1 00:00:06,100 --> 00:00:08,359 DAGS LOIDS: Tātad mēs pavadījām apmēram — ja mana matemātika ir 2 00:00:08,359 --> 00:00:10,619 pareiza, un es domāju, atskatoties atpakaļ - es domāju, ka mēs 3 00:00:10,619 --> 00:00:12,879 pavadījām apmēram 35 video, runājot par dažādiem C valodas aspektiem, 4 00:00:12,879 --> 00:00:15,139 varbūt nedaudz vairāk, varbūt nedaudz mazāk. 5 00:00:15,139 --> 00:00:19,010 Un mēs neaptvērām visu C valodā, bet mēs aptvērām lielu valodas daļu, 6 00:00:19,010 --> 00:00:22,882 lielāko daļu no tās, protams, vispārīgai lietošanai. 7 00:00:22,882 --> 00:00:25,090 Tagad mēs runāsim par citu valodu, HTML. 8 00:00:25,090 --> 00:00:28,180 Un mēs to apskatīsim tikai vienā videoklipā. 9 00:00:28,180 --> 00:00:29,340 Bet tas būs OK. 10 00:00:29,340 --> 00:00:31,410 Tas faktiski kļūs par kaut ko tādu, pie kā jums būs jāpierod. 11 00:00:31,410 --> 00:00:33,593 Tagad, kad jums ir vienas valodas pamati, patiesībā ir diezgan viegli 12 00:00:33,593 --> 00:00:35,776 sākt mācīties citas valodas. 13 00:00:35,776 --> 00:00:40,763 Tāpēc mēs sāksim nedaudz atkāpties un noklusēsim galvenās atšķirības 14 00:00:40,763 --> 00:00:45,750 starp šīm valodām un atstāsim tās jums pašiem. 15 00:00:45,750 --> 00:00:49,545 Internetā ir daudz patiešām lielisku resursu, uz kuriem mēs sāksim 16 00:00:49,545 --> 00:00:53,340 jūs vērst, jo internets ir plaša informācijas krātuve. 17 00:00:53,340 --> 00:00:55,844 Tāpēc nav tā, ka jūs noteikti zaudēsit, ja videoklipā nebūs ietverta 18 00:00:55,844 --> 00:00:58,349 kāda informācija. 19 00:00:58,349 --> 00:01:01,276 Jūs joprojām varēsit iegūt visu, kas jums nepieciešams, un izmantot 20 00:01:01,276 --> 00:01:04,203 zināšanas, ko jau esat uzkrājuši, saprotot C, lai padarītu šo citu 21 00:01:04,203 --> 00:01:07,130 valodu apguves līkni daudz taisnāku. 22 00:01:07,130 --> 00:01:08,640 Es apsolu. 23 00:01:08,640 --> 00:01:11,735 Bet parunāsim par vienu valodu, kas ir ļoti svarīga katrai tīmekļa 24 00:01:11,735 --> 00:01:14,830 lapai, proti, HTML. 25 00:01:14,830 --> 00:01:18,230 HTML ir hiperteksta iezīmēšanas valoda. 26 00:01:18,230 --> 00:01:22,700 HTML ir valoda, bet tā nav programmēšanas valoda. 27 00:01:22,700 --> 00:01:23,900 HTML nav mainīgo. 28 00:01:23,900 --> 00:01:26,430 Tai nav loģikas vai funkciju vai kaut ka tamlīdzīga. 29 00:01:26,430 --> 00:01:30,301 Mēs nevaram veikt programmēšanu kā tādu HTML valodā. 30 00:01:30,301 --> 00:01:33,005 Dažreiz jūs dzirdēsiet, ka cilvēki sevi raksturo kā HTML 31 00:01:33,005 --> 00:01:35,710 programmētājus, kas nav pilnīgi precīzi. 32 00:01:35,710 --> 00:01:37,980 Mēs nevaram rakstīt HTML programmas. 33 00:01:37,980 --> 00:01:40,770 HTML tiek izmantota tikai teksta iezīmēšanai. 34 00:01:40,770 --> 00:01:42,690 To sauc par iezīmēšanas valodu. 35 00:01:42,690 --> 00:01:46,347 Un ko tas dara — šis marķējums — mēs izmantojam tagus HTML kodā un 36 00:01:46,347 --> 00:01:50,005 šos tagus — šis marķējums semantiski nosaka lapas struktūru un liek 37 00:01:50,005 --> 00:01:53,662 pārlūkprogrammām dažādos veidos interpretēt starp tagiem esošo 38 00:01:53,662 --> 00:01:57,320 vienkāršu tekstu. 39 00:01:57,320 --> 00:02:00,370 Un varbūt vislabāk to izskaidrot ar ilustrāciju. 40 00:02:00,370 --> 00:02:03,410 Šeit ir ļoti vienkārša HTML lapa, nevis HTML programma, atkal - HTML 41 00:02:03,410 --> 00:02:06,450 lapa. 42 00:02:06,450 --> 00:02:08,965 Un mēs zinām, ka tā ir HTML lapa, jo visu esam ierobežojuši ar HTML 43 00:02:08,965 --> 00:02:11,480 tagiem. 44 00:02:11,480 --> 00:02:13,850 Tātad, šādi izskatās HTML tags. 45 00:02:13,850 --> 00:02:15,870 Tas atrodas starp leņķiekavām. 46 00:02:15,870 --> 00:02:18,683 Un ievērojiet, ka augšpusē mums ir HTML, bet pašā apakšā pēc tam, kad 47 00:02:18,683 --> 00:02:21,496 esam paveikuši šķietami daudz citu HTML, mums ir leņķiekavas, 48 00:02:21,496 --> 00:02:24,310 slīpsvītra, HTML. 49 00:02:24,310 --> 00:02:29,262 Tā ir robeža starp to, kas ir HTML un kas nav. 50 00:02:29,262 --> 00:02:32,144 Un, protams, parasti, tāpat kā jūs rakstījāt visas savas C programmas 51 00:02:32,144 --> 00:02:35,026 ar punkts Cpaplašinājumiem, visas jūsu HTML datnes beigsies ar punkts 52 00:02:35,026 --> 00:02:37,909 HTML paplašinājumiem. 53 00:02:37,909 --> 00:02:39,200 Bet šeit notiek vairāk. 54 00:02:39,200 --> 00:02:40,658 Mums ir ne tikai šie HTML tagi. 55 00:02:40,658 --> 00:02:44,010 Acīmredzot mums ir šī lieta, ko sauc par head tagu. 56 00:02:44,010 --> 00:02:46,010 Nu labi, kas tas ir? 57 00:02:46,010 --> 00:02:50,590 Varbūt vislabāk ir atšķirt pēc body, jo body ir tīmekļa lapas saturs. 58 00:02:50,590 --> 00:02:53,530 Tātad, iespējams, head tags definē saturu, kas nav īsti 59 00:02:53,530 --> 00:02:56,470 pārlūkprogrammas logā, betnoteiktā veidā ir svarīgs, lai mūsu tīmekļa 60 00:02:56,470 --> 00:02:59,410 lapa tiktu renderēta pareizi. 61 00:02:59,410 --> 00:03:02,490 Piemēram, head tagā mums ir nosaukuma tagi. 62 00:03:02,490 --> 00:03:04,837 Tātad virsraksts ir hello world, patiesībā tas tiks parādīts 63 00:03:04,837 --> 00:03:07,185 pārlūkprogrammas Chrome vai pārlūkprogrammas Safari vai Firefox 64 00:03:07,185 --> 00:03:09,532 cilnē — neatkarīgi no tā, kuru pārlūkprogrammu izmantojat — tieši tas 65 00:03:09,532 --> 00:03:11,880 tiks parādīts virsrakstā. 66 00:03:11,880 --> 00:03:15,795 Un pirms cilnēm tas būtu redzams visā pārlūkprogrammas logā, un 67 00:03:15,795 --> 00:03:19,710 pārlūkprogrammas logā vienlaikus var būt atvērta tikai viena lapa. 68 00:03:19,710 --> 00:03:22,155 Tātad, tas būs manas lapas virsraksts cilnē vai pārlūkprogrammas loga 69 00:03:22,155 --> 00:03:24,600 joslā: hello world. 70 00:03:24,600 --> 00:03:28,611 Un tad manas mājas lapas saturs būs: world, hello. 71 00:03:28,611 --> 00:03:31,360 Tāpēc apskatīsim, kā varētu izskatīties kaut kas līdzīgs šim. 72 00:03:31,360 --> 00:03:33,210 Šī ir diezgan vienkārša HTML lapa. 73 00:03:33,210 --> 00:03:35,970 Tāpēc es esmu šeit savā CS50 IDE un esmu nedaudz pietuvinājis. 74 00:03:35,970 --> 00:03:38,985 Un es tikai atvēršu hello, punkts, HTML un parādīšu, ka tas ir 75 00:03:38,985 --> 00:03:42,000 gandrīz tāds lapas saturs, kādu mēs redzējām iepriekš. 76 00:03:42,000 --> 00:03:45,240 Mans vienkāršais HTML, head tagi, virsraksta tagi, body un tā tālāk. 77 00:03:45,240 --> 00:03:47,320 Esmu izmantojis atkāpes, lai būtu skaidrs. 78 00:03:47,320 --> 00:03:51,530 Un tad tas, ko es varu darīt savā IDE, ir - tikai priekšskatīt lapu. 79 00:03:51,530 --> 00:03:52,630 Un tur mēs ejam. 80 00:03:52,630 --> 00:03:55,565 Manas lapas saturs ir world, hello, un es tur neko neredzu no head 81 00:03:55,565 --> 00:03:58,500 tagiem. 82 00:03:58,500 --> 00:03:59,980 Tas ir tikai body saturs. 83 00:03:59,980 --> 00:04:00,780 World, hello. 84 00:04:00,780 --> 00:04:03,700 Un atkal body vienkārši teica: world, hello. 85 00:04:03,700 --> 00:04:06,160 Trūkst otras daļas. 86 00:04:06,160 --> 00:04:07,610 Tātad tas tiešām ir viss. 87 00:04:07,610 --> 00:04:11,370 Šī ir ļoti vienkārša pamata HTML lapa. 88 00:04:11,370 --> 00:04:13,605 Tagad esmu izveidojis savu HTML lapu, lai tā būtu patiešām jauka un 89 00:04:13,605 --> 00:04:15,840 sakārtota, bet patiesībā man tas nav jādara. 90 00:04:15,840 --> 00:04:17,959 Es varētu likt tai izskatīties diezgan neglīti. 91 00:04:17,959 --> 00:04:19,467 Un tas joprojām darbotos. 92 00:04:19,467 --> 00:04:21,050 Šī būtu tieši tā pati tīmekļa lapa. 93 00:04:21,050 --> 00:04:23,100 Es tikko atbrīvojos no visām atstarpēm. 94 00:04:23,100 --> 00:04:24,820 Kā izrādās, atstarpe ir dati. 95 00:04:24,820 --> 00:04:27,745 Tātad, kad mēs sūtām datus saņēmējam no sūtītāja, klientam no 96 00:04:27,745 --> 00:04:30,670 servera, dati maksā naudu. 97 00:04:30,670 --> 00:04:33,995 Tāpēc, ja jūs apkalpojat daudz tīmekļa satura, tad atbrīvoties no 98 00:04:33,995 --> 00:04:37,320 atstarpēm - patiesībā ir laba ideja. 99 00:04:37,320 --> 00:04:39,424 Tā ir slikta ideja, ja jūs mācāties šīs lietas un vēlaties tās labi 100 00:04:39,424 --> 00:04:41,528 sakārtot. 101 00:04:41,528 --> 00:04:43,810 To ir daudz vieglāk parsēt. 102 00:04:43,810 --> 00:04:45,540 Bet tas ir funkcionāli identiski. 103 00:04:45,540 --> 00:04:48,720 Atkāpei un tamlīdzīgām lietām HTML patiesībā nav nozīmes. 104 00:04:48,720 --> 00:04:53,634 Viss, kas ir svarīgi, ir tagu atvēršana un aizvēršana pareizā secībā. 105 00:04:53,634 --> 00:04:55,050 Tomēr ievērojiet, kas šeit notika. 106 00:04:55,050 --> 00:04:57,495 Marķējums sniedz mums iespēju sniegt papildu informāciju par to, ko 107 00:04:57,495 --> 00:04:59,940 esam uzrakstījuši. 108 00:04:59,940 --> 00:05:03,130 Daļa Hello, World tika interpretēta kā virsraksts. 109 00:05:03,130 --> 00:05:06,110 Un world, hello daļa tika interpretēta kā saturs jeb tam, kam jābūt 110 00:05:06,110 --> 00:05:09,090 redzamam manā mājaslapā. 111 00:05:09,090 --> 00:05:11,045 Ir vairāk nekā 100 šo dažādo tagu, un tiešsaistē ir daudz lielisku 112 00:05:11,045 --> 00:05:13,000 resursu, lai tos atrastu. 113 00:05:13,000 --> 00:05:14,720 Šajā videoklipā mēs runāsim par dažiem no tiem — daži no tiem ir 114 00:05:14,720 --> 00:05:16,440 patiešām fundamentāli. 115 00:05:16,440 --> 00:05:20,250 Bet mēs par to visu nerunāsim, jo tas būtu nogurdinoši. 116 00:05:20,250 --> 00:05:21,565 Tomēr vēl viena lieta, ko varat izdarīt, ir atvērt izstrādātāju 117 00:05:21,565 --> 00:05:22,880 rīkus. 118 00:05:22,880 --> 00:05:25,370 Un, ja atceraties mūsu video par HTTP, es paskaidroju, kā atvērt 119 00:05:25,370 --> 00:05:27,860 izstrādātāja rīkus. 120 00:05:27,860 --> 00:05:29,940 Pārlūkā Chrome parasti tas ir taustiņš F12, lai atvērtu izstrādātāja 121 00:05:29,940 --> 00:05:32,020 rīkjoslu. 122 00:05:32,020 --> 00:05:35,909 Tā vietā, lai izvēlētos cilni Tīkls, varat izvēlēties cilni Elementi. 123 00:05:35,909 --> 00:05:38,094 Un, ja jūs ielādējat tīmekļa lapu, jūs faktiski redzēsit HTML, kas 124 00:05:38,094 --> 00:05:40,280 izveido šo tīmekļa lapu. 125 00:05:40,280 --> 00:05:43,011 Tādējādi jūs varat uzzināt daudz par HTML, apskatot savas 126 00:05:43,011 --> 00:05:45,742 iecienītākās vietnes un redzot, kā tās veido dažādas jums tīkamās 127 00:05:45,742 --> 00:05:48,474 vietnes. 128 00:05:48,474 --> 00:05:50,890 Iespējams, tur ir foršais paraugs vai kaut kas tamlīdzīgs. 129 00:05:50,890 --> 00:05:52,140 Kā viņi to dara ar HTML? 130 00:05:52,140 --> 00:05:54,920 Varat vienkārši atvērt savus izstrādātāja rīkus un virzīt kursoru 131 00:05:54,920 --> 00:05:57,700 virs šī elementa, lai redzētu, kurš HTML veido to. 132 00:05:57,700 --> 00:06:01,047 Tātad tas ir patiešām labs veids, kā apgūt HTML, un es ļoti iesaku to 133 00:06:01,047 --> 00:06:04,395 darīt gan, lai apgūtu HTML, gan arī uzzinātu mazliet par dažām 134 00:06:04,395 --> 00:06:07,742 izstrādātāju rīku opcijām, kas noteikti noderēs, sākot intensīvāku 135 00:06:07,742 --> 00:06:11,090 tīmekļa programmēšanu. 136 00:06:11,090 --> 00:06:14,080 Tāpēc apskatīsim dažus izplatītākos HTML tagus. 137 00:06:14,080 --> 00:06:17,285 Un mēs pārlēksim un apskatīsim, ko šie tagi atveidos, apskatot dažas 138 00:06:17,285 --> 00:06:20,490 datnes manā IDE. 139 00:06:20,490 --> 00:06:23,410 Tātad, šeit ir trīs ļoti vienkārši tagi teksta vizuālā izskata 140 00:06:23,410 --> 00:06:26,330 pielāgošanai. 141 00:06:26,330 --> 00:06:29,050 Ir B tagi, I tagi un U tagi. 142 00:06:29,050 --> 00:06:32,240 Un attiecīgi viņi atveido tekstu starp tiem treknrakstā, slīprakstā 143 00:06:32,240 --> 00:06:35,430 un pasvītrojumā. 144 00:06:35,430 --> 00:06:40,430 Tātad, redzēsim, kā tas izskatītos faktiskā tīmekļa lapā manā IDE. 145 00:06:40,430 --> 00:06:43,390 Šeit manā IDE man ir datne ar nosaukumu BIU, punkts, HTML. 146 00:06:43,390 --> 00:06:46,770 BIU, punkts, HTML ir tikai treknrakstā, slīprakstā un pasvītrojumā. 147 00:06:46,770 --> 00:06:47,830 Es to atvēršu. 148 00:06:47,830 --> 00:06:51,810 Un mēs redzēsim, ka šeit man ir this text is B tags bold. 149 00:06:51,810 --> 00:06:54,010 This text is I tags italic. 150 00:06:54,010 --> 00:06:56,307 Un this text is U tags underlined. 151 00:06:56,307 --> 00:06:57,640 Kā tas izskatīsies? 152 00:06:57,640 --> 00:06:59,990 Atkal, viss, kas man jādara, ir jāpāriet šeit uz manu 153 00:06:59,990 --> 00:07:02,340 pārlūkprogrammu, manu datņu pārlūkprogrammu, noklikšķināt uz Preview, 154 00:07:02,340 --> 00:07:04,690 un tas tiek parādīts. 155 00:07:04,690 --> 00:07:07,520 Teksts starp B tagiem tagad patiešām ir treknrakstā. 156 00:07:07,520 --> 00:07:10,720 Teksts starp I tagiem tagad patiešām ir slīprakstā. 157 00:07:10,720 --> 00:07:14,634 Un teksts starp U tagiem patiešām tagad ir pasvītrots. 158 00:07:14,634 --> 00:07:15,550 Tātad tas ir diezgan labi. 159 00:07:15,550 --> 00:07:17,955 Tagad mēs zinām, kā padarīt tekstu nedaudz greznāku vai uzsvērt 160 00:07:17,955 --> 00:07:20,360 noteiktas lietas. 161 00:07:20,360 --> 00:07:24,170 Vēl daži bieži sastopami tagi šeit ir rindkopu tagi, P un galvenes 162 00:07:24,170 --> 00:07:27,980 tagi, kurus šeit esmu atveidojis kā HX. 163 00:07:27,980 --> 00:07:32,520 Šie P tagi, šie rindkopu tagi, sadala jūsu tekstu rindkopās. 164 00:07:32,520 --> 00:07:35,985 Nepietiek tikai nospiest Enter un atstāt atstarpes, jo dators darīs 165 00:07:35,985 --> 00:07:39,450 tikai to, ko jūs tam liksit, un lielākoties tas ignorē atstarpes. 166 00:07:39,450 --> 00:07:41,605 Tāpēc mēs nevaram vienkārši nospiest Enter un gaidīt, ka mūsu dators 167 00:07:41,605 --> 00:07:43,760 interpretēs, ka mēs vēlamies sākt jaunu rindkopu. 168 00:07:43,760 --> 00:07:47,250 Mums ir ļoti skaidri jāpasaka, ka šī ir viena rindkopa — šī ir cita — 169 00:07:47,250 --> 00:07:50,740 iekļaujot katru no tām P tagu komplektā. 170 00:07:50,740 --> 00:07:54,560 Un mums ir arī šīs opcijas H tagiem, šiem galvenes tagiem. 171 00:07:54,560 --> 00:07:58,135 Mums ir seši dažādi galvenes līmeņi, viens, divi, trīs, četri, pieci 172 00:07:58,135 --> 00:08:01,710 un seši, kas pakāpeniski kļūst arvien lielākas un lielākas. 173 00:08:01,710 --> 00:08:04,360 Un tās kļūst arvien mazākas, mazākas un mazākas. 174 00:08:04,360 --> 00:08:07,690 Tātad mums ir augstākā līmeņa galvene, otrā līmeņa galvene utt. 175 00:08:07,690 --> 00:08:10,400 Apskatīsim dažus P tagus un dažus galvenes tagus, kas darbojas 176 00:08:10,400 --> 00:08:13,110 tīmekļa lapā. 177 00:08:13,110 --> 00:08:16,040 Tātad šeit manā IDE man ir datne ar nosaukumu PH, punkts, HTML, kur 178 00:08:16,040 --> 00:08:18,970 PH ir rindkopas un galvenes tagi. 179 00:08:18,970 --> 00:08:20,709 Atveriet to. 180 00:08:20,709 --> 00:08:22,684 Šeit notiek daudz kas, jo esmu šeit ievietojis lorem ipsum, vienkārši 181 00:08:22,684 --> 00:08:24,660 nejaušu tekstu. 182 00:08:24,660 --> 00:08:27,284 Tāpēc es nedaudz tālināšu, jo te daudz kas notiek. 183 00:08:27,284 --> 00:08:30,043 Bet ievērojiet, ka man pašā augšpusē ir H1, pirmā līmeņa galvenes 184 00:08:30,043 --> 00:08:32,802 tags. 185 00:08:32,802 --> 00:08:35,761 Tad man ir rindkopa, kas ir tikai nejauša teksta kopa — lorem ipsum — 186 00:08:35,761 --> 00:08:38,720 vienkārši noklusējuma standarta teksta aizpildīšana. 187 00:08:38,720 --> 00:08:41,760 Tātad man ir divas rindkopas šī pirmā līmeņa galvenē un pēc tam zemāk 188 00:08:41,760 --> 00:08:44,800 man ir otrā līmeņa galvene šeit 24. rindā, otrā līmeņa galvene un vēl 189 00:08:44,800 --> 00:08:47,840 divas rindkopas. 190 00:08:47,840 --> 00:08:51,910 Kā tas izskatās, ja es skatos savā priekšskatījumā? 191 00:08:51,910 --> 00:08:53,790 Paskatīsimies. 192 00:08:53,790 --> 00:08:56,105 Tāpēc ņemiet vērā, ka pirmā līmeņa galvene šeit faktiski ir nedaudz 193 00:08:56,105 --> 00:08:58,420 lielāka nekā otrā līmeņa galvene. 194 00:08:58,420 --> 00:08:59,940 Tāpēc mēs izmantojām H1 tagus. 195 00:08:59,940 --> 00:09:03,820 Un ievērojiet, ka P tagi ļauj mums sadalīt tekstu rindkopās. 196 00:09:03,820 --> 00:09:06,825 Ja mēs būtu atbrīvojušies no šiem P tagiem un faktiski tikai starp 197 00:09:06,825 --> 00:09:09,830 dažādām rindkopām būtu ievietojuši ievadīšanas vai atgriešanas 198 00:09:09,830 --> 00:09:12,835 taustiņus, tās visas vienkārši sakristu kopā, un turnebūtu šīs jaukās 199 00:09:12,835 --> 00:09:15,840 rindkopu atdalīšanas ar atstarpi augšā un apakšā. 200 00:09:15,840 --> 00:09:19,695 Tāpēc rindkopu un galvenes tagus parasti izmanto, lai šādā veidā 201 00:09:19,695 --> 00:09:23,550 pievērstu uzmanību mūsu tīmekļa lapas daļām. 202 00:09:23,550 --> 00:09:25,555 Tālāk ir minēti daži tagi, ko izmantojam, lai savā tīmekļa lapā 203 00:09:25,555 --> 00:09:27,560 izveidotu sarakstus. 204 00:09:27,560 --> 00:09:31,906 Tātad mums ir nesakārtoti saraksti — UL — tie ir tikai saraksti ar 205 00:09:31,906 --> 00:09:36,253 aizzīmēm, sakārtoti saraksti, kas ir numurēti — OL — un vienā no tiem 206 00:09:36,253 --> 00:09:40,600 mums ir jābūt komplektiem, kā norādīt saraksta vienumus, LI. 207 00:09:40,600 --> 00:09:44,370 Un tāpēc mums ir atvērts UL tags, un mēs tajā ievietojam vienumus. 208 00:09:44,370 --> 00:09:46,920 Un tad, kad esam to pabeiguši, varam aizvērt UL tagu. 209 00:09:46,920 --> 00:09:49,240 Un līdzīgi mums var būt sakārtots vai numurēts saraksts un tajā 210 00:09:49,240 --> 00:09:51,560 ievietoti saraksta vienumi. 211 00:09:51,560 --> 00:09:57,230 Apskatīsim dažus sarakstus un to, ko tie atveidos kā CS50 IDE. 212 00:09:57,230 --> 00:10:00,640 Tāpēc manā IDE ir ar nosaukumu lists, punkts, HTML. 213 00:10:00,640 --> 00:10:03,100 Paskatīsimies. 214 00:10:03,100 --> 00:10:08,482 Un ievērojiet, ka man ir nesakārtots saraksts ar pieciem vienumiem. 215 00:10:08,482 --> 00:10:10,210 Un tad man ir sakārtots saraksts, un es esmu nedaudz mainījis tagu, 216 00:10:10,210 --> 00:10:11,939 vai ne? 217 00:10:11,939 --> 00:10:13,152 Es teicu, ka sākums ir vienāds ar seši. 218 00:10:13,152 --> 00:10:15,831 Izrādās, ka ar sakārtotu sarakstu es varu iestatīt sākumpunktu, kur 219 00:10:15,831 --> 00:10:18,510 vien vēlos, - pēc noklusējuma tas būs viens - vienkārši pievienojot 220 00:10:18,510 --> 00:10:21,190 šo tā saukto atribūtu savam OL tagam. 221 00:10:21,190 --> 00:10:23,572 Un tāpēc šo sarakstu sāks skaitīt no seši. 222 00:10:23,572 --> 00:10:26,861 Tātad numurētā saraksta elementiem jābūt seši, septiņi, astoņi, 223 00:10:26,861 --> 00:10:30,151 deviņi, desmit, jo sarakstā ir pieci elementi, nevis viens, divi, 224 00:10:30,151 --> 00:10:33,440 trīs, četri, pieci, kas būtu gadījumā, ja es būtu pateicis OL, 225 00:10:33,440 --> 00:10:36,730 nenorādot sākuma atribūtu. 226 00:10:36,730 --> 00:10:39,162 Tāpēc mēs to tikai priekšskatīsim, lai jūs varētu saprast, kas šeit 227 00:10:39,162 --> 00:10:41,594 notiek. 228 00:10:41,594 --> 00:10:42,260 Un te mēs esam. 229 00:10:42,260 --> 00:10:44,610 Šeit ir mans saraksts. 230 00:10:44,610 --> 00:10:47,810 Pirmie pieci elementi ir nesakārtoti saraksti vai aizzīmju saraksti. 231 00:10:47,810 --> 00:10:50,395 Un nākamie pieci elementi ir atsevišķs sakārtots saraksts, sākot ar 232 00:10:50,395 --> 00:10:52,980 seši. 233 00:10:52,980 --> 00:10:56,247 Tātad mēs varam izveidot sarakstus, izmantojot HTML. 234 00:10:56,247 --> 00:10:59,018 Vēl viena lieta, ko varētu darīt ar HTML, ir izveidot rindu un 235 00:10:59,018 --> 00:11:01,789 kolonnu informācijas tabulu, lai informāciju sniegtu īpaši organizētā 236 00:11:01,789 --> 00:11:04,560 veidā. 237 00:11:04,560 --> 00:11:07,360 Lai to izdarītu, izmantojot HTML, mums var būt tabulas definīcija, 238 00:11:07,360 --> 00:11:10,160 kas sākas ar atvērto iekavu tabulu. 239 00:11:10,160 --> 00:11:13,070 Un tad šajā tabulā mums varētu būt rindu kopa, TR tagi, lai norādītu 240 00:11:13,070 --> 00:11:15,980 katru rindu. 241 00:11:15,980 --> 00:11:22,510 Un tad TD tagi nonāk TR tagos, lai norādītu kolonnu rindā. 242 00:11:22,510 --> 00:11:24,340 Kāpēc to sauc par TD, nevis TC? 243 00:11:24,340 --> 00:11:25,940 Nu, TD apzīmē tabulas datus. 244 00:11:25,940 --> 00:11:27,900 Parasti jūs tur ievietojat savu informāciju. 245 00:11:27,900 --> 00:11:29,440 Tāpēc tas ir TD, nevis TC. 246 00:11:29,440 --> 00:11:31,140 Tas ir mazliet mulsinoši. 247 00:11:31,140 --> 00:11:33,370 Tātad jums ir tabulas tagi, un jūsu tabulas tagos ir vairākas rindas, 248 00:11:33,370 --> 00:11:35,600 TR. 249 00:11:35,600 --> 00:11:39,240 Un katrā rindā jums ir TD kolonnu skaitam, ko vēlaties ievietot šajā 250 00:11:39,240 --> 00:11:42,880 konkrētajā rindā. 251 00:11:42,880 --> 00:11:47,730 Apskatīsim ļoti vienkāršu tabulu CS50 IDE. 252 00:11:47,730 --> 00:11:49,730 Tāpēc man šeit ir datne ar nosaukumu table, punkts, HTML. 253 00:11:49,730 --> 00:11:53,390 Apskatīsim, kā tas izskatās. 254 00:11:53,390 --> 00:11:56,225 Šeit notiek daudz kas, bet, ja pamanāt, man ir atvērta tabula. 255 00:11:56,225 --> 00:11:57,850 Es sāku definīciju ar tabulu. 256 00:11:57,850 --> 00:12:00,255 Un tad manā pirmajā rindā man acīmredzot ir četras kolonnas, viena, 257 00:12:00,255 --> 00:12:02,660 divas, trīs, četras. 258 00:12:02,660 --> 00:12:04,290 Un tad es pabeidzu šo rindu. 259 00:12:04,290 --> 00:12:07,750 Tad es sāku vēl vienu rindu un ierakstu divi, četri, seši, astoņi. 260 00:12:07,750 --> 00:12:08,850 Pabeidzu šo rindu. 261 00:12:08,850 --> 00:12:11,410 Izveidoju vēl vienu rindu, trīs, seši, deviņi, 12. 262 00:12:11,410 --> 00:12:13,985 Un tad pēdējā rinda, četri, astoņi, 12, un, lai gan šeit tas ir 263 00:12:13,985 --> 00:12:16,560 nedaudz nogriezts, 16. 264 00:12:16,560 --> 00:12:17,710 Es pabeidzu šo rindu. 265 00:12:17,710 --> 00:12:18,970 Es pabeidzu tabulu. 266 00:12:18,970 --> 00:12:21,430 Un tad es esmu pabeidzis ar savu HTML. 267 00:12:21,430 --> 00:12:22,590 Kā tas izskatās? 268 00:12:26,014 --> 00:12:27,430 Nu, nav īsti ko redzēt. 269 00:12:27,430 --> 00:12:31,690 Esmu skaidri sakārtojis savu informāciju nedaudz sakārtotākā veidā. 270 00:12:31,690 --> 00:12:33,755 Bet šeit nav īpaši skaisti. 271 00:12:33,755 --> 00:12:36,130 Un mēs ar to strādāsim, runājot par CSS. 272 00:12:36,130 --> 00:12:38,695 Mēs vēlreiz izskatīsim šo ideju par to, ko mēs darām, lai izveidotu 273 00:12:38,695 --> 00:12:41,260 tabulu — varbūt noformatēsim to mazliet labāk? 274 00:12:41,260 --> 00:12:44,130 Bet man joprojām ir četras rindas, no kurām katrā ir četras kolonnas, 275 00:12:44,130 --> 00:12:47,000 un patiesībā tas ir ļoti vienkārša četri reiz četri reizināšanas 276 00:12:47,000 --> 00:12:49,870 tabula. 277 00:12:49,870 --> 00:12:51,690 Vēl tikai daži tagi, par kuriem mēs runāsim. 278 00:12:51,690 --> 00:12:54,617 Parunāsim par HTML formas jēdzienu. 279 00:12:54,617 --> 00:12:56,033 Tātad, iespējams, esat to redzējuši saistībā ar pieteikšanos tīmekļa 280 00:12:56,033 --> 00:12:57,450 lapā. 281 00:12:57,450 --> 00:12:59,100 Parasti jūs ierakstāt savu lietotājvārdu. 282 00:12:59,100 --> 00:13:01,510 Jūs ierakstāt savu paroli, un viss ir gatavs. 283 00:13:01,510 --> 00:13:04,170 Tas būtu formas sākums. 284 00:13:04,170 --> 00:13:05,420 Uz mirkli izlaidīsim div. 285 00:13:05,420 --> 00:13:07,987 Mums ir arī ievades, kas iederas formās. 286 00:13:07,987 --> 00:13:11,148 Tie ir elementi, kuros jūs faktiski rakstāt: vai radio pogas, kuras 287 00:13:11,148 --> 00:13:14,310 atzīmējat, vai izvēles rūtiņas, kuras atzīmējat. 288 00:13:14,310 --> 00:13:15,770 Tātad tie nonāk formās. 289 00:13:15,770 --> 00:13:17,828 Un tie pamatā ietver katru formas rindu, ja jūsu veidlapa ir labi 290 00:13:17,828 --> 00:13:19,887 formatēta. 291 00:13:19,887 --> 00:13:23,028 Vēl ir šis div jēdziens, kas īsti neatbilst nevienai noteiktai tagu 292 00:13:23,028 --> 00:13:26,170 kategorijai, piemēram, kādai no tām, ko esmu darījis iepriekš. 293 00:13:26,170 --> 00:13:31,670 Tas tikai iezīmē kaut kāda patvaļīga lapas dalījuma — div — sākumu. 294 00:13:31,670 --> 00:13:33,210 Nav vizuāla pārtraukuma. 295 00:13:33,210 --> 00:13:34,800 Nav līnijas. 296 00:13:34,800 --> 00:13:37,180 Tas netiek automātiski ieskaitīts kā atsevišķs gabals. 297 00:13:37,180 --> 00:13:39,430 Lai to izdarītu, jums tas ir jāveido. 298 00:13:39,430 --> 00:13:42,310 Tas vienkārši saka, ka es vēlos savā tīmekļa lapā brīvu vietu, un es 299 00:13:42,310 --> 00:13:45,190 to vienkārši saukšu par šo savas lapas iedalījumu. 300 00:13:45,190 --> 00:13:48,046 Mēs varam ievietot vienumus div daļās, un patiesībā, kad mēs pēc 301 00:13:48,046 --> 00:13:50,903 sekundes pāriesim uz IDE, mēs redzēsim, ka es ievietoju savu formu 302 00:13:50,903 --> 00:13:53,760 div daļā. 303 00:13:53,760 --> 00:13:57,050 Tāpēc manā IDE ir datne ar nosaukumu div form, punkts, HTML. 304 00:13:57,050 --> 00:13:59,260 Atvērsim to. 305 00:13:59,260 --> 00:14:01,460 Ņemiet vērā, ka, kā jau teicu, div ir sava veida patvaļīga. 306 00:14:01,460 --> 00:14:01,640 vai ne? 307 00:14:01,640 --> 00:14:02,973 Tas īsti neko nenozīmē. 308 00:14:02,973 --> 00:14:05,140 Tāpēc manā lapā ir patvaļīgais pirmais iedalījums. 309 00:14:05,140 --> 00:14:08,730 Un vēlāk, sākot no astotās rindas, cita div vietā man ir šī forma. 310 00:14:08,730 --> 00:14:13,594 Un formā man ir vairākas ievades, formas lauki. 311 00:14:13,594 --> 00:14:16,394 Tad man ir lauks, kura nosaukums ir A — kas pašlaik neko nenozīmē, — 312 00:14:16,394 --> 00:14:19,195 kurā, šķiet, ir jāievada teksts, cits lauks, kuram ir jāievada 313 00:14:19,195 --> 00:14:21,996 parole, cits ir radio poga, cits ir checkbox un vēl viena ir submit 314 00:14:21,996 --> 00:14:24,797 poga . 315 00:14:24,797 --> 00:14:26,630 Nu, kā tas viss patiesībā izskatās? 316 00:14:26,630 --> 00:14:27,629 Nu, paskatīsimies. 317 00:14:27,629 --> 00:14:31,010 Mēs to atvērsim priekšskatījuma logā. 318 00:14:31,010 --> 00:14:32,825 Ņemiet vērā, ka šis patvaļīgais pirmais dalījums — šeit nav vizuālas 319 00:14:32,825 --> 00:14:34,640 atdalīšanas. 320 00:14:34,640 --> 00:14:37,150 Tas īsti neko nedeva, vai ne? 321 00:14:37,150 --> 00:14:38,220 Un tad man ir mana forma. 322 00:14:38,220 --> 00:14:39,890 Un es neveicu nekādu īpašu formatējumu. 323 00:14:39,890 --> 00:14:42,680 Tātad forma ir tikai viena liela informācijas rinda. 324 00:14:42,680 --> 00:14:44,552 Ja es savu formu būtu formatējis citādi, iespējams, man tā būtu 325 00:14:44,552 --> 00:14:46,424 rindiņa pēc rindiņas. 326 00:14:46,424 --> 00:14:47,590 Bet es nekādi to nestilizēju. 327 00:14:47,590 --> 00:14:49,256 Atkal mēs šeit nerunājam par CSS. 328 00:14:49,256 --> 00:14:51,030 Mēs runājam tikai par HTML. 329 00:14:51,030 --> 00:14:53,255 Manā text formā es varu rakstīt — atcerieties, ka formas ir 330 00:14:53,255 --> 00:14:55,480 tekstveidīgas, lai es varētu ievietot savu vārdu. 331 00:14:55,480 --> 00:14:57,330 Un password es varu ierakstīt savu paroli. 332 00:14:57,330 --> 00:14:59,400 Un tā kā šis ir paroles veida lauks , jūs nezināt, kāda ir mana 333 00:14:59,400 --> 00:15:01,470 parole. 334 00:15:01,470 --> 00:15:02,800 Tikai punkti. 335 00:15:02,800 --> 00:15:09,140 Es varu arī izvēlēties atzīmēt radio pogu vai atzīmēt checkbox. 336 00:15:09,140 --> 00:15:10,420 Vai arī es varētu iesniegt savu formu. 337 00:15:10,420 --> 00:15:11,755 Un es neko nedarīju, tāpēc, kad es iesniedzu savu formu, lapa 338 00:15:11,755 --> 00:15:13,090 vienkārši tiek atsvaidzināta. 339 00:15:13,090 --> 00:15:15,030 Bet es, iespējams, varētu konfigurēt submit pogu, lai izdarītu kaut 340 00:15:15,030 --> 00:15:16,970 ko citu. 341 00:15:16,970 --> 00:15:20,410 Un, nākamajā video par PHP, mēs redzēsim, ko mēs ar to varam darīt. 342 00:15:20,410 --> 00:15:23,885 Taču tiek izveidota ļoti vienkārša forma, ko varam izmantot, lai 343 00:15:23,885 --> 00:15:27,360 lietotāji mijiedarbotos un iesniegtu informāciju mūsu vietnē. 344 00:15:27,360 --> 00:15:29,700 Pēdējais komentārs, pirms mēs pārejam pie dažiem citiem tagiem, ir 345 00:15:29,700 --> 00:15:32,040 vēlreiz apskatīt šo ievades tagu. 346 00:15:32,040 --> 00:15:35,760 Ievērojiet, ka taga galus esmu iezīmējis sarkanā krāsā. 347 00:15:35,760 --> 00:15:38,395 Katram citam līdz šim redzētajam tagam ir bijis sākums un beigas, 348 00:15:38,395 --> 00:15:41,030 sākuma tags un beigu tags. 349 00:15:41,030 --> 00:15:42,520 Bet ievades tagam tādu nav. 350 00:15:42,520 --> 00:15:46,860 Starp ievades tagiem nav teksta. 351 00:15:46,860 --> 00:15:49,750 Visa informācija, ko mēs plānojam nodot, ir saistīta kā daļa no šīs 352 00:15:49,750 --> 00:15:52,640 ievades atribūtiem. 353 00:15:52,640 --> 00:15:54,690 Ievērojiet, ka ievades nosaukums ir vienāds ar x. 354 00:15:54,690 --> 00:15:55,580 Tips ir vienāds ar y. 355 00:15:55,580 --> 00:15:57,660 Tā patiešām ir visa informācija, kas mums nepieciešama. 356 00:15:57,660 --> 00:15:59,470 To sauc par pašaizverošu tagu. 357 00:15:59,470 --> 00:16:02,222 Tam nav nepieciešama atvēršana un aizvēršana, jo visa informācija ir 358 00:16:02,222 --> 00:16:04,974 ietverta tagā un tā atribūtos. 359 00:16:04,974 --> 00:16:06,390 Tāpēc dažreiz jūs to arī redzēsit. 360 00:16:06,390 --> 00:16:09,926 Tāpēc ņemiet vērā, ka, ja jums ir tags, kas ir pilnībā autonoms, tas 361 00:16:09,926 --> 00:16:13,463 pats atveras un aizveras ar atvērtām leņķiekavām kreisajā pusē un 362 00:16:13,463 --> 00:16:17,000 slīpsvītra, leņķiekavas labajā pusē. 363 00:16:17,000 --> 00:16:20,580 Mēs tūlīt arī redzēsim vienu no tiem ar attēlu tagiem. 364 00:16:20,580 --> 00:16:23,300 Pirms runājam par attēliem, mums jārunā par hipersaitēm. 365 00:16:23,300 --> 00:16:25,596 Ja vēlamies, lai mūsu tīmekļa lapa būtu interaktīva un pārvietotu 366 00:16:25,596 --> 00:16:27,893 mūs, būtu jauki noklikšķināt uz kādas no tām - parasti - zilajām 367 00:16:27,893 --> 00:16:30,190 saitēm. 368 00:16:30,190 --> 00:16:34,440 Faktiski šādi mēs savā tīmekļa lapā izveidojam hipersaiti. 369 00:16:34,440 --> 00:16:36,720 Interesanti, ka ir vēl viens HTML tags, ko sauc par saiti, kas nav 370 00:16:36,720 --> 00:16:39,000 hipersaite. 371 00:16:39,000 --> 00:16:44,130 A šeit apzīmē enkuru, un tā mēs norādām hipersaiti. 372 00:16:44,130 --> 00:16:49,150 A href ir vienāds ar x nozīmē: doties uz tīmekļa lapu X. 373 00:16:44,130 --> 00:16:50,860 Un viss starp atvērto A tagu un aizvērto A tagu būs tas pasvītrotais 374 00:16:50,860 --> 00:16:57,590 zilais teksts, kas izskatās kā mums pazīstama saite. 375 00:16:57,590 --> 00:17:01,594 Zem tā mums ir attēla tags, kas ir pašaizverošais tags, lai parādītu 376 00:17:01,594 --> 00:17:05,599 attēlu, kas atrodas pie X. 377 00:17:01,660 --> 00:17:06,650 Un jūs, iespējams, varēsit mainīt šo attēlu, norādot platumu un 378 00:17:06,650 --> 00:17:11,640 augstumu, kā arī citus atribūtus šajos punktos. 379 00:17:11,640 --> 00:17:13,905 Šeit pašā apakšā ir ļoti interesanta izskata tags, kuram nav 380 00:17:13,905 --> 00:17:16,170 pašaizverošo tagu. 381 00:17:16,170 --> 00:17:19,410 Tas ir izsaukuma zīme, doctype, HTML. 382 00:17:19,410 --> 00:17:22,634 Tātad HTML ir bijis pieejams tīmekļa lapu veidošanā kopš deviņdesmito 383 00:17:22,634 --> 00:17:25,859 gadu sākuma, un kopš tā laika tas ir vairākkārt pārskatīts. 384 00:17:25,859 --> 00:17:29,649 Pavisam nesen, 2014. gadā, tas tika pārskatīts ar nosaukumu HTML5, 385 00:17:29,649 --> 00:17:33,440 kas tagad ir pašreizējais de facto HTML standarta veids. 386 00:17:33,440 --> 00:17:35,800 Lai norādītu, ka mūsu tīmekļa lapas ir rakstītas, izmantojot HTML5, 387 00:17:35,800 --> 00:17:38,160 mēs sākam šādi. 388 00:17:38,160 --> 00:17:42,045 To var izlaist, bet būtībā tas nozīmē, ka jūs nevarat izmantot 389 00:17:42,045 --> 00:17:45,930 nevienu no tagiem, kas ir HTML5 tagi, tos jaunos tagus. 390 00:17:45,930 --> 00:17:48,591 Tāpēc mēs vienmēr sākam no jauna, ja izmantojam HTML5. 391 00:17:48,591 --> 00:17:51,340 Un visi tagi, par kuriem mēs runājām iepriekš, nav HTML5 tagi. 392 00:17:51,340 --> 00:17:55,470 Bet tas norāda, ka HTML5 tagi būs klāt. 393 00:17:55,470 --> 00:17:58,623 Un tāpēc mums ir izsaukuma zīme, doctype, HTML, kas atrodas mūsu HTML 394 00:17:58,623 --> 00:18:01,776 datnes pašā sākumā, un pēc tam mums faktiski ir mūsu HTML atvērtais 395 00:18:01,776 --> 00:18:04,930 tags, un mēs turpinām no tā punkta. 396 00:18:04,930 --> 00:18:10,050 Pēdējais ir komentāru tags, kas arī izskatās nedaudz savādāk. 397 00:18:10,050 --> 00:18:12,635 Tas sākas ar leņķiekavām, izsaukuma zīmi, domuzīmi, domuzīmi, bet bez 398 00:18:12,635 --> 00:18:15,220 aizverošāmiekavām. 399 00:18:15,220 --> 00:18:20,150 Starp šiem diviem elementiem ir vieta, kur rakstāt savus komentārus. 400 00:18:20,150 --> 00:18:28,420 Un apskatīsim attēlus un komentārus, un saites CS50 IDE. 401 00:18:28,420 --> 00:18:30,635 Tāpēc man šeit ir datne ar nosaukumu image link, punkts, HTML, kuru 402 00:18:30,635 --> 00:18:32,850 es atvēršu. 403 00:18:32,850 --> 00:18:36,420 Un ievērojiet, ka man ir daži komentāri manos HTML komentāros. 404 00:18:36,420 --> 00:18:39,794 Tātad, tāpat kā C un citās programmēšanas valodās, arī HTML, kas ir 405 00:18:39,794 --> 00:18:43,169 iezīmēšanas valoda, var pievienot komentārus. 406 00:18:43,169 --> 00:18:46,114 Un tāpēc es acīmredzot ievietošu Rika Astlija attēlu kaut kur pa vidu 407 00:18:46,114 --> 00:18:49,060 šim div tagam, šim patvaļīgajam sadalījumam. 408 00:18:49,060 --> 00:18:51,203 Acīmredzot šī datne atrodas Rick, punkts, JPEG, kas, ja mēs uz 409 00:18:51,203 --> 00:18:53,346 sekundi atgriezīsimies manā datņu kokā, ir datne, kas atrodas 410 00:18:53,346 --> 00:18:55,490 pašreizējā direktorijā. 411 00:18:55,490 --> 00:18:56,031 Tātad viss ir kārtībā. 412 00:18:56,031 --> 00:18:57,710 Es varu uz to atsaukties. 413 00:18:57,710 --> 00:18:59,680 Tad man var būt iekšējās saites. 414 00:18:59,680 --> 00:19:05,080 Tāpēc ievērojiet, 11. rindiņā, šeit mana href is hello, punkts, HTML. 415 00:19:05,080 --> 00:19:07,065 Tātad tas attiecas tikai uz hello, punkts, HTML, kas atrodas 416 00:19:07,065 --> 00:19:09,050 pašreizējā direktorijā. 417 00:19:09,050 --> 00:19:12,615 Un man var būt arī ārējās saites, vienkārši norādot HTTPS, lai 418 00:19:12,615 --> 00:19:16,180 norādītu, ka es nerunāju par datni savā pašreizējā direktorijā. 419 00:19:16,180 --> 00:19:19,775 Es runāju par datni, kas atrodas kaut kur internetā, un kura man ir 420 00:19:19,775 --> 00:19:23,370 jāpieprasa, izmantojot HTTP protokolu. 421 00:19:23,370 --> 00:19:26,435 Apskatīsim, kā šī lapa varētu izskatīties, un sagatavosimies, lai 422 00:19:26,435 --> 00:19:29,500 jūsu ekrānā tiktu parādīts Rika Astlija attēls. 423 00:19:29,500 --> 00:19:31,490 Tāpēc es priekšskatīšu šo. 424 00:19:31,490 --> 00:19:33,249 Šajā patvaļīgajā sadalījumā pašā augšgalā atrodas Riks Astlijs, kuru 425 00:19:33,249 --> 00:19:35,008 es to ievietoju augšpusē. 426 00:19:35,008 --> 00:19:36,960 Un tad zemāk man ir savas saites, vai ne? 427 00:19:36,960 --> 00:19:39,330 Man ir saite uz hello, punkts, HTML. 428 00:19:39,330 --> 00:19:43,190 Un, ja es noklikšķinu uz tās, es tieku pārvirzīts uz šo lapu, kas 429 00:19:43,190 --> 00:19:47,050 mums ir ļoti pazīstama jau no mūsu programmas sākuma. 430 00:19:47,050 --> 00:19:50,735 Ja es vēlreiz atveru šo lapu, ja es vēlreiz atveru attēla saiti, es 431 00:19:50,735 --> 00:19:54,420 varu atvērt arī CS50 vietni. 432 00:19:54,420 --> 00:19:57,340 Un tur mēs redzēsim — es šeit nedaudz tālināšu — mēs redzēsim, ka 433 00:19:57,340 --> 00:20:00,260 CS50 vietne ir iegulta mūsu lapas vidū. 434 00:20:00,260 --> 00:20:04,670 Tāpēc es varēju izveidot gan iekšējo, gan ārējo saiti. 435 00:20:04,670 --> 00:20:07,090 Pēdējais HTML noteikums, par kuru mēs šeit runāsim, ir tāds, ka jūsu 436 00:20:07,090 --> 00:20:09,510 HTML ir jābūt labi veidotai. 437 00:20:09,510 --> 00:20:13,020 C valodā mēs daudz runājām par dažādu lietu sintaksi. 438 00:20:13,020 --> 00:20:17,650 HTML sintakse patiešām griežas ap tagiem. 439 00:20:17,650 --> 00:20:19,660 Katrs atvērtais tags ir jāaizver. 440 00:20:19,660 --> 00:20:22,630 Un patiesībā katrs atvērtais tags ir jāaizver apgrieztā secībā. 441 00:20:22,630 --> 00:20:25,110 Tātad, ja atverat treknrakstu, slīprakstu un pēc tam pasvītrotu tagu, 442 00:20:25,110 --> 00:20:27,590 lai veiktu visas trīs konkrētas teksta kopas, tās jāaizver apgrieztā 443 00:20:27,590 --> 00:20:30,070 secībā. 444 00:20:30,070 --> 00:20:32,655 Tātad, ja atvērāt treknrakstu, slīprakstu, pasvītrojumu, jums 445 00:20:32,655 --> 00:20:35,240 jāaizver pasvītrojums, slīpraksts, treknraksts. 446 00:20:35,240 --> 00:20:39,990 Šāda veida iekapsulēšana nodrošina HTML jauku un sakārtotu izskatu. 447 00:20:39,990 --> 00:20:42,180 Tomēr atšķirībā no C sintakses kļūdas, iespējams, nesabojās jūsu 448 00:20:42,180 --> 00:20:44,370 HTML. 449 00:20:44,370 --> 00:20:48,730 Jūsu HTML var būt slikti izveidota, bet joprojām darbosies. 450 00:20:48,730 --> 00:20:50,589 Un tāpēc šīs kļūdas var paslīdēt garām. 451 00:20:50,589 --> 00:20:52,130 Tas, vai jūs patiešām esat modrs, ir atkarīgs no jums. 452 00:20:52,130 --> 00:20:54,760 Dažreiz tās neizdosies, bet dažreiz jūs varat tikt cauri ar tām. 453 00:20:54,760 --> 00:20:57,876 Tomēr tas var būt ļoti sarežģīts uzdevums izsekot, kad atvērāt tagu, 454 00:20:57,876 --> 00:21:00,993 kad to aizvērāt, jo īpaši tāpēc, ka jūsu HTML datnes kļūst arvien 455 00:21:00,993 --> 00:21:04,110 lielākas. 456 00:21:04,110 --> 00:21:05,490 Jums būtu nepieciešama kāda palīdzība. 457 00:21:05,490 --> 00:21:07,484 Ir arī tiešsaistes pārbaudītāju rīki, kurus varat izmantot, lai 458 00:21:07,484 --> 00:21:09,479 apskatītu savu tīmekļa lapu un noskaidrotu, vai tajā ir labi 459 00:21:09,479 --> 00:21:11,474 izveidota HTML. 460 00:21:11,474 --> 00:21:15,233 Un jums noteikti vajadzētu tos apskatīt un sākt lietot, kad sākat 461 00:21:15,233 --> 00:21:18,992 strādāt ar HTML, rakstīt HTML, lai jums rastos daži labi ieradumi, kā 462 00:21:18,992 --> 00:21:22,751 sakārtot savu HTML labā veidā un stilā, kā arī pārliecinātos, ka 463 00:21:22,751 --> 00:21:26,510 nedarat neko tādu, kas varētu radīt sintakses kļūdas, izraisot 464 00:21:26,510 --> 00:21:30,270 nelielas problēmas. 465 00:21:30,270 --> 00:21:31,190 Es esmu Dags Loids. 466 00:21:31,190 --> 00:21:33,450 Šis ir CS50.