājat ar globālo mainīgo.

47
00:02:27,340 --> 00:02:30,260
Kamēr viņi ir ļoti elastīga
var novirzīt informāciju

48
00:02:30,260 --> 00:02:32,650
apmēram tā, ka katrs
funkciju var izmantot,

49
00:02:32,650 --> 00:02:34,580
tas arī var būt daži
bīstamas sekas

50
00:02:34,580 --> 00:02:38,770
ja viena funkcija izmaiņām
vērtība ir mainīgs

51
00:02:38,770 --> 00:02:42,360
Pirms jūs gaidīt to mainīt.

52
00:02:42,360 --> 00:02:44,200
>> Kāpēc šī atšķirība ir svarīgi?

53
00:02:44,200 --> 00:02:48,070
Kāpēc mēs rūpējamies, vai dažiem mainīgajiem
ir vietējās un citi pasaules?

54
00:02:48,070 --> 00:02:53,880
Nu, lielākā daļa, vietējās mainīgie
C ir tas, ko sauc pagājis pēc vērtības

55
00:02:53,880 --> 00:02:56,087
kad mēs veiktu funkciju zvanu.

56
00:02:56,087 --> 00:02:56,920
Ko tas nozīmē?

57
00:02:56,920 --> 00:03:00,880
>> Nu, kad mainīgais tiek nodots
pēc vērtības, callee, kas

58
00:03:00,880 --> 00:03:04,350
ir vēl viens veids, kā pateikt funkciju
kas saņem mainīgo ka

59
00:03:04,350 --> 00:03:08,465
izpaužas pieņemts kā ieguldījumu, tā faktiski
nesaņem šo mainīgo pati.

60
00:03:08,465 --> 00:03:12,490
Tā saņem savu
tā kopiju strādāt.

61
00:03:12,490 --> 00:03:14,350
Tas ir ļoti būtiska atšķirība.

62
00:03:14,350 --> 00:03:18,250
Mēs tikko redzējām otrs atpakaļ
ka ar globālo mainīgo,

63
00:03:18,250 --> 00:03:23,240
ja mēs manipulēt pasaules
mainīgs vienā funkcija, efekts

64
00:03:23,240 --> 00:03:26,390
ar to, ka viens funkcija veic
līdz jebkuru citu funkciju.

65
00:03:26,390 --> 00:03:28,920
>> Bet ar vietējās mainīgie,
tas nav taisnība.

66
00:03:28,920 --> 00:03:32,060
Katra funkcija, kad to
saņem mainīgos kā ievade

67
00:03:32,060 --> 00:03:36,367
saņemt kopijas tiem mainīgajiem,
ne paši mainīgie.

68
00:03:36,367 --> 00:03:37,825
Tātad, kas ir blakusparādība, ka?

69
00:03:37,825 --> 00:03:40,450
Tas nozīmē, ka mainīgais
zvanītājs, funkcija, kas

70
00:03:40,450 --> 00:03:45,600
ir padarot funkciju zvanu, ir
nemainīga, ja vien jūs ignorēt to.

71
00:03:45,600 --> 00:03:50,420
>> Piemēram, šajā kodu
foo nav mainījies vispār.

72
00:03:50,420 --> 00:03:55,450
Int foo vienāds ar 4, zvaniet triple
no foo, iekšpusē triple,

73
00:03:55,450 --> 00:03:58,850
mēs varētu sagaidīt, ka foo būtu
jāreizina ar 3 un atpakaļ,

74
00:03:58,850 --> 00:04:01,450
bet tur tiešām nav spēkā.

75
00:04:01,450 --> 00:04:03,460
>> Te gan, ļoti smalks atšķirība.

76
00:04:03,460 --> 00:04:06,520
Tas tomēr ir sekas mēs gribam.

77
00:04:06,520 --> 00:04:07,730
Vai jūs redzat, kāpēc?

78
00:04:07,730 --> 00:04:11,500
Mēs esam sevišķi svarīgi foo galvenajā šajā laikā.

79
00:04:11,500 --> 00:04:16,899
>> Tātad int foo vienāds 4, foo vienāds
triple foo, kad mēs šo aicinājumu,

80
00:04:16,899 --> 00:04:21,680
triple saņem savu eksemplāru
par foo, tās kopija 4.

81
00:04:21,680 --> 00:04:27,340
Tajā teikts atgriezties 4 reizes 3, vai neatkarīgi
mainīgs izpaužas nodots laikā 3.

82
00:04:27,340 --> 00:04:32,109
Un tad mēs piešķirt atgriešanos
vērtība triple uz foo vēlreiz.

83
00:04:32,109 --> 00:04:33,650
Tātad tas patiesībā varētu pārrakstīt foo.

84
00:04:33,650 --> 00:04:35,816
Tas ir vienīgais veids, kā to izdarīt
tas ar vietējo mainīgo.

85
00:04:35,816 --> 00:04:38,120
Tāpēc tagad, ja mēs pievienot citu
līnija koda šeit

86
00:04:38,120 --> 00:04:40,870
beigās galvenais uz
izdrukāt vērtību foo,

87
00:04:40,870 --> 00:04:45,030
tas faktiski izdrukāt 12.

88
00:04:45,030 --> 00:04:48,600
>> Mainīgais joma parasti
nav pārāk daudz problēmu

89
00:04:48,600 --> 00:04:51,190
ja varat nosaukt visas jūsu
mainīgie dažādas lietas.

90
00:04:51,190 --> 00:04:54,920
Bet tā var iegūt veida šķebinošs
ja paša mainīgā nosaukums

91
00:04:54,920 --> 00:04:58,820
parādās vairākas funkcijas,
kas notiks daudz.

92
00:04:58,820 --> 00:05:02,130
Ja jūs kādreiz darīt strādāt
reālā pasaulē, kur

93
00:05:02,130 --> 00:05:06,080
jūs strādājat sadarbības
programmām un cilvēki dažādās komandās

94
00:05:06,080 --> 00:05:11,000
strādā kopā, lai rakstīt to pašu
programma vai pats programmu kopums,

95
00:05:11,000 --> 00:05:13,900
viņi bieži atkārtoti mainīgais
nosaukumus, jo tie ir izplatīti

96
00:05:13,900 --> 00:05:18,020
piemēram, x, y, I, J, un tā tālāk.

97
00:05:18,020 --> 00:05:20,370
>> Bet, kad mainīgie ir
tas pats nosaukums, darbības joma jautājumi

98
00:05:20,370 --> 00:05:23,080
var iegūt mazliet sarežģītāk parsēt.

99
00:05:23,080 --> 00:05:26,790
Piemēram, vai jūs zināt
kas būtu izdrukāt

100
00:05:26,790 --> 00:05:30,190
beigās šajā konkrētajā programmas?

101
00:05:30,190 --> 00:05:31,280
Ņemt minūti.

102
00:05:31,280 --> 00:05:33,382
Pauze video un lasīt
izmantojot šo programmu.

103
00:05:33,382 --> 00:05:35,590
Jūs varat redzēt augšējā mēs
ir funkcija deklarāciju

104
00:05:35,590 --> 00:05:37,350
par funkciju sauc pieaugums.

105
00:05:37,350 --> 00:05:40,800
Šī funkcija aizņem vienu
parametrs, vesels skaitlis, ko mēs saucam x.

106
00:05:40,800 --> 00:05:42,610
Un tā rezultāti vesels skaitlis.

107
00:05:42,610 --> 00:05:44,820
Tas ir atgriešanās tips sākumā.

108
00:05:44,820 --> 00:05:48,140
>> Tad mums ir galvenais, pāris līnijas
no koda galvenais, pēdējā no kurām

109
00:05:48,140 --> 00:05:49,250
ir drukas paziņojums.

110
00:05:49,250 --> 00:05:51,140
Un atcerieties, tas ir jautājums šeit.

111
00:05:51,140 --> 00:05:54,240
Kas patiesībā būs
iespiests beigās šo funkciju?

112
00:05:54,240 --> 00:05:58,110
Un tad mums tiešām ir
definīcija pieauguma zemāk.

113
00:05:58,110 --> 00:06:01,760
>> Tātad ņem minūti, soli pa
kodu, izsekot lietas.

114
00:06:01,760 --> 00:06:08,100
Vai jūs zināt, kas tiks drukāts uz
beigām šo konkrēto programmu?

115
00:06:08,100 --> 00:06:08,600
>> Viss kārtībā.

116
00:06:08,600 --> 00:06:11,433
Cerams, jūs esat veikusi dažas sekundes
izmēģināt un apstrādāt šo vienu out.

117
00:06:11,433 --> 00:06:13,370
Darīsim to kopā.

118
00:06:13,370 --> 00:06:16,022
>> Tāpēc es esmu pārsvītrots pieaugums s
deklarācija augšpusē tur.

119
00:06:16,022 --> 00:06:17,230
Tā bija sava veida uzmanību.

120
00:06:17,230 --> 00:06:18,570
Tas nav pati mainīgs.

121
00:06:18,570 --> 00:06:19,879
Tas nav savas darbības jomu.

122
00:06:19,879 --> 00:06:21,920
Tas ir tikai funkcija
deklarācija, tāpēc vajadzībām

123
00:06:21,920 --> 00:06:24,330
mēģina parsētu kas ir
notiek šajā programmā,

124
00:06:24,330 --> 00:06:26,660
mēs varētu arī vienkārši izvairīties no tā.

125
00:06:26,660 --> 00:06:29,560
>> Tagad mēs ir šajā gadījumā
Iemesls šī problēma ir grūts

126
00:06:29,560 --> 00:06:34,030
ir tāpēc, ka mums ir vietējie mainīgie
gan galvenais un pieauguma, katrs no kuriem

127
00:06:34,030 --> 00:06:35,090
sauc x.

128
00:06:35,090 --> 00:06:39,830
Un, protams būtība šajā jautājumā ir
cenšoties Süss, kura x izpaužas mainījies

129
00:06:39,830 --> 00:06:41,890
un kā tas get mainījusies.

130
00:06:41,890 --> 00:06:46,900
Tāpēc es esmu krāsainu katru gadījumu
x, kas ir vietējais galvenā sarkanā krāsā.

131
00:06:46,900 --> 00:06:52,040
Un es esmu krāsainu katru gadījumu
x, kas ir vietējais pieauguma zils.

132
00:06:52,040 --> 00:06:55,220
>> Paziņojums šajā trešajā rindā
Galveno, y vienāds pieaugumu

133
00:06:55,220 --> 00:07:00,800
x, ka pieaugums nav to
pagājis galvenais s x, vai sarkanā x.

134
00:07:00,800 --> 00:07:03,320
Tas kļūst izturējis tā kopiju.

135
00:07:03,320 --> 00:07:06,987
Un tas ir tikai dodas uz darbu ar
ka tā kopiju, zils x.

136
00:07:06,987 --> 00:07:08,820
Ja jūs esat matemātiski
slīpi, jūs varētu

137
00:07:08,820 --> 00:07:14,230
ir nevis domāja par to kā x sub
m galveno un x sub I pieauguma.

138
00:07:14,230 --> 00:07:15,700
Bet tas ir tas pats ideja.

139
00:07:15,700 --> 00:07:18,999
x sub m, vai sarkanā x s
iepriekšējā slide,

140
00:07:18,999 --> 00:07:21,790
ir mainīgie, kas ir local--
ir instance x gan to, ka

141
00:07:21,790 --> 00:07:26,900
ir vietēja uz galvenais, un x sub i, vai arī
zils mainīgie iepriekšējo slaidu,

142
00:07:26,900 --> 00:07:30,760
ir gadījumi, X, kas
ir vietējie pieauguma.

143
00:07:30,760 --> 00:07:36,220
>> Tātad, tad tu varētu izdomāt, ko
Šī funkcija izdrukāts beigās?

144
00:07:36,220 --> 00:07:39,420
Es esmu Doug Lloyd, un tas ir CS50.

145
00:07:39,420 --> 00:07:41,542