1
00:00:05,259 --> 00:00:07,219
DOGS LOIDS: Tātad CS50 mēs esam
aptvēruši daudz dažādu datu 

2
00:00:07,219 --> 00:00:09,180
struktūru, vai ne? 

3
00:00:09,180 --> 00:00:11,190
Mēs esam redzējuši masīvus un
saistītos sarakstus, un jaukšanas 

4
00:00:11,190 --> 00:00:13,200
tabulasjaucējtabulas, un
mēģinājumusdigitālos kokus, skursteņusstekus 

5
00:00:13,200 --> 00:00:15,210
un rindas. 

6
00:00:15,210 --> 00:00:17,665
Mēs arī nedaudz uzzināsim par
kokiem un kaudzēm, taču patiesībā tas 

7
00:00:17,665 --> 00:00:20,120
viss ir tikai tēmas variācijas. 

8
00:00:20,120 --> 00:00:22,655
Patiešām ir šādas četras
pamatidejas, uz kurām var attiekties viss 

9
00:00:22,655 --> 00:00:25,190
pārējais. 

10
00:00:25,190 --> 00:00:26,670
Masīvi, saistītie saraksti, hash
tabulasjaucējtabulas un 

11
00:00:26,670 --> 00:00:28,150
mēģinājumidigitālie koki. 

12
00:00:28,150 --> 00:00:31,480
Un, kā jau teicu, tiem ir dažādas
variācijas, taču tas apkopos 

13
00:00:31,480 --> 00:00:34,810
gandrīz visu, par ko mēs runāsim
šajā klasēkursā/nodarbībā attiecībā 

14
00:00:34,810 --> 00:00:38,140
uz programmēšanas valodu C. 

15
00:00:38,140 --> 00:00:40,140
 Bet kā tas viss tiek novērtēts,
vai ne?

16
00:00:40,140 --> 00:00:43,265
Par katra priekšrocībām un mīnusiem
esam runājuši atsevišķos 

17
00:00:43,265 --> 00:00:46,390
videoklipos par tiem, taču ir daudz
dažādu skaitļu. 

18
00:00:46,390 --> 00:00:48,723
Ir daudz vispārīgu domuuzskatu, kas
tiek izmētātas.

19
00:00:48,723 --> 00:00:51,950
Mēģināsim to apvienot tikai vienā
vietā.

20
00:00:51,950 --> 00:00:55,113
Izvērtēsim plusus un mīnusus un
apsvērsim, kura datu struktūra varētu 

21
00:00:55,113 --> 00:00:58,276
būt īstā datu struktūra jūsu
konkrētajai situācijai neatkarīgi no 

22
00:00:58,276 --> 00:01:01,440
glabājamo datu veida. 

23
00:01:01,440 --> 00:01:04,713
Jums ne vienmēr ir jāizmanto īpaši
ātra mēģinājumadigitālā koka 

24
00:01:04,713 --> 00:01:07,986
ievietošana, dzēšana un
uzmeklēšana, ja jums patiešām nav pārāk 

25
00:01:07,986 --> 00:01:11,260
svarīgi ievietot un dzēst. 

26
00:01:11,260 --> 00:01:12,614
Ja jums ir nepieciešama tikai ātra
nejauša piekļuvebrīvpiekļuve, 

27
00:01:12,614 --> 00:01:13,968
iespējams, masīvs ir labāks. 

28
00:01:13,968 --> 00:01:15,340
Tātad destilēsimizvērtēsim to.

29
00:01:15,340 --> 00:01:18,006
Parunāsim par katru no četriem
galvenajiem datu struktūru veidiem, 

30
00:01:18,006 --> 00:01:20,673
par kuriem mēs runājām, un
vienkārši redzēsim, kad tās varētu būt 

31
00:01:20,673 --> 00:01:23,340
labas un kad tās varētu nebūt tik
labas. 

32
00:01:23,340 --> 00:01:24,610
Tātad sāksim ar masīviem.

33
00:01:24,610 --> 00:01:27,300
Tātad ievietošana, tas ir slikti.

34
00:01:27,300 --> 00:01:29,325
Ievietošana masīva beigās ir
piemērota, ja mēs veidojam masīvu darba 

35
00:01:29,325 --> 00:01:31,350
gaitā. 

36
00:01:31,350 --> 00:01:34,430
Bet, ja elementi ir jāievieto vidū,
atcerieties ievietošanas 

37
00:01:34,430 --> 00:01:37,510
kārtošanu, jo ir daudz pārbīdes,
lai tajā ievietotu elementu. 

38
00:01:37,510 --> 00:01:40,550
Un tāpēc, ja mēs ievietosim jebkur,
izņemot masīva beigas, tas, 

39
00:01:40,550 --> 00:01:43,590
iespējams, nav tik lieliski. 

40
00:01:43,590 --> 00:01:45,990
Tāpat arī dzēšana, ja vien nedzēšam
no masīva beigām, iespējams, arī 

41
00:01:45,990 --> 00:01:48,390
nav tik lieliska, ja nevēlamies
atstāt tukšas atstarpes, ko parasti 

42
00:01:48,390 --> 00:01:50,790
nedarām. 

43
00:01:50,790 --> 00:01:52,745
Mēs vēlamies noņemt elementu un pēc
tam kaut kā padarīt to atkal 

44
00:01:52,745 --> 00:01:54,700
pieguļošuto atkal sakārtot. 

45
00:01:54,700 --> 00:01:57,670
Un tāpēc elementu dzēšana no masīva
arī nav tik lieliska.

46
00:01:57,670 --> 00:01:58,820
 Tomēr uzmeklēšana ir lieliska.

47
00:01:58,820 --> 00:02:00,920
Mums ir brīvpiekļuve, pastāvīga
laika meklēšana.

48
00:02:00,920 --> 00:02:02,360
Mēs vienkārši sakām septiņi, un mēs
ejam uz masīva pārvietošanu 

49
00:02:02,360 --> 00:02:03,800
septiņi. 

50
00:02:03,800 --> 00:02:05,907
Mēs sakām 20, ar pāreju uz masīva
pārvietošanu 20.

51
00:02:05,907 --> 00:02:07,240
Mums nav jāatkārtojāveic iterācija.

52
00:02:07,240 --> 00:02:08,630
Tas ir diezgan labi.

53
00:02:08,630 --> 00:02:11,020
 Masīvus ir arī salīdzinoši viegli
kārtot.

54
00:02:11,020 --> 00:02:13,410
Katru reizi, kad mēs runājām par
šķirošanas algoritmu, piemēram, 

55
00:02:13,410 --> 00:02:15,800
atlases kārtošanu, ievietošanas
kārtošanu, burbuļu 

56
00:02:15,800 --> 00:02:18,190
kārtošanuburbuļkārtošanu,
sapludināšanas kārtošanu, mēs vienmēr 

57
00:02:18,190 --> 00:02:20,580
izmantojām masīvus, jo masīvus ir
diezgan viegli kārtot, salīdzinot 

58
00:02:20,580 --> 00:02:22,970
ar līdz šim redzētajām datu
struktūrām. . 

59
00:02:22,970 --> 00:02:24,320
 Tie ir arī salīdzinoši mazi.

60
00:02:24,320 --> 00:02:25,695
Tur nav daudz papildu vietas.

61
00:02:25,695 --> 00:02:28,007
Jūs vienkārši atliekat malā tieši
tik daudz, cik nepieciešams datu 

62
00:02:28,007 --> 00:02:30,320
glabāšanai, un tas arī viss. 

63
00:02:30,320 --> 00:02:33,180
Tātad tie ir diezgan mazi un
efektīvi.

64
00:02:33,180 --> 00:02:36,000
Taču vēl viens mīnuss ir tas, ka
tie ir fiksēti pēc izmēra.

65
00:02:36,000 --> 00:02:37,970
Mums ir precīzi jāpaziņo, cik lielu
masīvu mēs vēlamies, lai mūsu 

66
00:02:37,970 --> 00:02:39,940
masīvs būtu, un mēs to iegūstam
tikai vienu reizi. 

67
00:02:39,940 --> 00:02:41,280
Mēs nevaram to augtpalielināt un
samazināt.

68
00:02:41,280 --> 00:02:44,515
Ja mums tas jāpalielina vai
jāsamazina, mums ir jādeklarē pilnīgi 

69
00:02:44,515 --> 00:02:47,750
jauns masīvs, jākopē visi pirmā
masīva elementi otrajā masīvā. 

70
00:02:47,750 --> 00:02:49,580
Un, ja mēs nepareizi aprēķinājām šo
laikutoreiz, mums tas jādara 

71
00:02:49,580 --> 00:02:51,410
vēlreiz. 

72
00:02:51,410 --> 00:02:52,760
Ne tik lieliski.

73
00:02:52,760 --> 00:02:58,750
Tātad masīvi nedod mums iespēju
izmantot mainīgu elementu skaitu.

74
00:02:58,750 --> 00:03:01,320
 Izmantojot saistīto sarakstu,
ievietošana ir diezgan vienkārša.

75
00:03:01,320 --> 00:03:03,290
Mēs vienkārši uzkāpjam uz
priekšpusipievienojam sākumam.

76
00:03:03,290 --> 00:03:04,892
Dzēšana ir arī ir diezgan
vienkārša.

77
00:03:04,892 --> 00:03:06,100
Mums ir jāatrod elementi.

78
00:03:06,100 --> 00:03:07,270
Tas ietver meklēšanu.

79
00:03:07,270 --> 00:03:09,615
Bet, kad esat atradis meklēto
elementu, viss, kas jums jādara, ir 

80
00:03:09,615 --> 00:03:11,960
jāmaina rādītājs, iespējams, divi,
ja jums ir saistīts saraksts — 

81
00:03:11,960 --> 00:03:14,305
drīzāk divkārši saistīts saraksts —
un pēc tam varat vienkārši 

82
00:03:14,305 --> 00:03:16,650
atbrīvot mezglu. . 

83
00:03:16,650 --> 00:03:18,399
Jums nav viss jāpārvieto apkārt.

84
00:03:18,399 --> 00:03:20,244
Jūs vienkārši mainietmaināt divus
rādītājus, tāpēc tas ir diezgan 

85
00:03:20,244 --> 00:03:22,090
ātri. 

86
00:03:22,090 --> 00:03:23,470
 Tomēr meklēšana ir slikta, vai ne?

87
00:03:23,470 --> 00:03:25,364
Lai mēs varētu atrast elementu
saistītajā sarakstā neatkarīgi no tā, 

88
00:03:25,364 --> 00:03:27,259
vai tas ir saistīts atsevišķi vai
divreizdivkārši, mums tas ir 

89
00:03:27,259 --> 00:03:29,154
jāmeklē lineāri. 

90
00:03:29,154 --> 00:03:31,507
Mums jāsāk no sākuma un jāpārvieto
beigasuz beigām, vai jāsāk beigās, 

91
00:03:31,507 --> 00:03:33,860
pārejietpārejot uz sākumu. 

92
00:03:33,860 --> 00:03:35,474
Mums vairs nav nejaušas
piekļuvesbrīvpiekļuves.

93
00:03:35,474 --> 00:03:37,652
Tātad, ja mēs veicam daudz
meklēšanu, iespējams, saistītais saraksts 

94
00:03:37,652 --> 00:03:39,830
mums nav tik labs. 

95
00:03:39,830 --> 00:03:43,750
 Tos ir arī ļoti grūti šķirot, vai
ne?

96
00:03:43,750 --> 00:03:45,810
Vienīgais veids, kā jūs patiešām
varat kārtot saistīto sarakstu, ir 

97
00:03:45,810 --> 00:03:47,870
kārtot, to veidojot. 

98
00:03:47,870 --> 00:03:49,850
Bet, ja kārtojat to
konstruēšanasveidošanas laikā, jūs vairs 

99
00:03:49,850 --> 00:03:51,830
neveiksit ātrusātru ievietošanu. 

100
00:03:51,830 --> 00:03:53,746
Jūs ne tikai uzlīmējatievietojat
lietas uz priekšpusisākumā.

101
00:03:53,746 --> 00:03:56,568
Jums ir jāatrod īstā vieta, kur to
ievietot, un tad jūsu ievietošana 

102
00:03:56,568 --> 00:03:59,390
kļūst tikpat slikta kā ievietošana
masīvā. 

103
00:03:59,390 --> 00:04:03,130
Tāpēc saistītie saraksti nav tik
lieliski piemēroti datu kārtošanai.

104
00:04:03,130 --> 00:04:05,830
 Tie ir arī diezgan mazi, pēc
izmēraizmēra ziņā.

105
00:04:05,830 --> 00:04:08,330
Divkārši saistītie saraksti ir
nedaudz lielāki nekā atsevišķi 

106
00:04:08,330 --> 00:04:10,830
saistītie saraksti, kas ir nedaudz
lielāki par masīviem, taču tas nav 

107
00:04:10,830 --> 00:04:13,330
liels izniekotas vietas apjoms. 

108
00:04:13,330 --> 00:04:17,755
Tātad, ja vieta ir ļoti
dārgasvarīga, bet ne pārāk intensīvatik ļoti 

109
00:04:17,755 --> 00:04:22,180
svarīga, tas varētu būt pareizais
ceļš. 

110
00:04:22,180 --> 00:04:23,330
 Hash tabulasJaucējtabulas.

111
00:04:23,330 --> 00:04:25,850
Ievietošana hash tabulājaucējtabulā
ir diezgan vienkārša.

112
00:04:25,850 --> 00:04:26,980
Tas ir divpakāpju process.

113
00:04:26,980 --> 00:04:30,503
Vispirms mums ir jāpalaiž savi
dati, izmantojot jaucējfunkciju, lai 

114
00:04:30,503 --> 00:04:34,026
iegūtu jaucējkodu, un pēc tam mēs
ievietojam elementu jaucēja tabulā 

115
00:04:34,026 --> 00:04:37,550
jaucējtabulā šajā jaucējkoda vietā.


116
00:04:37,550 --> 00:04:39,214
Dzēšana, līdzīgi kā saistītajam
sarakstam, ir vienkārša, tiklīdz 

117
00:04:39,214 --> 00:04:40,879
atrodat elementu. 

118
00:04:40,879 --> 00:04:43,002
Vispirms tas ir jāatrod, bet pēc
tam, kad to izdzēšat, jums vienkārši 

119
00:04:43,002 --> 00:04:45,126
jāapmainās ar pāris
norādesjāapmaina pāris rādītāju, ja izmantojat 

120
00:04:45,126 --> 00:04:47,250
atsevišķu ķēdi. 

121
00:04:47,250 --> 00:04:50,145
Ja izmantojat zondēšanu/izpēti vai
jauktabulājaucējtabulā vispār 

122
00:04:50,145 --> 00:04:53,040
neizmantojat ķēdi, dzēšana
patiesībā ir ļoti vienkārša. 

123
00:04:53,040 --> 00:04:55,087
Viss, kas jums jādara, ir jaukt
datuspievienot tēmturi datiem un pēc 

124
00:04:55,087 --> 00:04:57,134
tam doties uz šo vietu. 

125
00:04:57,134 --> 00:04:59,392
Un, pieņemot, ka jums nav nekādu
sadursmju, jūs varēsit dzēst ļoti 

126
00:04:59,392 --> 00:05:01,650
ātri. 

127
00:05:01,650 --> 00:05:04,930
 Tagad meklēšana ir vieta, kur
lietas kļūst nedaudz sarežģītākas.

128
00:05:04,930 --> 00:05:06,910
Tas ir vidēji labāksKopumā tā ir
labāka nekā saistītie saraksti.

129
00:05:06,910 --> 00:05:10,040
Ja izmantojat ķēdes savienojumu,
jums joprojām ir saistīts saraksts, 

130
00:05:10,040 --> 00:05:13,170
kas nozīmē, ka meklēšana joprojām
kaitē saistītajam sarakstam. 

131
00:05:13,170 --> 00:05:17,240
Bet, tā kā jūs izmantojat saistīto
sarakstu un sadalāt to pa 100 vai 

132
00:05:17,240 --> 00:05:21,310
1000 vai n elementiem savā
jaukšanas tabulā, visi saistītie saraksti 

133
00:05:21,310 --> 00:05:25,380
ir n-tā izmēra. 

134
00:05:25,380 --> 00:05:27,650
ViņiTie visi ir ievērojami mazāki.

135
00:05:27,650 --> 00:05:29,865
Jums ir n saistīti saraksti, nevis
viens saistīts saraksts ar izmēru 

136
00:05:29,865 --> 00:05:32,080
n. 

137
00:05:32,080 --> 00:05:34,630
Un tāpēc šis reālās pasaules
nemainīgais faktors, par kuru mēs 

138
00:05:34,630 --> 00:05:37,180
parasti nerunājam par laika
sarežģītībulaika sarežģītības kontekstā, 

139
00:05:37,180 --> 00:05:39,730
tas patiesībā šeit rada atšķirību. 

140
00:05:39,730 --> 00:05:43,180
Tātad uzmeklēšana joprojām ir
lineāra meklēšana, ja izmantojat ķēdes 

141
00:05:43,180 --> 00:05:46,630
savienojumu, taču salīdzinājumam
meklētā saraksta garums salīdzinoši 

142
00:05:46,630 --> 00:05:50,080
ir ļoti, ļoti īss. 

143
00:05:50,080 --> 00:05:52,225
Atkal, ja kārtošana ir jūsu mērķis
šeit, iespējams, hash tabula 

144
00:05:52,225 --> 00:05:54,370
jaucējtabula nav pareizais ceļš. 

145
00:05:54,370 --> 00:05:56,830
Vienkārši izmantojiet masīvu, ja
kārtošana jums ir patiešām svarīga.

146
00:05:56,830 --> 00:05:58,590
 Un tie var darboties dažādu izmēru
diapazonā.

147
00:05:58,590 --> 00:06:00,430
Ir grūti pateikt, vai hash
tabulajaucējtabula ir maza vai liela, jo 

148
00:06:00,430 --> 00:06:02,270
tas tiešām ir atkarīgs no tā, cik
liela ir jūsu jaucēj 

149
00:06:02,270 --> 00:06:04,110
tabulajaucējtabula. 

150
00:06:04,110 --> 00:06:08,362
Ja jaukšanas tabulājaucējtabulā
glabāsit tikai piecus elementus un 

151
00:06:08,362 --> 00:06:12,614
tajā ir 10 000 elementu, jūs,
iespējams, tērējat daudz vietas. 

152
00:06:12,614 --> 00:06:14,816
Pretstatā tam, ka jums var būt arī
ļoti kompaktas jaucēj 

153
00:06:14,816 --> 00:06:17,018
tabulasjaucējtabulas, taču, jo
mazāka kļūst jaucēj 

154
00:06:17,018 --> 00:06:19,220
tabulajaucējtabula, jo garāks kļūst
katrs no saistītajiem sarakstiem. 

155
00:06:19,220 --> 00:06:22,015
Tāpēc īsti nav iespējams precīzi
definēt jaukšanas tabulas lielumu, 

156
00:06:22,015 --> 00:06:24,810
taču droši var teikt, ka tas
parasti būs lielāks par saistīto 

157
00:06:24,810 --> 00:06:27,605
sarakstu, kurā tiek glabāti tie
paši dati, bet mazāks par 

158
00:06:27,605 --> 00:06:30,400
mēģinājumudigitālo koku. 

159
00:06:30,400 --> 00:06:32,235
Un mēģinājumidigitālie koki ir
ceturtā no šīm struktūrām, par kurām 

160
00:06:32,235 --> 00:06:34,070
mēs runājām. 

161
00:06:34,070 --> 00:06:36,450
Ievietošana trijādigitālajā kokā ir
sarežģīta.

162
00:06:36,450 --> 00:06:38,615
Ir daudz dinamiskas atmiņas
piešķiršanas, it īpaši sākumā, kad sākat 

163
00:06:38,615 --> 00:06:40,780
veidot. 

164
00:06:40,780 --> 00:06:43,700
Bet tas ir pastāvīgs laiks.

165
00:06:43,700 --> 00:06:47,690
Tikai cilvēka elementscilvēciskais
faktors šeit padara to sarežģītu.

166
00:06:47,690 --> 00:06:49,956
Ja jums ir jāsastopas ar nulles
rādītāju, malloc atstarpi, dodieties 

167
00:06:49,956 --> 00:06:52,223
uz turieni, iespējams, no turienes
vēlreiz ar mallocatvēliet 

168
00:06:52,223 --> 00:06:54,490
atstarpi. 

169
00:06:54,490 --> 00:06:57,310
NorādītājuRādītāju
iebiedēšanaspakļaušanas faktors 

170
00:06:57,310 --> 00:07:00,130
dinamiskajādinamiskās atmiņas
piešķiršanā ir šķērslis, kas jānovērš. 

171
00:07:00,130 --> 00:07:03,470
Bet, kad esat to
notīrījissakārtojuši, ievietošana patiesībā notiek 

172
00:07:03,470 --> 00:07:06,810
diezgan vienkārši, un tas noteikti
ir nemainīgs laiks. 

173
00:07:06,810 --> 00:07:07,680
 Dzēšana ir vienkārša.

174
00:07:07,680 --> 00:07:10,050
Viss, kas jums jādara, ir jānovirza
pāris norādesrādītāji uz leju un 

175
00:07:10,050 --> 00:07:12,420
jāatbrīvo mezgls, tāpēc tas ir
diezgan labi. 

176
00:07:12,420 --> 00:07:13,930
Uzmeklēšana ir arī arī ir diezgan
ātra.

177
00:07:13,930 --> 00:07:16,780
TasTā ir balstītsbalstīta tikai uz
jūsu datu garumu.

178
00:07:16,780 --> 00:07:18,944
Tātad, ja visi jūsu dati sastāv no
piecām rakstzīmju virknēm, 

179
00:07:18,944 --> 00:07:21,109
piemēram, jūs savā
mēģinājumādigitālajā kokā glabājat piecas 

180
00:07:21,109 --> 00:07:23,274
rakstzīmju virknes, nepieciešamas
tikai piecas darbības, lai atrastu 

181
00:07:23,274 --> 00:07:25,439
to, ko meklējat. 

182
00:07:25,439 --> 00:07:28,554
Pieci ir tikai nemainīgs faktors,
tāpēc arī šeit ievietošana, dzēšana 

183
00:07:28,554 --> 00:07:31,670
un meklēšana ir nemainīgs laiks. 

184
00:07:31,670 --> 00:07:33,275
Vēl viena lieta ir tāda, ka jūsu
mēģinājumsdigitālais koks faktiski 

185
00:07:33,275 --> 00:07:34,880
jau ir sakārtots, vai ne? 

186
00:07:34,880 --> 00:07:37,431
Pamatojoties uz to, kā mēs
ievietojam elementus, pārejot burtu pēc 

187
00:07:37,431 --> 00:07:39,982
atslēgas burta vai ciparu pēc
atslēgas ciparaizmantojot atslēgas 

188
00:07:39,982 --> 00:07:42,533
burtus vai atslēgas ciparus, jūsu
mēģinājumsdigitālais koks parasti 

189
00:07:42,533 --> 00:07:45,084
tiek sakārtots, veidojot to. 

190
00:07:45,084 --> 00:07:47,079
Nav īsti jēgas domāt par kārtošanu
tādā pašā veidā, kā mēs par to 

191
00:07:47,079 --> 00:07:49,074
domājam ar masīviem, saistītiem
sarakstiem vai jaucēj 

192
00:07:49,074 --> 00:07:51,070
tabulāmjaucējtabulām. 

193
00:07:51,070 --> 00:07:54,780
Taču zināmā mērā jūsu
mēģinājumsdigitālais koks tiek sakārtots.

194
00:07:54,780 --> 00:07:56,705
Negatīvā puse, protams, ir tāda, ka
mēģinājumsdigitālais koks ātri 

195
00:07:56,705 --> 00:07:58,630
kļūst milzīgs. 

196
00:07:58,630 --> 00:08:01,832
No katra savienojuma punkta jums
var būt — ja jūsu atslēga sastāv no 

197
00:08:01,832 --> 00:08:05,035
cipariem, jums ir vēl 10 vietas,
kur varat doties, kas nozīmē, ka 

198
00:08:05,035 --> 00:08:08,237
katrā mezglā ir informācija par
datiem, ko vēlaties saglabāt šajā 

199
00:08:08,237 --> 00:08:11,440
mezglā, kā arī 10 norādesrādītāji. 

200
00:08:11,440 --> 00:08:14,430
Kas CS50 IDE ir 80 baiti.

201
00:08:14,430 --> 00:08:16,835
Tātad katram jūsu izveidotajam
mezglam ir vismaz 80 baiti, un tas pat 

202
00:08:16,835 --> 00:08:19,240
neskaitapat neskaitot datus. 

203
00:08:19,240 --> 00:08:23,532
Un, ja jūsu mezgli ir burti, nevis
cipari, tagad jums ir 26 

204
00:08:23,532 --> 00:08:27,825
norādesrādītāji no katras atrašanās
vietas. 

205
00:08:27,825 --> 00:08:32,007
Un 26 reiz 8, iespējams, ir 200
baiti vai kaut kas tamlīdzīgs.

206
00:08:32,007 --> 00:08:33,694
Un jums ir lielie un mazie burti —
jūs varat redzēt, kur es eju ar 

207
00:08:33,694 --> 00:08:35,381
šo, vai ne? 

208
00:08:35,381 --> 00:08:37,925
Jūsu mezgli var kļūt ļoti lieli, un
tādējādi arī pats 

209
00:08:37,925 --> 00:08:40,470
mēģinājumsdigitālais koks kopumā
var kļūt ļoti liels. 

210
00:08:40,470 --> 00:08:42,906
Tātad, ja jūsu sistēmā ir daudz
vietasvietai ir liela nozīme, 

211
00:08:42,906 --> 00:08:45,343
mēģinājumsdigitālais koks var nebūt
pareizais ceļš, lai gan tiek 

212
00:08:45,343 --> 00:08:47,780
izmantotas citas tāstā
priekšrocības. 

213
00:08:47,780 --> 00:08:48,710
Es esmu Dags Loids.

214
00:08:48,710 --> 00:08:50,740
Šis ir CS50.