1
00:00:05,330 --> 00:00:07,750
RUNĀ: Līdz šim, visticamāk, lielākā
daļa jūsu programmu ir bijušas 

2
00:00:07,750 --> 00:00:10,170
nedaudz īslaicīgas. 

3
00:00:10,170 --> 00:00:13,310
Jūs palaižat tādu programmu kā
Mario vai Greedy.

4
00:00:13,310 --> 00:00:15,795
Tā kaut ko dara, iespējams, liek
lietotājam ievadīt kādu informāciju, 

5
00:00:15,795 --> 00:00:18,281
izdrukā kādu izvadi uz ekrāna, bet
pēc tam, kad jūsu programma ir 

6
00:00:18,281 --> 00:00:20,766
beigusies, patiesībā nav nekādu
pierādījumu, ka tā jebkad ir bijusi 

7
00:00:20,766 --> 00:00:23,252
palaista. 

8
00:00:23,252 --> 00:00:26,511
Es domāju, protams, jūs, iespējams,
atstājāt to atvērtu termināļa 

9
00:00:26,511 --> 00:00:29,770
logā, taču, ja notīrīsit ekrānu,
nekas neliecina, ka tā pastāvēja. 

10
00:00:29,770 --> 00:00:32,927
Mums nav līdzekļu, lai saglabātu
pastāvīgu informāciju, informāciju, 

11
00:00:32,927 --> 00:00:36,084
kas saglabājas pēc mūsu programmas
darbības pārtraukšanas, vai arī 

12
00:00:36,084 --> 00:00:39,241
mēs vēl neesam tikuši līdz šim
brīdim. 

13
00:00:39,241 --> 00:00:42,887
Par laimi, c tomēr nodrošina mums
iespēju to izdarīt, ieviešot kaut 

14
00:00:42,887 --> 00:00:46,533
ko, ko sauc par failu, struktūru,
kas būtībā attēlo failu, uz kura 

15
00:00:46,533 --> 00:00:50,179
jūs datorā veiktu dubultklikšķi, ja
esat pieradis pie grafiskas 

16
00:00:50,179 --> 00:00:53,826
lietotāja vides. 

17
00:00:53,826 --> 00:00:57,404
Parasti, strādājot ar c, mēs
faktiski strādāsim ar norādēm uz 

18
00:00:57,404 --> 00:01:00,982
failiem — failu zvaigznītēm —
izņemot mazliet, kad mēs runājam par 

19
00:01:00,982 --> 00:01:04,560
dažām funkcijām, kas darbojas ar
failu rādītājiem. 

20
00:01:04,560 --> 00:01:09,730
Jums nav nepieciešams pārāk dziļi
izprast pašās norādes.

21
00:01:09,730 --> 00:01:15,010
Mēs par tām nedaudz parunāsim, taču
parasti faila norādes un norādes, 

22
00:01:15,010 --> 00:01:20,290
lai arī ir savstarpēji saistītas,
nav gluži viena un tā pati lieta. 

23
00:01:20,290 --> 00:01:22,440
 Ko es domāju, kad es saku
pastāvīgi dati?

24
00:01:22,440 --> 00:01:23,650
Kas ir pastāvīgi dati?

25
00:01:23,650 --> 00:01:25,232
Kāpēc mums tas rūp?

26
00:01:25,232 --> 00:01:28,079
Piemēram, sakiet, ka izmantojat
programmu vai esat pārrakstījis 

27
00:01:28,079 --> 00:01:30,926
programmu, kas ir spēle, un
vēlaties sekot līdzi visām lietotāja 

28
00:01:30,926 --> 00:01:33,773
darbībām, lai, ja kaut kas noiet
greizi, varētu pārskatīt failu pēc 

29
00:01:33,773 --> 00:01:36,620
spēles. 

30
00:01:36,620 --> 00:01:39,970
Tas ir tas, ko mēs domājam, runājot
par pastāvīgiem datiem.

31
00:01:39,970 --> 00:01:43,930
 Programmas darbības laikā tiek
izveidots fails.

32
00:01:43,930 --> 00:01:46,309
Un, kad jūsu programma ir
pārtraukusi darboties, šis fails joprojām 

33
00:01:46,309 --> 00:01:48,689
pastāv jūsu sistēmā. 

34
00:01:48,689 --> 00:01:50,230
Un mēs varam to apskatīt un
pārbaudīt.

35
00:01:50,230 --> 00:01:53,810
Un tā, lai programma būtu
izveidojusi dažus pastāvīgus datus, dati 

36
00:01:53,810 --> 00:01:57,390
pastāv pēc programmas darbības
pabeigšanas. 

37
00:01:57,390 --> 00:02:01,138
Tagad visas šīs funkcijas, kas
darbojas ar failu izveidi un dažādu 

38
00:02:01,138 --> 00:02:04,886
veidu manipulācijām ar tiem, ir
pieejamas standarta io.h failā, kas 

39
00:02:04,886 --> 00:02:08,634
ir galvenes fails, kas, iespējams,
ir atrodams, tostarp gandrīz visu 

40
00:02:08,634 --> 00:02:12,382
savu programmu augšdaļā, jo tajā ir
viena no mums noderīgākajām 

41
00:02:12,382 --> 00:02:16,130
funkcijām, printf, kas ļauj dzīvot
arī standarta io.h. 

42
00:02:16,130 --> 00:02:19,835
Tāpēc, iespējams, lai strādātu ar
failu norādēm, jums nav jāiekļauj 

43
00:02:19,835 --> 00:02:23,540
papildu faili. 

44
00:02:23,540 --> 00:02:27,225
Tagad katra atsevišķa faila
rādītāja funkcija vai katra atsevišķa 

45
00:02:27,225 --> 00:02:30,910
faila I/O, ievades izvades
funkcija, pieņem kā vienu no saviem 

46
00:02:30,910 --> 00:02:34,595
parametriem vai ievada faila
rādītāju — izņemot vienu, fopen, kas ir 

47
00:02:34,595 --> 00:02:38,280
tas, ko jūs izmantojat, lai faila
rādītāju ievietotu pirmā vieta. 

48
00:02:38,280 --> 00:02:41,693
Bet pēc tam, kad esat atvēris failu
un saņemat faila norādes, varat 

49
00:02:41,693 --> 00:02:45,106
tos nodot kā argumentus dažādām
funkcijām, par kurām mēs šodien 

50
00:02:45,106 --> 00:02:48,520
runāsim, kā arī daudzām citām, lai
varētu strādāt ar failiem. 

51
00:02:48,520 --> 00:02:50,695
Tātad ir seši diezgan izplatīti
pamata veidi, par kuriem mēs šodien 

52
00:02:50,695 --> 00:02:52,870
runāsim. 

53
00:02:52,870 --> 00:02:58,345
fopen un tā pavadošā funkcija
fclose, fgetc un tā pavadošā funkcija 

54
00:02:58,345 --> 00:03:03,820
fputc, un fread un tās pavadošā
funkcija fwrite. 

55
00:03:03,820 --> 00:03:05,180
Tāpēc skatīsim tieši to. 

56
00:03:05,180 --> 00:03:07,050
 fopen — ko tas dara?

57
00:03:07,050 --> 00:03:10,276
Tā atver failu un dod jums uz to
faila rādītāju, lai jūs varētu 

58
00:03:10,276 --> 00:03:13,503
izmantot šo faila rādītāju kā
argumentu jebkurai citai faila I/O 

59
00:03:13,503 --> 00:03:16,730
funkcijai. 

60
00:03:16,730 --> 00:03:20,593
Vissvarīgākais, kas jāatceras,
izmantojot fopen, ir tas, ka pēc faila 

61
00:03:20,593 --> 00:03:24,456
atvēršanas vai zvanīšanas,
piemēram, šeit, jums ir jāpārbauda, vai 

62
00:03:24,456 --> 00:03:28,320
rādītājs, kuru atgriezāt, nav
vienāds ar nulli. 

63
00:03:28,320 --> 00:03:31,320
Ja neesat skatījies video par
norādēm, tam var nebūt jēgas.

64
00:03:31,320 --> 00:03:38,180
segmentācija [dzirdams].

65
00:03:38,180 --> 00:03:40,540
Mēs vēlamies pārliecināties, ka
esam atgriezuši īsto norādi .

66
00:03:40,540 --> 00:03:42,910
Lielāko daļu laika mēs būsim
dabūjuši atpakaļ īsto norādi , un tā 

67
00:03:42,910 --> 00:03:45,280
nebūs problēma. 

68
00:03:45,280 --> 00:03:46,760
 Tātad, kā mēs varam izsaukt fopen?

69
00:03:46,760 --> 00:03:48,051
Tas izskatās diezgan līdzīgi šim.

70
00:03:48,051 --> 00:03:51,134
Faila zvaigznīte ptr — ptr ir
vispārīgs faila norādesnosaukums — 

71
00:03:51,134 --> 00:03:54,217
fopen, un mēs nododam divas lietas:
faila nosaukumu un darbību, ko 

72
00:03:54,217 --> 00:03:57,300
vēlamies veikt. 

73
00:03:57,300 --> 00:04:00,670
Tāpēc mums varētu būt izsaukums,
kas izskatās šādi — faila zvaigznīte 

74
00:04:00,670 --> 00:04:04,040
ptr 1 ir vienāds ar fopen
file1.txt. 

75
00:04:04,040 --> 00:04:07,020
Un operācija, ko esmu izvēlējusies,
ir r.

76
00:04:07,020 --> 00:04:08,639
 Tātad, kas, jūsuprāt, šeit ir r?

77
00:04:08,639 --> 00:04:11,180
Kādas darbības mēs varētu darīt ar
failiem?

78
00:04:13,760 --> 00:04:17,500
Tātad r ir darbība, kuru mēs
izvēlamies, kad vēlamies lasīt failu.

79
00:04:17,500 --> 00:04:22,635
Tātad, veicot šādu zvanu, mēs
principā iegūtu faila norādi, lai mēs 

80
00:04:22,635 --> 00:04:27,770
varētu nolasīt informāciju no faila
file1.txt. 

81
00:04:27,770 --> 00:04:31,873
Līdzīgi mēs varētu atvērt failu
2.txt rakstīšanai, lai mēs varētu 

82
00:04:31,873 --> 00:04:35,976
nodot ptr2, faila norādi, kuru esmu
izveidojis šeit, kā argumentu 

83
00:04:35,976 --> 00:04:40,080
jebkurai funkcijai, kas ieraksta
informāciju failā. 

84
00:04:40,080 --> 00:04:43,767
Līdzīgi kā rakstīšanai, ir arī
iespēja pievienot, a.

85
00:04:43,767 --> 00:04:47,431
Atšķirība starp rakstīšanu un
pievienošanu ir tāda, ka, rakstot 

86
00:04:47,431 --> 00:04:51,096
failā, izsaucat fopen rakstīšanai
un šis fails jau pastāv, tas 

87
00:04:51,096 --> 00:04:54,761
pārrakstīs visu failu. 

88
00:04:54,761 --> 00:04:58,820
Tas sāksies pašā sākumā, dzēšot
visu jau esošo informāciju.

89
00:04:58,820 --> 00:05:01,226
Savukārt, ja to atverat
pievienošanai, tas nonāks faila beigās, ja 

90
00:05:01,226 --> 00:05:03,633
tajā jau ir teksts vai informācija,
un pēc tam tas sāks rakstīt no 

91
00:05:03,633 --> 00:05:06,040
turienes. 

92
00:05:06,040 --> 00:05:08,570
Tātad jūs nezaudēsit nekādu
informāciju, ko esat ievadījis iepriekš.

93
00:05:08,570 --> 00:05:12,110
Tas, vai vēlaties rakstīt vai
pievienot, ir atkarīgs no situācijas.

94
00:05:12,110 --> 00:05:14,475
Bet jūs droši vien uzzināsiet, kāda
ir pareizā darbība, kad pienāks 

95
00:05:14,475 --> 00:05:16,840
laiks. 

96
00:05:16,840 --> 00:05:18,020
Tātad tas ir fopen.

97
00:05:18,020 --> 00:05:18,930
 Kā ar fclose?

98
00:05:18,930 --> 00:05:21,600
Nu, gluži vienkārši, fclose
vienkārši pieņem faila norādi.

99
00:05:21,600 --> 00:05:24,000
Un, kā jūs varētu gaidīt, tas
aizver šo failu.

100
00:05:24,000 --> 00:05:27,710
Pēc faila aizvēršanas mēs vairs
nevaram veikt nekādas faila 

101
00:05:27,710 --> 00:05:31,420
ievades/izvades funkcijas —
lasīšanas vai rakstīšanas šajā failā. 

102
00:05:31,420 --> 00:05:35,015
Mums ir atkārtoti jāatver fails
citreiz, lai turpinātu strādāt ar to, 

103
00:05:35,015 --> 00:05:38,610
izmantojot I/O funkcijas. 

104
00:05:38,610 --> 00:05:41,520
Tātad fclose nozīmē, ka esam
pabeiguši darbu ar šo failu.

105
00:05:41,520 --> 00:05:44,690
Un viss, kas mums jāievada, ir
faila norādesnosaukums.

106
00:05:44,690 --> 00:05:48,772
Tāpēc pirms dažiem slaidiem mēs
atvērām faila 1 punkta tekstu 

107
00:05:48,772 --> 00:05:52,854
lasīšanai un piešķīrām šī faila
norādiptr1. 

108
00:05:52,854 --> 00:05:55,020
Tagad esam nolēmuši, ka esam
pabeiguši šī faila lasīšanu.

109
00:05:55,020 --> 00:05:56,561
Mums ar to nekas vairāk nav jādara.

110
00:05:56,561 --> 00:05:58,890
Mēs varam vienkārši fclose ptr1.

111
00:05:58,890 --> 00:06:01,950
Un līdzīgi, vai mēs varētu aizvērt
pārējās.

112
00:06:01,950 --> 00:06:02,450
Labi.

113
00:06:02,450 --> 00:06:03,700
Tātad tā ir atvēršana un
aizvēršana.

114
00:06:03,700 --> 00:06:05,780
Tās ir divas pamata sākuma
darbības.

115
00:06:05,780 --> 00:06:08,556
Tagad mēs vēlamies paveikt dažas
interesantas lietas, un pirmā 

116
00:06:08,556 --> 00:06:11,333
funkcija, ko mēs redzēsim, kas to
darīs, ir fgetc — fails iegūst 

117
00:06:11,333 --> 00:06:14,110
rakstzīmi. 

118
00:06:14,110 --> 00:06:17,350
Tas ir tas, ko fgetc parasti
nozīmētu.

119
00:06:17,350 --> 00:06:20,610
Tā mērķis dzīvē ir nolasīt nākamo
rakstzīmi vai, ja šis ir jūsu 

120
00:06:20,610 --> 00:06:23,870
pirmais fgetc izsaukums konkrētam
failam, pirmo rakstzīmi. 

121
00:06:23,870 --> 00:06:27,685
Bet pēc tam jūs saņemat nākamo, šī
faila nākamo rakstzīmi, un 

122
00:06:27,685 --> 00:06:31,500
saglabājat to rakstzīmju mainīgajā.


123
00:06:31,500 --> 00:06:33,944
Kā mēs šeit esam darījuši, char ch
ir vienāds ar fgetc, ievadiet 

124
00:06:33,944 --> 00:06:36,389
faila rādītāja nosaukumu. 

125
00:06:36,389 --> 00:06:41,039
Šeit atkal ir ļoti svarīgi
atcerēties, ka, lai šī darbība būtu 

126
00:06:41,039 --> 00:06:45,690
veiksmīga, pašai faila norādeiir
jābūt atvērtai lasīšanai. 

127
00:06:45,690 --> 00:06:48,139
Mēs nevaram nolasīt rakstzīmi no
faila norādes, kuru atvērām 

128
00:06:48,139 --> 00:06:50,589
rakstīšanai. 

129
00:06:50,589 --> 00:06:52,630
Tātad tas ir viens no fopen
ierobežojumiem, vai ne?

130
00:06:52,630 --> 00:06:55,170
Mums ir jāierobežo tikai vienas
darbības veikšana ar vienu faila 

131
00:06:55,170 --> 00:06:57,710
norādi. 

132
00:06:57,710 --> 00:07:00,363
Ja mēs vēlamies lasīt un rakstīt no
viena faila, mums būtu jāatver 

133
00:07:00,363 --> 00:07:03,016
divas atsevišķas faila norādes uz
vienu un to pašu failu — viena 

134
00:07:03,016 --> 00:07:05,670
lasīšanai, viena rakstīšanai. 

135
00:07:05,670 --> 00:07:09,921
Atkal, vienīgais iemesls, kāpēc es
to pieminu, ir tāpēc, ka, ja mēs 

136
00:07:09,921 --> 00:07:14,172
izsauksim fgetc, faila norādeiir
jābūt atvērtam lasīšanai. 

137
00:07:14,172 --> 00:07:15,859
Un tad diezgan vienkārši, viss, kas
mums jādara, ir jānodod faila 

138
00:07:15,859 --> 00:07:17,546
norādesnosaukums. 

139
00:07:17,546 --> 00:07:21,060
Tātad char ch ir vienāds ar fgetc
ptr1.

140
00:07:21,060 --> 00:07:23,956
Tādējādi mēs iegūsim nākamo
rakstzīmi — vai vēlreiz, ja šī ir pirmā 

141
00:07:23,956 --> 00:07:26,853
reize, kad mēs to izsaucām, pirmo
rakstzīmi — jebkuram failam, uz 

142
00:07:26,853 --> 00:07:29,750
kuru norāda ptr1. 

143
00:07:29,750 --> 00:07:32,210
Atcerieties, ka tas bija faila
1 punkta teksts.

144
00:07:32,210 --> 00:07:36,490
Tas iegūs pirmo rakstzīmi, un mēs
to saglabāsim mainīgajā ch.

145
00:07:36,490 --> 00:07:37,941
Diezgan vienkārši.

146
00:07:37,941 --> 00:07:40,505
Tāpēc mēs esam apskatījuši tikai
trīs funkcijas un jau varam paveikt 

147
00:07:40,505 --> 00:07:43,070
kaut ko diezgan glītu. 

148
00:07:43,070 --> 00:07:46,880
Tātad, ja mēs izmantojam šo spēju
iegūt rakstzīmi un mēs veidojam 

149
00:07:46,880 --> 00:07:50,690
cilpu  — tā mēs turpinām iegūt
rakstzīmes no faila atkal un atkal un 

150
00:07:50,690 --> 00:07:54,500
atkal, tagad mēs varam nolasīt
katru faila rakstzīmi. 

151
00:07:54,500 --> 00:07:58,230
Un, ja mēs izdrukājam katru
rakstzīmi tūlīt pēc to izlasīšanas, mēs 

152
00:07:58,230 --> 00:08:01,960
tagad esam nolasījuši no faila un
izdrukājuši tā saturu uz ekrāna. 

153
00:08:01,960 --> 00:08:05,610
Mēs esam efektīvi savienojuši šo
failu ekrānā.

154
00:08:05,610 --> 00:08:09,670
Un to dara Linux komanda cat.

155
00:08:09,670 --> 00:08:12,415
Ja faila nosaukumā ierakstāt cat,
tas izdrukās visu faila saturu jūsu 

156
00:08:12,415 --> 00:08:15,160
termināļa logā. 

157
00:08:15,160 --> 00:08:19,215
Un tā šī mazā cilpa šeit, tikai
trīs koda rindiņas, bet tā efektīvi 

158
00:08:19,215 --> 00:08:23,270
dublē Linux komandu cat. 

159
00:08:23,270 --> 00:08:24,970
Tāpēc šī sintakse varētu šķist
nedaudz dīvaina, taču lūk, kas šeit 

160
00:08:24,970 --> 00:08:26,670
notiek. 

161
00:08:26,670 --> 00:08:30,669
Kamēr ch ir vienāds ar fgetc, ptr
nav vienāds ar EOF — tas ir ļoti 

162
00:08:30,669 --> 00:08:34,669
svarīgi , bet sadalīsim to, lai tas
būtu skaidrs sintaksē. 

163
00:08:34,669 --> 00:08:36,859
Esmu to konsolidējis vietas dēļ,
lai gan tas ir nedaudz sintaktiski 

164
00:08:36,859 --> 00:08:39,049
sarežģīts. 

165
00:08:39,049 --> 00:08:41,194
 Tātad šī daļa šobrīd ir zaļā
krāsā, ko tā dara?

166
00:08:41,194 --> 00:08:42,860
Nu, tas ir tikai mūsu fgetc
izsaukums, vai ne?

167
00:08:42,860 --> 00:08:44,530
Mēs to esam redzējuši iepriekš.

168
00:08:44,530 --> 00:08:49,500
Tas ir vienas rakstzīmes iegūšana
no faila.

169
00:08:49,500 --> 00:08:53,220
Tad mēs salīdzinām šo rakstzīmi ar
EOF.

170
00:08:53,220 --> 00:08:56,305
EOF ir īpaša vērtība, kas ir
definēta standartā io.h, kas ir faila 

171
00:08:56,305 --> 00:08:59,390
rakstzīmes beigas. 

172
00:08:59,390 --> 00:09:03,417
Tātad būtībā tas, kas notiks, ir
tas, ka šī cilpa nolasīs rakstzīmi, 

173
00:09:03,417 --> 00:09:07,445
salīdzinās to ar EOF, faila beigu
rakstzīmi. 

174
00:09:07,445 --> 00:09:09,467
Ja tās nesakrīt, mēs neesam
sasnieguši faila beigas, mēs izdrukāsim 

175
00:09:09,467 --> 00:09:11,490
šo rakstzīmi. 

176
00:09:11,490 --> 00:09:13,740
Pēc tam mēs atkal atgriezīsimies
cilpas sākumā.

177
00:09:13,740 --> 00:09:16,746
Mēs iegūsim rakstzīmi, pārbaudīsim,
vai tas ir EOF, izdrukāsim to un 

178
00:09:16,746 --> 00:09:19,753
tā tālāk, un tā tālāk, un tā tālāk,
tādā veidā cauri visai cilpai 

179
00:09:19,753 --> 00:09:22,760
līdz būsim sasnieguši faila beigas.


180
00:09:22,760 --> 00:09:26,210
Un tad līdz tam brīdim mēs būsim
izdrukājuši visu faila saturu.

181
00:09:26,210 --> 00:09:30,580
Tātad atkal mēs esam redzējuši
tikai fopen, fclose un fgetc, un mēs 

182
00:09:30,580 --> 00:09:34,950
jau varam dublēt Linux termināļa
komandu. 

183
00:09:34,950 --> 00:09:38,405
Kā jau teicu sākumā, mums bija
fgetc un fputc, un fputc bija fgetc 

184
00:09:38,405 --> 00:09:41,860
pavadošā funkcija. 

185
00:09:41,860 --> 00:09:44,880
Un tā, kā jūs varētu iedomāties,
tas ir rakstīšanas ekvivalents.

186
00:09:44,880 --> 00:09:49,440
Tas ļauj failā ierakstīt vienu
rakstzīmi.

187
00:09:49,440 --> 00:09:53,050
Atkal, brīdinājums, tāpat kā tas
bija ar fgetc, failam, uz kuru mēs 

188
00:09:53,050 --> 00:09:56,660
rakstām, ir jābūt atvērtam
rakstīšanai vai pievienošanai. 

189
00:09:56,660 --> 00:09:59,710
Ja mēģināsim izmantot fputc failā,
kuru esam atvēruši lasīšanai, mēs 

190
00:09:59,710 --> 00:10:02,760
piedzīvosim nelielu kļūdu. 

191
00:10:02,760 --> 00:10:04,440
Bet zvans ir diezgan vienkāršs.

192
00:10:04,440 --> 00:10:08,720
fputc capital A ptr2, viss, kas
tiks darīts, ir ierakstīt burtu A 

193
00:10:08,720 --> 00:10:13,000
faila 2 punktu tekstā, kas bija
faila nosaukums, kuru mēs atvērām un 

194
00:10:13,000 --> 00:10:17,280
piešķīrām norādiptr2. 

195
00:10:17,280 --> 00:10:20,430
Tātad mēs rakstīsim lielo A, lai
failā būtu 2 punktu teksts.

196
00:10:20,430 --> 00:10:23,880
Un mēs ierakstīsim izsaukuma zīmi
failā ar 3 punktu tekstu, uz kuru 

197
00:10:23,880 --> 00:10:27,330
norādīja ptr3. 

198
00:10:27,330 --> 00:10:29,730
Tātad šeit atkal ir diezgan
vienkārši.

199
00:10:29,730 --> 00:10:32,727
 Bet tagad mēs varam darīt citu
lietu.

200
00:10:32,727 --> 00:10:36,613
Mums ir šis piemērs, par kuru mēs
tikko runājām par to, kā varētu 

201
00:10:36,613 --> 00:10:40,500
replicēt cat Linux komandu, kas
tiek izdrukāta uz ekrāna. 

202
00:10:40,500 --> 00:10:43,906
Tagad, kad mums ir iespēja nolasīt
rakstzīmes no failiem un rakstīt 

203
00:10:43,906 --> 00:10:47,313
rakstzīmes failos, kāpēc gan mēs
vienkārši neaizstājam šo izsaukumu 

204
00:10:47,313 --> 00:10:50,720
uz printf ar izsaukumu uz fputc. 

205
00:10:50,720 --> 00:10:54,910
Un tagad mēs esam dublējuši cp —
ļoti vienkāršu Linux komandu, par 

206
00:10:54,910 --> 00:10:59,100
kuru mēs jau sen runājām Linux
komandu video. 

207
00:10:59,100 --> 00:11:01,070
Mēs to esam faktiski dublējuši
tieši šeit.

208
00:11:01,070 --> 00:11:04,790
Mēs lasām rakstzīmi un pēc tam
rakstām to citā failā.

209
00:11:04,790 --> 00:11:08,070
Lasīšana no viena faila, rakstīšana
citā, atkal un atkal un atkal, 

210
00:11:08,070 --> 00:11:11,350
līdz mēs sasniedzam EOF. 

211
00:11:11,350 --> 00:11:14,250
Mēs esam nonākuši līdz faila
beigām, no kura mēģinām kopēt.

212
00:11:14,250 --> 00:11:16,875
Līdz ar to mēs esam ierakstījuši
visas nepieciešamās rakstzīmes 

213
00:11:16,875 --> 00:11:19,500
failā, uz kuru mēs rakstām. 

214
00:11:19,500 --> 00:11:24,270
Tātad šī ir cp, Linux kopēšanas
komanda.

215
00:11:24,270 --> 00:11:27,055
Pašā šī video sākumā man bija
brīdinājums, ka mēs nedaudz parunāsim 

216
00:11:27,055 --> 00:11:29,840
par norādēm. 

217
00:11:29,840 --> 00:11:34,800
Šeit mēs runāsim par norādēm
papildus failu norādēm.

218
00:11:34,800 --> 00:11:37,870
Tāpēc šī funkcija izskatās
biedējoša.

219
00:11:37,870 --> 00:11:39,120
Tai ir vairāki parametri.

220
00:11:39,120 --> 00:11:40,430
Šeit daudz kas notiek.

221
00:11:40,430 --> 00:11:42,760
Ir daudz dažādu krāsu un tekstu.

222
00:11:42,760 --> 00:11:46,435
Bet patiesībā tā ir tikai vispārīgā
fgetc versija, kas ļauj mums 

223
00:11:46,435 --> 00:11:50,110
iegūt jebkādu informācijas
daudzumu. 

224
00:11:50,110 --> 00:11:52,940
Tas var būt nedaudz neefektīvi, ja
mēs iegūstam rakstzīmes pa vienai, 

225
00:11:52,940 --> 00:11:55,770
atkārtojot failu pa vienai
rakstzīmei. 

226
00:11:55,770 --> 00:12:00,230
Vai nebūtu patīkamāk saņemt 100
vienā reizē vai 500 vienā reizē?

227
00:12:00,230 --> 00:12:02,860
Nu, fread un tā pavadošā funkcija
fwrite, par kuru mēs runāsim pēc 

228
00:12:02,860 --> 00:12:05,490
sekundes, ļauj mums to izdarīt. 

229
00:12:05,490 --> 00:12:07,890
Mēs varam nolasīt noteikto
informācijas daudzumu no faila, un 

230
00:12:07,890 --> 00:12:10,290
īslaicīgi to glabājam. 

231
00:12:10,290 --> 00:12:13,040
Tā vietā, lai to vienkārši
ievietotu vienā mainīgajā, mums, 

232
00:12:13,040 --> 00:12:15,790
iespējams, tas ir jāsaglabā masīvā.


233
00:12:15,790 --> 00:12:20,640
Tātad, mēs nododam fread četrus
argumentus — norādi uz vietu, kur mēs 

234
00:12:20,640 --> 00:12:25,491
glabāsim informāciju, cik liela būs
katra informācijas vienība, cik 

235
00:12:25,491 --> 00:12:30,341
informācijas vienību mēs vēlamies
iegūt un no kura faila mēs vēlamies 

236
00:12:30,341 --> 00:12:35,192
tos iegūt. 

237
00:12:35,192 --> 00:12:37,150
Iespējams, vislabāk ilustrēt ar
piemēru šeit.

238
00:12:37,150 --> 00:12:41,640
Tātad pieņemsim, ka mēs deklarējam
10 veselu skaitļu masīvu.

239
00:12:41,640 --> 00:12:45,080
Mēs tikko esam paziņojuši par lielu
daudzumu noteiktu int arr 10.

240
00:12:45,080 --> 00:12:46,970
Tātad tas ir diezgan vienkārši.

241
00:12:46,970 --> 00:12:50,575
Tagad tas, ko mēs darām, ir tāds,
ka mēs lasām informācijas lielumu, 

242
00:12:50,575 --> 00:12:54,180
kas ir int reiz 10 baiti. 

243
00:12:54,180 --> 00:12:59,040
Int lielums ir četri — tas ir
vesela skaitļa lielums c.

244
00:12:59,040 --> 00:13:02,445
Tātad mēs nolasām 40 baitus vērtu
informāciju no faila, uz kuru 

245
00:13:02,445 --> 00:13:05,850
norādīja ptr. 

246
00:13:05,850 --> 00:13:08,965
Un mēs glabājam tos 40 baitus kaut
kur, kur esam rezervējuši 

247
00:13:08,965 --> 00:13:12,080
40 baitus atmiņas. 

248
00:13:12,080 --> 00:13:14,025
Par laimi, mēs to jau esam
izdarījuši, deklarējot arr, šo masīvu 

249
00:13:14,025 --> 00:13:15,970
tieši tur. 

250
00:13:15,970 --> 00:13:19,770
Tas spēj turēt 10 četru baitu
vienības.

251
00:13:19,770 --> 00:13:22,860
Tātad kopumā tajā var būt 40 baitu
vērta informācija.

252
00:13:22,860 --> 00:13:26,595
Tagad mēs nolasām 40 baitus
informācijas no faila un saglabājam to 

253
00:13:26,595 --> 00:13:30,330
arr. 

254
00:13:30,330 --> 00:13:34,350
Atgādiniet no video par norādēm, ka
masīva nosaukums, piemēram, arr, 

255
00:13:34,350 --> 00:13:38,370
patiesībā ir tikai norādeuz tā
pirmo elementu. 

256
00:13:38,370 --> 00:13:43,680
Tātad, kad mēs ejam garām arr tur,
mēs faktiski ejam garām norādei.

257
00:13:43,680 --> 00:13:47,440
Līdzīgi mēs varam darīt to — mums
nav obligāti jāsaglabā savs buferis 

258
00:13:47,440 --> 00:13:51,200
kaudzē. 

259
00:13:51,200 --> 00:13:54,990
Mēs varētu arī dinamiski piešķirt
šādu buferi, izmantojot malloc.

260
00:13:54,990 --> 00:13:57,770
Atcerieties, ka, dinamiski
piešķirot atmiņu, mēs to saglabājam 

261
00:13:57,770 --> 00:14:00,550
kaudzītē, nevis kaudzē. 

262
00:14:00,550 --> 00:14:02,110
Bet tas joprojām ir buferis.

263
00:14:02,110 --> 00:14:05,670
Šajā gadījumā tas joprojām glabā
640 baitus informācijas, jo 

264
00:14:05,670 --> 00:14:09,230
dubultnieks aizņem astoņus baitus. 

265
00:14:09,230 --> 00:14:11,570
Un mēs prasām 80 no tiem.

266
00:14:11,570 --> 00:14:13,770
Mēs vēlamies, lai būtu vieta 80
dubulskaitļiem.

267
00:14:13,770 --> 00:14:17,210
Tātad 80 reiz 8 ir 640 baitu
informācija.

268
00:14:17,210 --> 00:14:22,490
Un šis izsaukums Fread savāc 640
baitus informācijas no faila, uz 

269
00:14:22,490 --> 00:14:27,770
kuru norādīja ptr, un tagad to
saglabā arr2. 

270
00:14:27,770 --> 00:14:30,270
Tagad mēs varam arī izturēties pret
Fread tāpat kā ar izsaukumu 

271
00:14:30,270 --> 00:14:32,770
fgetc. 

272
00:14:32,770 --> 00:14:37,140
Šajā gadījumā mēs tikai cenšamies
iegūt vienu rakstzīmi no faila.

273
00:14:37,140 --> 00:14:40,070
Un mums nav nepieciešams masīvs,
lai turētu rakstzīmi.

274
00:14:40,070 --> 00:14:43,170
Mēs to varam vienkārši saglabāt
rakstzīmju mainīgajā.

275
00:14:43,170 --> 00:14:47,180
Tomēr jēga ir tāda, ka, ja mums ir
tikai mainīgais, mums ir jānodod 

276
00:14:47,180 --> 00:14:51,190
šī mainīgā adrese, jo atcerieties,
ka pirmais arguments, lai 

277
00:14:51,190 --> 00:14:55,200
izjauktu, ir norāde uz vietu un
atmiņu, kur mēs vēlamies saglabāt 

278
00:14:55,200 --> 00:14:59,210
informāciju. 

279
00:14:59,210 --> 00:15:01,550
Atkal, masīva nosaukums ir norāde.

280
00:15:01,550 --> 00:15:04,200
Tāpēc mums nav jāizvei do &  array
.

281
00:15:04,200 --> 00:15:07,270
Bet c, rakstzīme c šeit, nav
masīvs.

282
00:15:07,270 --> 00:15:08,390
Tas ir tikai mainīgais.

283
00:15:08,390 --> 00:15:12,419
Un tāpēc mums ir jānodod burts & c,
lai norādītu, ka šī ir adrese, 

284
00:15:12,419 --> 00:15:16,449
kurā mēs vēlamies saglabāt šo vienu
informācijas baitu, šo vienu 

285
00:15:16,449 --> 00:15:20,479
rakstzīmi, ko mēs apkopojam no ptr.


286
00:15:20,479 --> 00:15:23,491
Fwrite — es to izskatīšu nedaudz
ātrāk — ir gandrīz precīzs fread 

287
00:15:23,491 --> 00:15:26,504
ekvivalents, izņemot to, ka tas ir
paredzēts rakstīšanai, nevis 

288
00:15:26,504 --> 00:15:29,517
lasīšanai, tāpat kā cits  — mums ir
bijis atvērts un aizvērts, 

289
00:15:29,517 --> 00:15:32,530
iegūstiet rakstzīmi, rakstiet
rakstzīmi. 

290
00:15:32,530 --> 00:15:34,850
Tagad ir jāiegūst noteiktu
informācijas daudzumu, pareizu noteiktas 

291
00:15:34,850 --> 00:15:37,170
informācijas daudzumu. 

292
00:15:37,170 --> 00:15:40,190
Tātad, tāpat kā iepriekš, mums var
būt 10 veselu skaitļu masīvs, 

293
00:15:40,190 --> 00:15:43,210
kurā, iespējams, jau ir saglabāta
informācija. 

294
00:15:43,210 --> 00:15:46,600
Iespējams, ka starp šīm divām koda
rindām vajadzētu būt dažām koda 

295
00:15:46,600 --> 00:15:49,990
rindām, kurās es piepildu arr ar
kaut ko nozīmīgu. 

296
00:15:49,990 --> 00:15:51,880
Es to aizpildu ar 10 dažādiem
veseliem skaitļiem.

297
00:15:51,880 --> 00:15:58,600
Un tā vietā es rakstu no arr un
apkopoju informāciju no arr.

298
00:15:58,600 --> 00:16:02,390
Un es ņemu šo informāciju un
ievietoju failā.

299
00:16:02,390 --> 00:16:05,590
Tā vietā, lai tas būtu no faila uz
buferi, mēs tagad pārejam no 

300
00:16:05,590 --> 00:16:08,790
bufera uz failu. 

301
00:16:08,790 --> 00:16:10,580
Tātad ir tikai otrādi.

302
00:16:10,580 --> 00:16:16,075
Tātad, tāpat kā iepriekš, mums var
būt arī liels daudzums atmiņas, ko 

303
00:16:16,075 --> 00:16:21,570
esam dinamiski piešķīruši un
nolasījuši no tās un ierakstām failā. 

304
00:16:21,570 --> 00:16:24,385
Un mums ir arī viens mainīgais, kas
spēj saturēt vienu informācijas 

305
00:16:24,385 --> 00:16:27,200
baitu, piemēram, rakstzīmi. 

306
00:16:27,200 --> 00:16:29,520
Bet atkal mums ir jānodod šī
mainīgā adrese, kad mēs vēlamies no tā 

307
00:16:29,520 --> 00:16:31,840
lasīt. 

308
00:16:31,840 --> 00:16:35,445
Lai mēs varētu ierakstīt
informāciju, ko atrodam šajā adresē, faila 

309
00:16:35,445 --> 00:16:39,050
norādē, ptr. 

310
00:16:39,050 --> 00:16:41,850
Papildus tām, par kurām mēs šodien
runājām, ir daudz citu lielisku 

311
00:16:41,850 --> 00:16:44,650
failu I/O funkciju, kas veic
dažādas darbības. 

312
00:16:44,650 --> 00:16:48,496
Daži no tiem, kas varētu būt
noderīgi, ir fgets un fputs, kas ir 

313
00:16:48,496 --> 00:16:52,343
līdzvērtīgi fgetc un fputc, bet ir
paredzēti vienas virknes lasīšanai 

314
00:16:52,343 --> 00:16:56,190
no faila. 

315
00:16:56,190 --> 00:16:59,020
Vienas rakstzīmes vietā tas nolasīs
visu virkni.

316
00:16:59,020 --> 00:17:02,940
fprintf, kas būtībā ļauj izmantot
printf, lai rakstītu failā.

317
00:17:02,940 --> 00:17:07,560
Tātad, tāpat kā jūs varat veikt
mainīgo aizstāšanu, izmantojot 

318
00:17:07,560 --> 00:17:12,180
vietturus procenti i un procenti d
utt., Tāpat ar printf varat ņemt 

319
00:17:12,180 --> 00:17:16,800
printf virkni un izdrukāt kaut ko
līdzīgu failā. 

320
00:17:16,800 --> 00:17:19,806
fseek — ja jums ir DVD atskaņotājs,
ir analoģija, ko es parasti 

321
00:17:19,806 --> 00:17:22,812
izmantoju šeit — tā ir līdzīga
attīšanas un pārtīšanas pogu 

322
00:17:22,812 --> 00:17:25,819
izmantošanai, lai pārvietotos pa
filmu. 

323
00:17:25,819 --> 00:17:28,369
Līdzīgi varat pārvietoties pa
failu.

324
00:17:28,369 --> 00:17:31,319
Viena no lietām šajā faila
struktūrā, ko c jums izveido, ir rādītājs, 

325
00:17:31,319 --> 00:17:34,270
kas norāda, kurā faila vietā
atrodaties. 

326
00:17:34,270 --> 00:17:36,420
Vai esat pašā sākumā, pie nulles
baita?

327
00:17:36,420 --> 00:17:39,290
Vai jums ir 100. baits, 1000. baits
un tā tālāk?

328
00:17:39,290 --> 00:17:41,815
Varat izmantot fseek, lai patvaļīgi
pārvietotu šo indikatoru uz 

329
00:17:41,815 --> 00:17:44,340
priekšu vai atpakaļ. 

330
00:17:44,340 --> 00:17:48,410
Un ftell, atkal līdzīgs DVD
atskaņotājam, ir kā mazs pulkstenis, kas 

331
00:17:48,410 --> 00:17:52,480
parāda, cik minūtes un sekundes
atrodaties konkrētajā filmā. 

332
00:17:52,480 --> 00:17:56,990
Tāpat ftell norāda, cik baitu esat
failā.

333
00:17:56,990 --> 00:17:59,345
feof ir cita versija, kas ļauj
noteikt, vai esat sasniedzis faila 

334
00:17:59,345 --> 00:18:01,700
beigas. 

335
00:18:01,700 --> 00:18:04,329
Un ferror ir funkcija, ko varat
izmantot, lai noteiktu, vai, 

336
00:18:04,329 --> 00:18:06,959
strādājot ar failu, kaut kas nav
noticis. 

337
00:18:06,959 --> 00:18:08,750
Atkal, tas ir tikai kā braukt pa
virsu. 

338
00:18:08,750 --> 00:18:12,730
Standartā io.h joprojām ir daudz
vairāk failu I/O funkciju.

339
00:18:12,730 --> 00:18:16,620
Bet tas, iespējams, ļaus jums sākt
strādāt ar failu norādēm.

340
00:18:16,620 --> 00:18:17,640
Es esmu Dags Loids.

341
00:18:17,640 --> 00:18:19,750
Šis ir cs50.