1
00:00:00,000 --> 00:00:02,480
 [SKAN MŪZIKA]

2
00:00:06,460 --> 00:00:09,350
 DAGS LOIDS: Labi, tagad parunāsim
par komandrindas argumentiem.

3
00:00:09,350 --> 00:00:12,855
Tātad, līdz šim kursa laikā gandrīz
visas jūsu programmas, iespējams, 

4
00:00:12,855 --> 00:00:16,360
ir sākušās šādi — int main void. 

5
00:00:16,360 --> 00:00:18,570
Mēs esam apkopojuši lietotāju
ievades datus, ja mums tas ir 

6
00:00:18,570 --> 00:00:20,780
nepieciešams mūsu programmās,
piemēram, programmā Mario, izmantojot 

7
00:00:20,780 --> 00:00:22,990
programmā ietvertas uzvednes. 

8
00:00:22,990 --> 00:00:26,837
Mums nebija jāmaina main prototips,
jo tā vietā main funkcijā mēs 

9
00:00:26,837 --> 00:00:30,684
vienkārši sakām, ka varat to
izsaukt, lai iegūtu int. 

10
00:00:30,684 --> 00:00:32,350
Cik lielu piramīdu jūs vēlaties?

11
00:00:32,350 --> 00:00:34,375
Vai arī varat to izsaukt, lai
iegūtu float — cik lielas izmaiņas man 

12
00:00:34,375 --> 00:00:36,400
vajadzētu izvadīt lietotājam? 

13
00:00:36,400 --> 00:00:39,330
Tomēr ir vēl viens veids, un, ja
mēs vēlamies, lai lietotāji varētu 

14
00:00:39,330 --> 00:00:42,260
sniegt datus mūsu programmai
izpildlaikā, nevis programmas darbības 

15
00:00:42,260 --> 00:00:45,190
laikā – šī ir smalka atšķirība, bet
dažreiz ļoti noderīga – mums ir 

16
00:00:45,190 --> 00:00:48,120
nepieciešams jauns main funkcijas
deklarēšanas veids. 

17
00:00:48,120 --> 00:00:51,260
Mēs nevaram izmantot int main
void,, kad lietotājs palaiž programmu, 

18
00:00:51,260 --> 00:00:54,400
ja vēlamies komandrindā savākt
citus datus, tātad komandrindas 

19
00:00:54,400 --> 00:00:57,540
argumentus. 

20
00:00:57,540 --> 00:01:01,322
Lai savāktu šos komandrindas
argumentus no lietotāja, mainiet main 

21
00:01:01,322 --> 00:01:05,105
prototipu, lai tas izskatītos šādi:
int main, atvērt apaļās iekavas, 

22
00:01:05,105 --> 00:01:08,887
int argc, komats, virkne argv,
kvadrātiekavas un pēc tam atvērt 

23
00:01:08,887 --> 00:01:12,670
figūriekavas. 

24
00:01:12,670 --> 00:01:14,415
Tātad, ko tas jau nozīmē?

25
00:01:14,415 --> 00:01:16,912
Nu, mēs nododam divus parametrus
vai argumentus, vai ievades main 

26
00:01:16,912 --> 00:01:19,410
funkcijai. 

27
00:01:19,410 --> 00:01:23,800
Viens, vesels skaitlis ar nosaukumu
argc, un otrs ir kas?

28
00:01:26,430 --> 00:01:29,640
Tas ir virkņu masīvs, vai ne?

29
00:01:29,640 --> 00:01:31,140
Mēs redzam šo kvadrātiekavas
apzīmējumu.

30
00:01:31,140 --> 00:01:32,181
Tas ir virkņu masīvs.

31
00:01:32,181 --> 00:01:35,110
Tā nav atsevišķa virkne, tas ir
virkņu masīvs.

32
00:01:35,110 --> 00:01:38,113
Un šie divi argumenti, argc un
argv, ļauj uzzināt, kādus datus 

33
00:01:38,113 --> 00:01:41,116
lietotājs ir norādījis komandrindā
un cik daudz informācijas viņš ir 

34
00:01:41,116 --> 00:01:44,120
sniedzis komandrindā. 

35
00:01:44,120 --> 00:01:46,570
Diezgan noderīgas lietas, ar kurām
strādāt.

36
00:01:46,570 --> 00:01:49,585
Argc apzīmē argumentu skaitu, un,
starp citu, jums vajadzētu zināt, 

37
00:01:49,585 --> 00:01:52,600
ka jūs varat saukt argc, kā vien
vēlaties. 

38
00:01:52,600 --> 00:01:54,710
Jūs varējat saukt argv, kā vien
vēlējāties.

39
00:01:54,710 --> 00:01:57,808
Šie ir tikai tradicionāli
nosaukumi, ko mēs lietojam — argumentu 

40
00:01:57,808 --> 00:02:00,907
skaits, un, kā mēs redzēsim otrajā
– argumentu vektors, argv. 

41
00:02:00,907 --> 00:02:03,238
Bet jums tie nav jāsauc par argc un
argv, ja jūs to nevēlaties, bet 

42
00:02:03,238 --> 00:02:05,570
parasti mēs to darām. 

43
00:02:05,570 --> 00:02:07,500
 Jebkurā gadījumā, argc – argumentu
skaits.

44
00:02:07,500 --> 00:02:10,264
Tas ir vesela skaitļa tipa
mainīgais, un tāpēc, kā jūs varētu 

45
00:02:10,264 --> 00:02:13,029
sagaidīt, ja mums ir divas lietas,
kuras mēs gribētu noskaidrot – kas 

46
00:02:13,029 --> 00:02:15,794
ir ievadīts un cik daudz datu
lietotājs ir ievadījis – argc mums 

47
00:02:15,794 --> 00:02:18,559
pateiks, cik daudz informācijas
lietotājs ierakstīja. 

48
00:02:18,559 --> 00:02:20,514
Tādējādi tas sniedz komandrindas
argumentu skaitu, ko lietotājs 

49
00:02:20,514 --> 00:02:22,470
ievadīja programmas izpildes laikā.


50
00:02:22,470 --> 00:02:27,630
Tātad, ja jūsu programma ir
palaista ar punkts slīpsvītra greedy, un 

51
00:02:27,630 --> 00:02:32,790
jūsu greedy programmāmain funkcijai
ir prototips int main int argc, 

52
00:02:32,790 --> 00:02:37,950
virkne argv kvadrātiekavas, tad
argc šajā gadījumā ir viens. 

53
00:02:37,950 --> 00:02:40,270
Tagad ievērojiet, ka mēs neskaitām,
cik daudz informācijas lietotājs 

54
00:02:40,270 --> 00:02:42,590
ierakstīja pēc programmas
nosaukuma. 

55
00:02:42,590 --> 00:02:46,710
Pats programmas nosaukums tiek
uzskatīts par komandrindas argumentu.

56
00:02:46,710 --> 00:02:51,770
 Tātad punkts slīpsvītra greedy,
tādā gadījumā argc ir viens.

57
00:02:51,770 --> 00:02:55,645
Ja lietotājs komandrindā ierakstīja
slīpsvītra greedy 1024 CS50, argc 

58
00:02:55,645 --> 00:02:59,520
šajā gadījumā būtu trīs. 

59
00:02:59,520 --> 00:03:03,875
Un mēs to zinām, jo veids, kā tiek
noteikts sadalījums starp virknēm, 

60
00:03:03,875 --> 00:03:08,230
ir – vai starp tām ir atstarpe,
tabulēšana vai kaut kas līdzīgs. 

61
00:03:08,230 --> 00:03:11,975
Tātad jebkurš, tā saukto, atstarpju
daudzums starp komandrindas 

62
00:03:11,975 --> 00:03:15,720
vērtībām norāda, cik to ir. 

63
00:03:15,720 --> 00:03:19,880
Tātad punkts slīpsvītra greedy
atstarpe 1024 atstarpe CS50, argc, 

64
00:03:19,880 --> 00:03:24,040
tādā gadījumā, ir trīs. 

65
00:03:24,040 --> 00:03:26,600
 Argv ir argumentu vektors.

66
00:03:26,600 --> 00:03:29,055
Vektors, starp citu, ir tikai vēl
viens vārds masīvam, un tas ir 

67
00:03:29,055 --> 00:03:31,510
masīvs, kurā tiek saglabātas
virknes. 

68
00:03:31,510 --> 00:03:35,370
Viena virkne katram elementam, kas
ir virknes, kuras lietotājs 

69
00:03:35,370 --> 00:03:39,230
faktiski ierakstīja komandrindā,
kad programma tika izpildīta. 

70
00:03:39,230 --> 00:03:42,536
Tagad, tāpat kā jebkura masīva
gadījumā, ja atceraties mūsu diskusiju 

71
00:03:42,536 --> 00:03:45,843
par masīviem, pirmais argv elements
vienmēr tiks atrasts argv nulle 

72
00:03:45,843 --> 00:03:49,150
kvadrātiekavās. 

73
00:03:49,150 --> 00:03:51,800
Tas ir pirmais argv masīva indekss.

74
00:03:51,800 --> 00:03:55,765
Tātad tas — un patiesībā tas
vienmēr būs programmas nosaukums – 

75
00:03:55,765 --> 00:03:59,730
vienmēr atradīsies argv nulle
kvadrātiekavās. 

76
00:03:59,730 --> 00:04:04,160
Pēdējais argv elements vienmēr ir
atrodams argv kvadrātiekavās argc 

77
00:04:04,160 --> 00:04:08,590
mīnus viens. 

78
00:04:08,590 --> 00:04:10,300
Vai redzat, kāpēc?

79
00:04:10,300 --> 00:04:14,180
Atcerieties, cik daudz elementu ir
šajā masīvā.

80
00:04:14,180 --> 00:04:16,660
Nu, mēs to zinām - tas ir argc
elementu skaits.

81
00:04:16,660 --> 00:04:21,279
Ja lietotājs komandrindā ierakstīja
trīs lietas, argc ir trīs.

82
00:04:21,279 --> 00:04:25,734
Bet tāpēc, ka c valodā, kad mēs
strādājam ar masīviem, katrs masīva 

83
00:04:25,734 --> 00:04:30,190
elements vai drīzāk masīva indeksi
sākas ar nulli. 

84
00:04:30,190 --> 00:04:34,060
Ja mūsu masīvā ir trīs elementi,
mums ir elements argv nulle, 

85
00:04:34,060 --> 00:04:37,930
elements argv viens un elements
argv divi. 

86
00:04:37,930 --> 00:04:41,700
 Elementa argv trīs nav un
navmasīva ar garumu trīs.

87
00:04:41,700 --> 00:04:45,605
Tāpēc argv pēdējo elementu vienmēr
var atrast argv kvadrātiekavās 

88
00:04:45,605 --> 00:04:49,510
argc mīnus viens. 

89
00:04:49,510 --> 00:04:52,418
Tātad pieņemsim, ka lietotājs
palaiž greedy programmu šādi — ja viņš 

90
00:04:52,418 --> 00:04:55,326
komandrindā ieraksta – punkts
slīpsvītra greedy atstarpe 1024 

91
00:04:55,326 --> 00:04:58,234
atstarpe CS50, un kaut kāda iemesla
dēļ mēs jau esam sagatavojuši 

92
00:04:58,234 --> 00:05:01,142
savu greedy programmu, lai tā
zinātu un strādātu ar šīm komandrindas 

93
00:05:01,142 --> 00:05:04,050
argumentiem. 

94
00:05:04,050 --> 00:05:06,526
Mēs to nedarījām iepriekš, kad
strādājām ar greedy problēmu, taču 

95
00:05:06,526 --> 00:05:09,003
pieņemsim, ka tagad esam to
modificējuši tā, lai mēs kaut kādā veidā 

96
00:05:09,003 --> 00:05:11,480
apstrādātu komandrindas argumentus.


97
00:05:11,480 --> 00:05:15,720
Šajā gadījumā – argv nulle ir
punkts slīpsvītra greedy.

98
00:05:15,720 --> 00:05:17,042
Kas ir argv viens?

99
00:05:17,042 --> 00:05:19,030
Nu, tas ir 1024, vai ne?

100
00:05:19,030 --> 00:05:22,720
Tas ir 1024, bet šeit ir patiešām
svarīga atšķirība — vai atceraties 

101
00:05:22,720 --> 00:05:26,410
argv datu veidu? 

102
00:05:26,410 --> 00:05:31,020
 Tas glabā virknes, vai ne?

103
00:05:31,020 --> 00:05:34,140
Bet izskatās, ka 1024 ir vesels
skaitlis.

104
00:05:34,140 --> 00:05:37,170
Šī ir patiešām svarīga atšķirība,
ar ko jūs faktiski varētu 

105
00:05:37,170 --> 00:05:40,200
saskarties vēlākās problēmās. 

106
00:05:40,200 --> 00:05:43,770
Viss argv tiek saglabāts kā virkne.

107
00:05:43,770 --> 00:05:47,022
Tātad argv viens saturs ir virkne
viens, nulle, divi, četri, kas 

108
00:05:47,022 --> 00:05:50,275
sastāv no šīm četrām rakstzīmēm. 

109
00:05:50,275 --> 00:05:53,477
Tas ir tā, it kā lietotājs būtu
ierakstījis viens, nulle, divi, četri 

110
00:05:53,477 --> 00:05:56,680
kā atsevišķus burtus vai
rakstzīmes. 

111
00:05:56,680 --> 00:06:01,646
Tas nav vesels skaitlis 1024, un
tāpēc jūs nevarat strādāt ar to pa 

112
00:06:01,646 --> 00:06:06,613
tiešo, sakot int 1000 , bet drīzāk
int x ir vienāds ar argv viens 

113
00:06:06,613 --> 00:06:11,580
mīnus 24. 

114
00:06:11,580 --> 00:06:14,750
Intuitīvi jūs varētu domāt par to
šādi – Labi, tas ir 1024 mīnus 24, 

115
00:06:14,750 --> 00:06:17,920
tātad x ir vienāds ar 1000. 

116
00:06:17,920 --> 00:06:22,020
Bet patiesībā tas tā nav, jo argv
viens ir virkne.

117
00:06:22,020 --> 00:06:23,940
Virkne 1024.

118
00:06:23,940 --> 00:06:26,339
Tagad ir funkcija, ko var izmantot,
lai pārvērstu virknes veselos 

119
00:06:26,339 --> 00:06:28,739
skaitļos. 

120
00:06:28,739 --> 00:06:31,559
Es jums tagad nestāstīšu vairāk,
taču esmu pārliecināts, ka Zamila ar 

121
00:06:31,559 --> 00:06:34,380
prieku pastāstīs par to turpmākās
problēmas aprakstos. 

122
00:06:34,380 --> 00:06:37,526
Bet jūs varat arī atrast tādas
problēmas kā — atvainojiet, funkcijas, 

123
00:06:37,526 --> 00:06:40,673
kas to darītu 50. atsaucē, ja
dodaties uz atsauču rokasgrāmatu, jūs 

124
00:06:40,673 --> 00:06:43,820
varat atrast funkciju, kas veiktu
šo konvertēšanu jūsu vietā. 

125
00:06:43,820 --> 00:06:48,550
Taču arī turpmākās problēmas
izklāstā Zamila ar prieku pastāstīs, 

126
00:06:48,550 --> 00:06:53,280
kura funkcija pārveidos virkni 1024
par veselu skaitli 1024. 

127
00:06:53,280 --> 00:06:54,560
 Labi, tātad uz priekšu.

128
00:06:54,560 --> 00:06:56,726
Mēs esam aptvēruši savu argv nulle,
mēs esam aptvēruši argv viens.

129
00:06:56,726 --> 00:06:58,000
Kas ir argv divi?

130
00:06:58,000 --> 00:07:01,350
Tas, iespējams, ir diezgan
pašsaprotami.

131
00:07:01,350 --> 00:07:02,950
Kas ir argv trīs?

132
00:07:02,950 --> 00:07:04,970
Nu atkal mēs īsti nezinām, vai ne?

133
00:07:04,970 --> 00:07:08,200
Mums ir masīvs ar garumu trīs,tik
daudz elementu lietotājs ierakstīja 

134
00:07:08,200 --> 00:07:11,430
komandrindā, tāpēc, ja mēs pārejam
uz argv trīs, mēs tagad pārkāpjam 

135
00:07:11,430 --> 00:07:14,660
mūsu masīva robežas. 

136
00:07:14,660 --> 00:07:18,775
Kompilators ļaus mums to izdarīt,
ar to nav nekādu intuitīvu 

137
00:07:18,775 --> 00:07:22,890
problēmu, taču mēs nezinām, kas
patiesībā notiks. 

138
00:07:22,890 --> 00:07:28,060
Tas ir atkarīgs no tā, kas atrodas
atmiņā, kur varētu būt argv trīs.

139
00:07:28,060 --> 00:07:30,716
Un tāpēc mēs varētu izkļūt
nesodīti.

140
00:07:30,716 --> 00:07:33,364
Visticamāk, jo īpaši, ja strādājat
ar argv, nevis ar jebkuru citu 

141
00:07:33,364 --> 00:07:36,012
masīvu, kas ir mūsu programmā,
iespējams, radīsies segmentācijas 

142
00:07:36,012 --> 00:07:38,660
kļūme. 

143
00:07:35,548 --> 00:07:41,359
Tāpēc vēlreiz noteikti nepārkāpjiet
masīvu, īpaši argv, robežas, 

144
00:07:41,359 --> 00:07:47,170
ņemot vērā to lielo nozīmi jūsu
programmās. 

145
00:07:47,170 --> 00:07:48,100
 Es esmu Dags Loids.

146
00:07:48,100 --> 00:07:50,170
Šis ir CS50.