1
00:00:00,000 --> 00:00:02,420
[MŪZIKAS ATSKAŅOŠANA]

2
00:00:05,189 --> 00:00:05,980
RUNĀTĀJS: Labi.

3
00:00:05,980 --> 00:00:07,995
Tātad parunāsim par citu lietu, kas
ir raksturīga tikai C, proti, 

4
00:00:07,995 --> 00:00:10,010
datu tipi un mainīgie. 

5
00:00:10,010 --> 00:00:12,125
Kad es saku, ka tas ir unikāls
tikai C, es tiešām domāju tikai tādā 

6
00:00:12,125 --> 00:00:14,240
kontekstā, ka, ja esat
programmētājs jau ļoti ilgu laiku un ja esat 

7
00:00:14,240 --> 00:00:16,355
izmantojis modernās programmēšanas
valodas jūs, iespējams, neesat 

8
00:00:16,355 --> 00:00:18,470
strādājis ar datu tipiem, . 

9
00:00:18,470 --> 00:00:21,070
Mūsdienu valodās, piemēram, PHP un
JavaScript, kuras mēs arī redzēsim 

10
00:00:21,070 --> 00:00:23,670
nedaudz vēlāk kursa laikā, jums
faktiski nav jānorāda mainīgā datu 

11
00:00:23,670 --> 00:00:26,270
veids, kad to izmantojat. 

12
00:00:26,270 --> 00:00:28,067
Jūs vienkārši deklarējat to un
sākat to lietot.

13
00:00:28,067 --> 00:00:29,900
Ja tas ir vesels skaitlis, tas
zina, ka tas ir vesels skaitlis.

14
00:00:29,900 --> 00:00:31,960
Ja tā ir rakstzīme, tā zina, ka tā
ir rakstzīme.

15
00:00:31,960 --> 00:00:35,320
Ja tas ir vārds, tas zina, ka tā ir
tā saucamā virkne, .

16
00:00:35,320 --> 00:00:39,155
Bet valodā C, kas ir vecāka valoda,
mums ir jānorāda katra mainīgā, 

17
00:00:39,155 --> 00:00:42,990
ko izveidojam, datu tips kad šo
mainīgo izmantojam pirmo reizi. 

18
00:00:42,990 --> 00:00:45,030
Tātad C nāk ar dažiem iebūvētiem
datu tipiem.

19
00:00:45,030 --> 00:00:46,972
Un iepazīsimies ar dažiem no tiem.

20
00:00:46,972 --> 00:00:50,711
Pēc tam mēs arī nedaudz parunāsim
par dažiem datu tipiem, ko esam 

21
00:00:50,711 --> 00:00:54,450
jums uzrakstījuši , lai jūs varētu
tos izmantot CS50. 

22
00:00:54,450 --> 00:00:56,130
Pirmais ir int.

23
00:00:56,130 --> 00:00:57,620
Int datu tips tiek izmantots
mainīgajiem, kas glabās veselu skaitļu 

24
00:00:57,620 --> 00:00:59,110
vērtības. 

25
00:00:59,110 --> 00:01:03,210
Tātad 1, 2, 3, negatīvs 1, 2, 3
utt.

26
00:01:03,210 --> 00:01:06,400
Veselie skaitļi, kas jums jāpatur
prātā, piedaloties viktorīnu, 

27
00:01:06,400 --> 00:01:09,590
vienmēr aizņem četrus baitus
atmiņas, kas ir 32 biti. 

28
00:01:09,590 --> 00:01:11,620
Vienā baitā ir astoņi biti.

29
00:01:11,620 --> 00:01:15,375
Tātad tas nozīmē, ka vērtību
diapazonu, ko var saglabāt vesels 

30
00:01:15,375 --> 00:01:19,130
skaitlis, ierobežo tas, kas var
iekļauties 32 bitu vērtībā. 

31
00:01:19,130 --> 00:01:22,216
Kā izrādās, jau sen tika nolemts,
ka mēs šo 32 bitu diapazonu 

32
00:01:22,216 --> 00:01:25,303
sadalīsim negatīvos veselos
skaitļos un pozitīvos veselos skaitļos, 

33
00:01:25,303 --> 00:01:28,390
katram iegūstot pusi no diapazona. 

34
00:01:28,390 --> 00:01:31,656
Tātad vērtību diapazons, ko mēs
attēlojam ar veselu skaitli, ir no 

35
00:01:31,656 --> 00:01:34,923
negatīva 2 līdz 31. pakāpei līdz 2
līdz 31. pakāpei mīnus 1, jo jums 

36
00:01:34,923 --> 00:01:38,190
ir nepieciešama arī vieta 0. 

37
00:01:38,190 --> 00:01:40,400
Tātad būtībā puse no iespējamām
vērtībām, ko varat iekļaut int, ir 

38
00:01:40,400 --> 00:01:42,610
negatīvas, bet puse ir pozitīvas. 

39
00:01:42,610 --> 00:01:44,940
Un aptuveni šeit tas ir apmēram
negatīvi 2 miljardi līdz aptuveni 

40
00:01:44,940 --> 00:01:47,270
pozitīvi 2 miljardi. 

41
00:01:47,270 --> 00:01:50,207
Dod vai ņem pāris simtus miljonu.

42
00:01:50,207 --> 00:01:52,290
Tātad tas ir tas, ko jūs varat
ievietot veselā skaitļa mainīgajā.

43
00:01:52,290 --> 00:01:55,490
Tagad mums ir arī kaut kas, ko sauc
par bezzīmes veselu skaitli.

44
00:01:55,490 --> 00:01:59,220
Tagad bezzīmes ints nav atsevišķs
mainīgā tips.

45
00:01:59,220 --> 00:02:01,590
Drīzāk bezzīmes ir tas, ko sauc par
kvalifikatoru.

46
00:02:01,590 --> 00:02:04,990
Tas nedaudz maina veselā skaitļa
datu tipu.

47
00:02:04,990 --> 00:02:08,260
Un šajā gadījumā, ko nozīmē
bezzīmes — un jūs varat izmantot arī 

48
00:02:08,260 --> 00:02:11,530
citus bezzīmes datu tipus, taču
vesels skaitlis nav vienīgais. 

49
00:02:11,530 --> 00:02:14,733
Tas faktiski divkāršo pozitīvo
vērtību diapazonu, ko vesels skaitlis 

50
00:02:14,733 --> 00:02:17,936
var iegūt uz tā rēķina, ka vairs
nevarēsit pieņemt negatīvas 

51
00:02:17,936 --> 00:02:21,140
vērtības. 

52
00:02:21,140 --> 00:02:24,617
Tātad ja jums ir skaitļi, par
kuriem jūs zināt, ka tie būs lielāki 

53
00:02:24,617 --> 00:02:28,095
par 2 miljardiem, bet mazāki par 4
miljardiem, piemēram, tas ir no 2 

54
00:02:28,095 --> 00:02:31,572
līdz 32. pakāpei, ja zināt, ka jūsu
vērtība nekad nebūs negatīva, 

55
00:02:31,572 --> 00:02:35,050
iespējams, vēlēsities izmantot
bezzīmes int. . . 

56
00:02:35,050 --> 00:02:37,255
Jūs CS50 laiku pa laikam būsiet
izmantojis bezzīmes mainīgos , tāpēc 

57
00:02:37,255 --> 00:02:39,460
es to pieminu šeit. 

58
00:02:39,460 --> 00:02:43,253
Bet atkal, vērtību diapazons, ko
varat attēlot ar bezzīmju veselu 

59
00:02:43,253 --> 00:02:47,046
skaitli kā t regulāru veselu
skaitli, ir no 0 līdz 2 līdz 32. pakāpei 

60
00:02:47,046 --> 00:02:50,840
mīnus 1 jeb aptuveni no 0 līdz 4
miljardiem. 

61
00:02:50,840 --> 00:02:53,555
Tātad jūs faktiski divkāršojāt
pozitīvo diapazonu, ko varat ievietot, 

62
00:02:53,555 --> 00:02:56,270
bet esat atteicies no visām
negatīvajām vērtībām. 

63
00:02:56,270 --> 00:02:59,030
Turklāt bezzīmju nav vienīgais
kvalifikators, ko mēs varam redzēt 

64
00:02:59,030 --> 00:03:01,790
mainīgajiem datu tipiem. 

65
00:03:01,790 --> 00:03:05,779
Ir arī lietas, ko sauc par short un
long un const.

66
00:03:05,779 --> 00:03:07,820
Const mēs redzēsim nedaudz vēlāk
kursa laikā.

67
00:03:07,820 --> 00:03:10,830
Short un long, mēs, iespējams,
neizmantosim.

68
00:03:10,830 --> 00:03:12,830
Bet tikai ziniet, ka ir arī citi
kvalifikatori.

69
00:03:12,830 --> 00:03:14,080
Bezzīmess nav vienīgais.

70
00:03:14,080 --> 00:03:16,596
Bet tas ir vienīgais, par kuru mēs
šobrīd runāsim.

71
00:03:16,596 --> 00:03:17,310
Tātad viss kārtībā.

72
00:03:17,310 --> 00:03:18,393
Tātad mēs esam aptvēruši veselus
skaitļus.

73
00:03:18,393 --> 00:03:19,200
Ko tālāk?

74
00:03:19,200 --> 00:03:20,130
Chars.

75
00:03:20,130 --> 00:03:21,875
Tātad chars tiek izmantoti
mainīgajiem lielumiem, kuros tiks glabātas 

76
00:03:21,875 --> 00:03:23,620
atsevišķas rakstzīmes. 

77
00:03:23,620 --> 00:03:24,850
Char ir saīsinājums vārdam
character.

78
00:03:24,850 --> 00:03:27,870
Un dažreiz jūs varat dzirdēt, ka
cilvēki to izrunā kā car.

79
00:03:27,870 --> 00:03:29,945
Tātad rakstzīmes vienmēr aizņem
vienu baitu atmiņas, kas ir tikai 8 

80
00:03:29,945 --> 00:03:32,020
biti. 

81
00:03:32,020 --> 00:03:35,490
Tātad tas nozīmē, ka tās var
ietilpt tikai vērtību diapazonā no 

82
00:03:35,490 --> 00:03:38,960
negatīva 2 līdz septītajai pakāpei
vai negatīva 128 līdz 2 līdz 7. 

83
00:03:38,960 --> 00:03:42,430
pakāpei mīnus 1, vai 127. 

84
00:03:42,430 --> 00:03:45,680
Pateicoties ASCII, jau sen tika
izlemts, kā ar dažādām rakstzīmēm, 

85
00:03:45,680 --> 00:03:48,931
kuras visas pastāv mūsu tastatūrā,
attēlot šos pozitīvos skaitļus no 

86
00:03:48,931 --> 00:03:52,182
0 līdz 127 , . 

87
00:03:52,182 --> 00:03:55,032
ā mēs redzēsim vēlāk kursa gaitā,
un jūs, iespējams, kādā brīdī 

88
00:03:55,032 --> 00:03:57,882
iegaumēsit, piemēram, lielo
burtu A — rakstzīmju lielo A —, attēlo ar 

89
00:03:57,882 --> 00:04:00,732
skaitli 65. 

90
00:04:00,732 --> 00:04:03,111
Un iemesls tam ir tāpēc, ka tas ir
tas, ko tam ir piešķīris ASCII 

91
00:04:03,111 --> 00:04:05,490
standarts. 

92
00:04:05,490 --> 00:04:07,850
A mazais burts ir 97.

93
00:04:07,850 --> 00:04:10,691
Rakstzīme 0, kad jūs faktiski
ierakstāt rakstzīmi, nevis apzīmējat 

94
00:04:10,691 --> 00:04:13,532
skaitli nulle, ir 48. 

95
00:04:13,532 --> 00:04:15,240
Laika gaitā Jūs iemācīsities dažus
no tiem.

96
00:04:15,240 --> 00:04:17,990
Un CS50 tie noteikti būs
nepieciešami nedaudz vēlāk .

97
00:04:20,450 --> 00:04:23,390
Nākamais lielākais datu tips ir
peldošā komata skaitļi.

98
00:04:23,390 --> 00:04:26,100
Tātad peldošā komata skaitļus sauc
arī par reāliem skaitļiem.

99
00:04:26,100 --> 00:04:28,850
Tie būtībā ir skaitļi, kuros ir
komats.

100
00:04:28,850 --> 00:04:32,470
Peldošā komata vērtības, tāpat kā
veseli skaitļi, ietver 

101
00:04:32,470 --> 00:04:36,090
4 baituatmiņu. 

102
00:04:36,090 --> 00:04:37,580
Tagad šeit nav diagrammas.

103
00:04:37,580 --> 00:04:41,065
Nav skaitļu līnijas, jo float
vērtību diapazona aprakstīšana nav īsti 

104
00:04:41,065 --> 00:04:44,550
skaidra vai intuitīva. 

105
00:04:44,550 --> 00:04:47,350
Pietiek teikt, ka jums ir jāstrādā
ar 32 bitiem.

106
00:04:47,350 --> 00:04:52,373
Un, ja jums ir skaitlis, piemēram,
pi, kuram ir vesela skaitļa daļa 3 

107
00:04:52,373 --> 00:04:57,396
un peldošā komata daļa vai
decimāldaļa 0,14159 utt., jums ir jāspēj 

108
00:04:57,396 --> 00:05:02,420
attēlot to visu — veselo skaitļu
daļu un decimāldaļu . 

109
00:05:02,420 --> 00:05:04,550
Tātad ko tas, jūsuprāt, varētu
nozīmēt?

110
00:05:04,550 --> 00:05:07,396
Viena lieta ir tāda, ka, ja
decimāldaļa kļūst arvien garāka, ja man 

111
00:05:07,396 --> 00:05:10,243
ir ļoti liela vesela skaitļa daļa,
ar decimāldaļu es, iespējams, 

112
00:05:10,243 --> 00:05:13,090
nevarēšu būt tik precīzs . 

113
00:05:13,090 --> 00:05:15,280
Un tas tiešām ir float
ierobežojums.

114
00:05:15,280 --> 00:05:17,229
Float ir precizitātes problēma.

115
00:05:17,229 --> 00:05:19,869
Mums ir tikai 32 biti, ar kuriem
strādāt, tāpēc mēs varam būt tik 

116
00:05:19,869 --> 00:05:22,510
precīzi ar savu decimāldaļu. 

117
00:05:22,510 --> 00:05:26,110
Mēs nevaram noteikti decimāldaļas
precizitāti līdz 100 vai 200 

118
00:05:26,110 --> 00:05:29,710
cipariem, jo mums ir tikai 32 biti,
ar kuriem strādāt. 

119
00:05:29,710 --> 00:05:31,590
Tātad tas ir float ierobežojums.

120
00:05:31,590 --> 00:05:34,060
Tagad, par laimi, ir vēl viens datu
tips, ko sauc par double, kas 

121
00:05:34,060 --> 00:05:36,530
nedaudz risina šo problēmu. 

122
00:05:36,530 --> 00:05:38,685
Doubles, tāpat kā floats, tiek
izmantoti arī reālu skaitļu vai 

123
00:05:38,685 --> 00:05:40,840
peldošā komata vērtību glabāšanai. 

124
00:05:40,840 --> 00:05:44,340
Atšķirība ir tāda, ka doubles ir
dubultā precizitāte.

125
00:05:44,340 --> 00:05:48,177
Tajos var ietilpt 64 biti datu jeb
astoņi baiti.

126
00:05:48,177 --> 00:05:49,010
Ko tas nozīmē?

127
00:05:49,010 --> 00:05:51,801
Tas nozīmē, ka mēs varam būt daudz
precīzāki ar decimālpunktu.

128
00:05:51,801 --> 00:05:54,255
Tā vietā, lai pi būtu līdz septiņām
vietām, iespējams, ar float, mēs 

129
00:05:54,255 --> 00:05:56,710
varētu palielināt līdz 30 vietām. 

130
00:05:56,710 --> 00:05:59,824
Ja tas ir svarīgi, float vietā,
iespējams, vēlēsities izmantot double.

131
00:05:59,824 --> 00:06:02,759
Būtībā, ja strādājat ar kaut ko ,
kur ir svarīgi izmantot ļoti garu 

132
00:06:02,759 --> 00:06:05,694
ciparu aiz komata un lielu
precizitāti, iespējams, labāk izmantot 

133
00:06:05,694 --> 00:06:08,630
double overfloat. 

134
00:06:08,630 --> 00:06:11,250
Tagad lielākajai daļai jūsu darba
CS50 ar float vajadzētu pietikt.

135
00:06:11,250 --> 00:06:14,493
Taču ziniet, ka doubles pastāv kā
veids, kā zināmā mērā tikt galā ar 

136
00:06:14,493 --> 00:06:17,736
precizitātes problēmu, piešķirot
jums papildu 32 bitus, kuros strādāt 

137
00:06:17,736 --> 00:06:20,980
ar saviem skaitļiem. 

138
00:06:20,980 --> 00:06:23,650
Šis nav datu tips.

139
00:06:23,650 --> 00:06:24,390
Šis ir tips.

140
00:06:24,390 --> 00:06:25,340
Un to sauc par void.

141
00:06:25,340 --> 00:06:27,430
Un es par to runāju šeit, jo mēs,
iespējams, to CS50 esam jau 

142
00:06:27,430 --> 00:06:29,520
redzējuši dažas reizes . 

143
00:06:29,520 --> 00:06:32,020
Un jūs varētu domāt, par ko tas
viss ir.

144
00:06:32,020 --> 00:06:33,390
Tātad void ir tips.

145
00:06:33,390 --> 00:06:34,097
Tas pastāv.

146
00:06:34,097 --> 00:06:35,180
Bet tas nav datu tips.

147
00:06:35,180 --> 00:06:39,350
Mēs nevaram izveidot tipa mainīgo
void un piešķirt tam vērtību.

148
00:06:39,350 --> 00:06:42,519
Bet, piemēram, funkcijām var būt
nederīgs void atgriešanas tips.

149
00:06:42,519 --> 00:06:44,744
Būtībā, ja redzat funkciju, kurai
ir void atgriešanas tips, tas 

150
00:06:44,744 --> 00:06:46,970
nozīmē, ka tā neatgriež vērtību. 

151
00:06:46,970 --> 00:06:49,875
Vai varat iedomāties kādu līdzīgu
funkciju, ko līdz šim esam 

152
00:06:49,875 --> 00:06:52,780
izmantojuši CS50 un kas neatgriež
vērtību? 

153
00:06:52,780 --> 00:06:54,700
Printf ir viena.

154
00:06:54,700 --> 00:06:56,820
Printf jums faktiski neatgriež
neko.

155
00:06:56,820 --> 00:06:59,235
Tas kaut ko ievada ekrānā, un
būtībā tas ir blakusefekts tam, ko dara 

156
00:06:59,235 --> 00:07:01,650
printf. 

157
00:07:01,650 --> 00:07:03,620
Bet tas nedod jums atpakaļ vērtību
.

158
00:07:03,620 --> 00:07:06,019
Jūs neuztverat rezultātu un
saglabājat to kādā mainīgajā, lai to 

159
00:07:06,019 --> 00:07:08,419
izmantotu vēlāk. 

160
00:07:08,419 --> 00:07:10,710
Tas vienkārši ievada kaut ko uz
ekrāna, un jūs esat pabeidzis.

161
00:07:10,710 --> 00:07:14,360
Tātad mēs sakām, ka printf ir void
funkcija.

162
00:07:14,360 --> 00:07:16,450
Tā neko neatdod.

163
00:07:16,450 --> 00:07:18,580
Funkcijas perimetru saraksts var
būt arī void.

164
00:07:18,580 --> 00:07:21,410
Un arī jūs to diezgan daudz esat
redzējuši CS50.

165
00:07:21,410 --> 00:07:22,300
Int main void.

166
00:07:22,300 --> 00:07:23,260
Vai tas kaut ko atgādina?

167
00:07:24,080 --> 00:07:27,220
Būtībā tas nozīmē, ka main neņem
nekādus parametrus.

168
00:07:27,220 --> 00:07:29,520
Nav neviena argumenta, kas tiktu
nodots main.

169
00:07:29,520 --> 00:07:32,854
Tagad vēlāk mēs redzēsim, ka ir
veids, kā argumentus nodot main, bet 

170
00:07:32,854 --> 00:07:36,189
līdz šim tas, ko mēs esam
redzējuši, ir main void. 

171
00:07:36,189 --> 00:07:37,730
Main vienkārši nepieņem nekādus
argumentus.

172
00:07:37,730 --> 00:07:40,236
Un tāpēc mēs to precizējam, sakot
voidu.

173
00:07:40,236 --> 00:07:42,333
Mēs tikai ļoti skaidri runājam par
to, ka tam nav nepieciešami nekādi 

174
00:07:42,333 --> 00:07:44,430
argumenti. 

175
00:07:44,430 --> 00:07:47,609
Tāpēc pagaidām pietiek pateikt, ka
void būtībā vajadzētu būt tikai 

176
00:07:47,609 --> 00:07:50,789
vietturim, lai jūs varētu domāt par
neko. 

177
00:07:50,789 --> 00:07:52,080
Tas īsti neko nedara.

178
00:07:52,080 --> 00:07:53,550
Šeit nav atgriešanās vērtības.

179
00:07:53,550 --> 00:07:54,770
Šeit nav parametru.

180
00:07:54,770 --> 00:07:55,709
Tas ir void.

181
00:07:55,709 --> 00:07:57,250
Tas ir nedaudz sarežģītāk.

182
00:07:57,250 --> 00:08:00,640
Bet ar to vajadzētu pietikt
lielākaji kursa daļai.

183
00:08:00,640 --> 00:08:02,825
Un, cerams, tagad jums ir mazliet
vairāk priekšstata par to, kas ir 

184
00:08:02,825 --> 00:08:05,010
void. 

185
00:08:05,010 --> 00:08:06,735
Tātad šie ir pieci tipi, ar kuriem
jūs saskarsities un kas ir 

186
00:08:06,735 --> 00:08:08,460
iebūvēti C. 

187
00:08:08,460 --> 00:08:10,670
Bet CS50 mums ir arī bibliotēka.

188
00:08:10,670 --> 00:08:13,550
CS50.h, ko varat iekļaut.

189
00:08:13,550 --> 00:08:17,380
Un kas nodrošinās jums divus
papildu tipus, kurus, iespējams, varēsit 

190
00:08:17,380 --> 00:08:21,210
izmantot savos uzdevumos vai
vienkārši strādājot ar programmēšanu. 

191
00:08:21,210 --> 00:08:23,030
Pirmais no tiem ir bool.

192
00:08:23,030 --> 00:08:25,572
Būla datu tips, bool, tiek
izmantots mainīgajiem, kas glabā Būla 

193
00:08:25,572 --> 00:08:28,114
vērtību. 

194
00:08:28,114 --> 00:08:31,277
Ja kādreiz esat dzirdējis šo
terminu, iespējams, zināt, ka Būla 

195
00:08:31,277 --> 00:08:34,440
vērtība var saturēt tikai divas
dažādas atšķirīgas vērtības. 

196
00:08:34,440 --> 00:08:35,872
Patiess un nepatiess.

197
00:08:35,872 --> 00:08:37,580
Tagad tas šķiet diezgan būtiski,
vai ne?

198
00:08:37,580 --> 00:08:39,038
Tas ir sava veida pārsteigums, ka
tas nepastāv C versijā, jo tas ir 

199
00:08:39,038 --> 00:08:40,496
iebūvēts. 

200
00:08:40,496 --> 00:08:42,943
Un daudzās mūsdienu valodās,
protams, Būla ir standarta noklusējuma 

201
00:08:42,943 --> 00:08:45,390
datu tips. 

202
00:08:45,390 --> 00:08:47,192
Bet C valodā tie patiesībā nav.

203
00:08:47,192 --> 00:08:48,400
Bet mēs to esam izveidojuši jums.

204
00:08:48,400 --> 00:08:51,533
Tātad ja jums kādreiz ir jāizveido
mainīgais, kura tips ir bool, 

205
00:08:51,533 --> 00:08:54,666
programmas sākumā noteikti
pieslēdziet #include CS50.h, un jūs 

206
00:08:54,666 --> 00:08:57,800
varēsiet izveidot bool tipa
mainīgos. 

207
00:08:57,800 --> 00:09:01,385
Ja aizmirstat pieslēgt #include
CS50.h un sākat lietot Būla tipa 

208
00:09:01,385 --> 00:09:04,970
mainīgos, programmas kompilēšanas
laikā var rasties dažas problēmas. 

209
00:09:04,970 --> 00:09:06,490
Tāpēc vienkārši uzmanieties.

210
00:09:06,490 --> 00:09:11,180
Un varbūt jūs varat vienkārši
novērst problēmas, iekļaujot CS50.h.

211
00:09:11,180 --> 00:09:13,425
Otrs galvenais datu tips, ko mēs
jums nodrošinām CS50 bibliotēkā, ir 

212
00:09:13,425 --> 00:09:15,670
virkne. 

213
00:09:15,670 --> 00:09:17,130
Tātad kas ir virkne?

214
00:09:17,130 --> 00:09:18,520
Virknes patiesībā ir tikai vārdi.

215
00:09:18,520 --> 00:09:20,000
Tās ir rakstzīmju kolekcijas.

216
00:09:20,000 --> 00:09:20,640
Tie ir vārdi.

217
00:09:20,640 --> 00:09:21,390
Tie ir teikumi.

218
00:09:21,390 --> 00:09:22,480
Tās ir rindkopas.

219
00:09:22,480 --> 00:09:25,850
Var būt pat veselas grāmatas.

220
00:09:25,850 --> 00:09:29,690
Ļoti īsas līdz ļoti garas
rakstzīmju sērijas.

221
00:09:29,690 --> 00:09:34,295
Ja jums ir jāizmanto virknes,
piemēram, lai glabātu vārdu, programmas 

222
00:09:34,295 --> 00:09:38,900
sākumā noteikti iekļaujiet CS50.h,
lai varētu izmantot virknes tipu. 

223
00:09:38,900 --> 00:09:43,910
Un tad jūs varat izveidot mainīgos,
kuru datu tips ir virkne.

224
00:09:43,910 --> 00:09:47,752
Vēlāk kursā mēs redzēsim, ka arī
tas nav viss stāsts.

225
00:09:47,752 --> 00:09:51,000
Mēs saskarsimies ar lietām, ko sauc
par struktūrām, kas vienā vienībā 

226
00:09:51,000 --> 00:09:54,249
ļauj grupēt to, kas var būt vesels
skaitlis un virkne. 

227
00:09:54,249 --> 00:09:55,999
Un mēs to varam izmantot kādam
nolūkam, kas varētu noderēt vēlāk 

228
00:09:55,999 --> 00:09:57,750
kursa laikā. 

229
00:09:57,750 --> 00:09:59,735
Mēs arī uzzināsim par definētajiem
tipiem, kas ļauj jums izveidot 

230
00:09:59,735 --> 00:10:01,720
savus datu tipus. 

231
00:10:01,720 --> 00:10:03,060
Mums par to pagaidām nav
jāuztraucas.

232
00:10:03,060 --> 00:10:05,596
Bet tikai ziniet, ka tas ir kaut
kas pie apvāršņa, ka visā šajā tipu 

233
00:10:05,596 --> 00:10:08,133
lietā ir daudz vairāk, nekā es jums
tagad stāstu. 

234
00:10:08,133 --> 00:10:11,598
Tagad, kad esam mazliet uzzinājuši
par pamata datu tipiem un CS50 

235
00:10:11,598 --> 00:10:15,064
datu tipiem, parunāsim par to, kā
strādāt ar mainīgajiem un izveidot 

236
00:10:15,064 --> 00:10:18,530
tos, izmantojot šos datu tipus mūsu
programmās. 

237
00:10:18,530 --> 00:10:22,670
Ja vēlaties izveidot mainīgo, viss,
kas jums jādara, ir divas lietas.

238
00:10:22,670 --> 00:10:24,147
Pirmkārt, jums ir jāpiešķir tam
tips.

239
00:10:24,147 --> 00:10:26,230
Otra lieta, kas jums jādara, ir
jādot tai nosaukumu.

240
00:10:26,230 --> 00:10:28,030
Kad esat to izdarījis un ievadījis
semikolu šīs rindas beigās, esat 

241
00:10:28,030 --> 00:10:29,830
izveidojis mainīgo. 

242
00:10:29,830 --> 00:10:32,370
Tātad šeit ir divi piemēri.

243
00:10:32,370 --> 00:10:35,744
Int numurs; char burts;.

244
00:10:35,744 --> 00:10:36,660
Ko es te esmu izdarījis?

245
00:10:36,660 --> 00:10:38,110
Esmu izveidojis divus mainīgos.

246
00:10:38,110 --> 00:10:40,190
Pirmkārt, mainīgā nosaukums ir
skaitlis.

247
00:10:40,190 --> 00:10:42,510
Un skaitlis spēj saturēt veselu
skaitļu tipa vērtības, jo tā tips ir 

248
00:10:42,510 --> 00:10:44,830
int. 

249
00:10:44,830 --> 00:10:47,535
Burts ir vēl viens mainīgais, kurš
var saturēt rakstzīmes, jo tā datu 

250
00:10:47,535 --> 00:10:50,240
tips ir char. 

251
00:10:50,240 --> 00:10:51,772
Diezgan vienkārši, vai ne?

252
00:10:51,772 --> 00:10:55,256
Ja atrodaties situācijā, kad
jāizveido vairāki viena veida mainīgie, 

253
00:10:55,256 --> 00:10:58,740
tipa nosaukums jānorāda tikai
vienreiz. 

254
00:10:58,740 --> 00:11:00,170
Pēc tam vienkārši uzskaitiet tik
daudz šāda tipa mainīgo, cik 

255
00:11:00,170 --> 00:11:01,600
nepieciešams. 

256
00:11:01,600 --> 00:11:04,510
Tāpēc es varētu, piemēram, šajā
trešajā koda rindā teikt int height;, 

257
00:11:04,510 --> 00:11:07,420
new line. 

258
00:11:07,420 --> 00:11:08,291
Int width;.

259
00:11:08,291 --> 00:11:09,290
Un tas arī derētu.

260
00:11:09,290 --> 00:11:11,010
Es joprojām iegūtu divus mainīgos
lielumus, ko sauc par height un 

261
00:11:11,010 --> 00:11:12,730
width, no kuriem katrs ir vesels
skaitlis. 

262
00:11:12,730 --> 00:11:16,970
Bet man ir atļauts, lietas C
sintaksi, konsolidēt to vienā rindā.

263
00:11:16,970 --> 00:11:20,230
Int height, width; Tas ir viens un
tas pats.

264
00:11:20,230 --> 00:11:23,480
Esmu izveidojis divus mainīgos,
vienu sauc par height, otru sauc par 

265
00:11:23,480 --> 00:11:26,730
width, un abi spēj saturēt vesela
skaitļa tipa vērtības. 

266
00:11:26,730 --> 00:11:30,920
Līdzīgi šeit es varu izveidot trīs
peldošā komata vērtības vienlaikus.

267
00:11:30,920 --> 00:11:33,687
Es varbūt varu izveidot mainīgo, ko
sauc par kvadrātsakni no 2 — kas, 

268
00:11:33,687 --> 00:11:36,454
iespējams, galu galā saglabās
peldošo komatu — šo kvadrātsakne no 2 

269
00:11:36,454 --> 00:11:39,222
attēlojumu — kvadrātsakni no 3 un
pi. 

270
00:11:39,222 --> 00:11:41,180
Es būtu varējis to izdarīt trīs
atsevišķās rindās.

271
00:11:41,180 --> 00:11:44,435
Float, kvadrātsakne no 2; Float
kvadrātsakne no 3; Float pi; un tas 

272
00:11:44,435 --> 00:11:47,690
arī derētu. 

273
00:11:47,690 --> 00:11:50,590
Bet atkal es varu to vienkārši
apvienot vienā koda rindā.

274
00:11:50,590 --> 00:11:54,050
Padara lietas mazliet īsākas, ne
tik neveiklas.

275
00:11:54,050 --> 00:11:55,654
Tagad kopumā ir labs dizains
deklarēt mainīgo tikai tad, kad tas ir 

276
00:11:55,654 --> 00:11:57,259
nepieciešams. 

277
00:11:57,259 --> 00:11:59,102
Un mēs par to nedaudz vairāk
runāsim vēlāk kursa laikā, kad 

278
00:11:59,102 --> 00:12:00,945
apspriedīsim darbības redzamības
apgabalu. 

279
00:12:00,945 --> 00:12:04,530
Tāpēc nav obligāti jāizveido visi
mainīgie programmas sākumā, ko daži 

280
00:12:04,530 --> 00:12:08,115
cilvēki varētu būt darījuši
pagātnē, un kas noteikti bija ļoti 

281
00:12:08,115 --> 00:12:11,700
izplatīta kodēšanas prakse pirms
daudziem gadiem, strādājot ar C. 

282
00:12:08,700 --> 00:12:10,920
Iespējams, vēlēsities izveidot
mainīgo tieši tad, kad tas ir 

283
00:12:10,920 --> 00:12:13,140
nepieciešams. 

284
00:12:13,140 --> 00:12:13,640
Viss kārtībā.

285
00:12:13,640 --> 00:12:15,150
Tāpēc mēs esam izveidojuši
mainīgos.

286
00:12:15,150 --> 00:12:16,790
Kā mēs tos izmantojam?

287
00:12:16,790 --> 00:12:21,237
Pēc mainīgā deklarēšanas mums vairs
nav jānorāda šī mainīgā datu tips.

288
00:12:21,237 --> 00:12:23,363
Faktiski, ja jūs to darīsit, viss
varētu beigties ar dīvainām sekām, 

289
00:12:23,363 --> 00:12:25,490
kuras mēs pagaidām noklusēsim. 

290
00:12:25,490 --> 00:12:28,850
Bet pietiks ar to, ka sāks notikt
dīvainas lietas, ja netīšām 

291
00:12:28,850 --> 00:12:32,210
atkārtoti deklarēsit mainīgos ar
tādu pašu nosaukumu. 

292
00:12:32,210 --> 00:12:33,882
Tātad šeit man ir četras koda
rindiņas.

293
00:12:33,882 --> 00:12:37,201
Un man ir daži komentāri, kas tikai
norāda, kas notiek katrā rindā, 

294
00:12:37,201 --> 00:12:40,520
lai palīdzētu jums orientēties
notiekošajā. 

295
00:12:40,520 --> 00:12:41,520
Tātad int number;.

296
00:12:41,520 --> 00:12:42,520
Jūs to redzējāt iepriekš.

297
00:12:42,520 --> 00:12:44,000
Tā ir mainīga deklarācija.

298
00:12:44,000 --> 00:12:46,485
Tagad esmu izveidojis mainīgo, ko
sauc par numuru, kas spēj saturēt 

299
00:12:46,485 --> 00:12:48,970
vesela skaitļa vērtības. 

300
00:12:48,970 --> 00:12:50,210
Esmu to deklarējis.

301
00:12:50,210 --> 00:12:53,770
Nākamajā rindā es piešķiru skaitlim
vērtību.

302
00:12:53,770 --> 00:12:54,992
Number equals 17.

303
00:12:54,992 --> 00:12:55,950
Kas tur notiek?

304
00:12:55,950 --> 00:12:58,880
Es ievietoju skaitli 17 šī mainīgā
iekšpusē.

305
00:12:58,880 --> 00:13:01,455
Tātad ja es vēlāk ievadīšu numura
saturu, viņi man pateiks, ka tas ir 

306
00:13:01,455 --> 00:13:04,030
17. 

307
00:13:04,030 --> 00:13:07,030
Tāpēc esmu deklarējis mainīgo un
pēc tam to piešķīris.

308
00:13:07,030 --> 00:13:10,570
Mēs varam atkārtot procesu vēlreiz
ar char letter;.

309
00:13:10,570 --> 00:13:11,640
Tā ir deklarācija.

310
00:13:11,640 --> 00:13:14,010
Letter vienāds ar lielo H.

311
00:13:11,640 --> 00:13:16,030
Tas ir arī diezgan vienkāršs
uzdevums.

312
00:13:16,030 --> 00:13:18,319
Tagad šis process varētu šķist
muļķīgs.

313
00:13:18,319 --> 00:13:20,110
Kāpēc mēs to darām divās koda
rindās?

314
00:13:20,110 --> 00:13:21,401
Vai ir kāds labāks veids, kā to
izdarīt?

315
00:13:21,401 --> 00:13:22,250
Patiesībā ir.

316
00:13:22,250 --> 00:13:24,375
Dažreiz jūs varat redzēt to, ko
sauc par inicializāciju.

317
00:13:24,375 --> 00:13:28,446
Tas notiek, kad deklarējat mainīgo
un vienlaikus piešķirat vērtību.

318
00:13:28,446 --> 00:13:30,320
Tā patiesībā ir diezgan izplatīta
darbība.

319
00:13:30,320 --> 00:13:31,595
Kad veidojat mainīgo, parasti
vēlaties, lai tam būtu kāda 

320
00:13:31,595 --> 00:13:32,870
pamatvērtība. 

321
00:13:32,870 --> 00:13:34,330
Pat ja tā ir 0 vai kaut kas cits.

322
00:13:34,330 --> 00:13:36,180
Jūs vienkārši piešķirat tam
vērtību.

323
00:13:36,180 --> 00:13:38,360
Varat inicializēt mainīgo.

324
00:13:38,360 --> 00:13:40,340
Int number ir vienāds ar 17 ir tāds
pats kā pirmajās divās koda 

325
00:13:40,340 --> 00:13:42,320
rindiņās augstāk. 

326
00:13:42,320 --> 00:13:44,574
Char letter ir vienāds ar h ir tāds
pats kā trešā un ceturtā koda 

327
00:13:44,574 --> 00:13:46,829
rindiņa iepriekš. 

328
00:13:46,829 --> 00:13:49,119
Vissvarīgākais šeit, kad mēs
deklarējam un piešķiram mainīgos, ir pēc 

329
00:13:49,119 --> 00:13:51,409
tam, kad esam to deklarējuši.
Ievērojiet, ka es vairs neizmantoju 

330
00:13:51,409 --> 00:13:53,700
datu tipu. 

331
00:13:53,700 --> 00:13:57,916
Es nesaku, piemēram, int number ir
vienāds ar 17 otrajā koda rindā.

332
00:13:57,916 --> 00:13:59,290
Es tikai saku, ka number ir vienāds
ar 17.

333
00:13:59,290 --> 00:14:01,455
Atkal , atkārtota mainīgā
deklarēšana pēc tam, kad tas jau ir 

334
00:14:01,455 --> 00:14:03,620
deklarēts, var radīt dīvainas
sekas. 

335
00:14:03,620 --> 00:14:05,950
Tāpēc esietuzmanīgi.

336
00:14:05,950 --> 00:14:06,660
Es esmu Dags Loids.

337
00:14:06,660 --> 00:14:08,870
Un šis ir CS50.