1
00:00:00,000 --> 00:00:05,470
[SKAN INSTRUMENTĀLĀ MŪZIKA]

2
00:00:05,470 --> 00:00:08,806
DUGS LOJDS: Līdz ar to CS50 beigās
mēs jūs iepazīstināsim ar vairākām 

3
00:00:08,806 --> 00:00:12,143
dažādām programmēšanas valodām, un
mēs nevarēsim tās aptvert tik 

4
00:00:12,143 --> 00:00:15,480
dziļi, kā mums izdevās aptvert C
kursa laikā iepriekš. 

5
00:00:15,480 --> 00:00:18,270
Mērķis nav sniegt jums pilnīgu
informāciju par to, ko šīs valodas 

6
00:00:18,270 --> 00:00:21,060
dara, bet gan sniegt jums
pietiekami daudz pamatzināšanu un parādīt, 

7
00:00:21,060 --> 00:00:23,850
ka ir pietiekami daudz paralēlu
lietu, kuras jūs jau zināt, lai jūs 

8
00:00:23,850 --> 00:00:26,640
varētu turpināt un patiešām
pilnveidot savas zināšanas par šīm 

9
00:00:26,640 --> 00:00:29,430
dažādajām valodām. 

10
00:00:29,430 --> 00:00:33,030
Un viena no šīm valodām , ko mēs
tūlīt apskatīsim, ir JavaScript.

11
00:00:33,030 --> 00:00:36,637
Tagad, līdzīgi citām valodām, par
kurām mēs runājām, ir moderna 

12
00:00:36,637 --> 00:00:40,245
programmēšanas valoda, kas ir
atvasināta no C sintakses. 

13
00:00:40,245 --> 00:00:42,267
Tātad, ja esat iepazinies ar C, jūs
varēsit diezgan ātri apgūt 

14
00:00:42,267 --> 00:00:44,290
JavaScript. 

15
00:00:44,290 --> 00:00:46,630
Tā pastāv gandrīz tikpat ilgi kā
Python.

16
00:00:46,630 --> 00:00:49,994
Tā tika izgudrota dažus gadus
vēlāk, deviņdesmito gadu vidū.

17
00:00:49,994 --> 00:00:53,822
Tas, kas ir svarīgi par JavaScript,
kā arī HTML un CSS, par ko mēs 

18
00:00:53,822 --> 00:00:57,651
runājām citos videoklipos, ir ka
šīs trīs valodas veido lietotāja 

19
00:00:57,651 --> 00:01:01,480
pamatpieredzi, ko nozīmē būt
tiešsaistē. 

20
00:01:01,480 --> 00:01:04,897
Tāpēc izpratne par to, kā lietot
JavaScript, HTML un CSS un strādāt 

21
00:01:04,897 --> 00:01:08,315
ar tām , ļaus jums patiešām
izveidot vietnes, kuras lietotājiem 

22
00:01:08,315 --> 00:01:11,732
patiks apmeklēt, jo šajās trīs
valodās varēsit viņiem radīt lielisku 

23
00:01:11,732 --> 00:01:15,150
lietotāja pieredzi. 

24
00:01:15,150 --> 00:01:17,250
Rakstīt JavaScript ir ļoti
vienkārši.

25
00:01:17,250 --> 00:01:19,245
Atveriet failu ar dot js faila
paplašinājumu un nekavējoties sāciet 

26
00:01:19,245 --> 00:01:21,240
rakstīt JavaScript. 

27
00:01:21,240 --> 00:01:23,760
Ja esat iepazinies ar tādu valodu
kā PHP, jūs zināt, ka jums ir 

28
00:01:23,760 --> 00:01:26,280
jāraksta savs kods šajos
norobežojumos — iekava, jautājuma zīme, PHP, 

29
00:01:26,280 --> 00:01:28,800
un tamlīdzīgi 

30
00:01:28,800 --> 00:01:29,880
Mums tas nav jādara JavaScript.

31
00:01:29,880 --> 00:01:31,845
Mēs burtiski tikai sākam rakstīt
savu kodu JavaScript failā, kas ir 

32
00:01:31,845 --> 00:01:33,810
diezgan jauki. 

33
00:01:33,810 --> 00:01:36,720
Mūsu vietne arī zinās, ka mūsu
fails ir JavaScript, jo mēs to 

34
00:01:36,720 --> 00:01:39,630
norādīsim HTML tagā. 

35
00:01:39,630 --> 00:01:42,690
Mēs teiksim, ka man ir JavaScript
tipa skripts, un tas ir fails ar 

36
00:01:42,690 --> 00:01:45,750
dot js faila paplašinājumu. 

37
00:01:45,750 --> 00:01:47,090
Diezgan vienkārši.

38
00:01:47,090 --> 00:01:51,003
Tagad atšķirībā no Python, kas
darbojas servera pusē, tas ir, tajā 

39
00:01:51,003 --> 00:01:54,916
pusē, kur atrodas vietne,
JavaScript lietojumprogrammas darbojas 

40
00:01:54,916 --> 00:01:58,830
klienta pusē jūsu datorā, kad
apmeklējat vietni. 

41
00:01:58,830 --> 00:02:02,640
JavaScript iekļaut savā HTML ir
diezgan vienkārši.

42
00:02:02,640 --> 00:02:05,156
Tāpat kā tad, ja mēs iekļaujam CSS
ar stila tagiem, mēs varam iekļaut 

43
00:02:05,156 --> 00:02:07,672
JavaScript starp skripta tagiem. 

44
00:02:07,672 --> 00:02:10,886
Tātad mēs varam atvērt skripta tagu
un burtiski sākt rakstīt 

45
00:02:10,886 --> 00:02:14,100
JavaScript tieši mūsu HTML, kas ir
lieliski. 

46
00:02:14,100 --> 00:02:17,040
Taču tāpat kā CSS, kur mums ir
saites tagi, mēs varam ierakstīt savu 

47
00:02:17,040 --> 00:02:19,980
JavaScript citā failā un savienot
to, izmantojot skripta taga 

48
00:02:19,980 --> 00:02:22,920
atribūta avotu. 

49
00:02:22,920 --> 00:02:27,180
Operētājsistēmā CS50 tas noteikti
ir vispiemērotākais veids, jo 

50
00:02:27,180 --> 00:02:31,440
īpaši, ja jums ir JavaScript fails,
kas var tikt izmantots dažādās 

51
00:02:31,440 --> 00:02:35,700
jūsu vietnes lapās vai kura saturs
var tikt izmantots. 

52
00:02:35,700 --> 00:02:40,050
Jums nav jāraksta JavaScript starp
skripta tagiem katrā lapā.

53
00:02:40,050 --> 00:02:43,715
Jums svarīgi, lai jūs varētu
vienkārši atsaukties uz ārēju failu un 

54
00:02:43,715 --> 00:02:47,380
katru reizi tikt saistīts ar to. 

55
00:02:47,380 --> 00:02:50,270
Tāpēc ātri noskaidrosim dažas
pamatlietas , ko varētu izmantot 

56
00:02:50,270 --> 00:02:53,160
JavaScript. 

57
00:02:53,160 --> 00:02:55,440
Tātad mainīgie — tie patiešām ir
līdzīgi Python mainīgajiem un ļoti 

58
00:02:55,440 --> 00:02:57,720
līdzīgi C mainīgajiem. 

59
00:02:57,720 --> 00:02:59,190
Nav nepieciešams tipa norādītājs.

60
00:02:59,190 --> 00:03:03,210
Un, ja vēlaties lokālo mainīgo,
ievadiet to ar atslēgvārdu var.

61
00:03:03,210 --> 00:03:05,752
Tātad Python mēs teiktu kaut ko
līdzīgu šim — x ir vienāds ar 44.

62
00:03:05,752 --> 00:03:08,656
Mēs nevēlamies to darīt JavaScript,
jo tas faktiski radītu globālu 

63
00:03:08,656 --> 00:03:11,560
mainīgo, ja beigās liktu semikolu. 

64
00:03:11,560 --> 00:03:13,980
Mēs vēlamies to — var x ir vienāds
ar 44.

65
00:03:13,980 --> 00:03:16,980
Tas izveido lokālo mainīgo ar
nosaukumu x JavaScript un saglabā tajā 

66
00:03:16,980 --> 00:03:19,980
vērtību 44. 

67
00:03:19,980 --> 00:03:23,310
Nosacījumi — visi agrāk plaši
izmantotie no C ir pieejami lietošanai.

68
00:03:23,310 --> 00:03:25,588
If, else if, else, pārslēdzieties,
jautājuma zīme kols — tas viss ir 

69
00:03:25,588 --> 00:03:27,867
godīga spēle. 

70
00:03:27,867 --> 00:03:29,773
Mēs par tiem nerunāsim sīkāk, jo
esam tos aplūkojuši savos 

71
00:03:29,773 --> 00:03:31,680
videoklipos par C. 

72
00:03:31,680 --> 00:03:33,675
Bet tie visi ir paredzēti
lietošanai JavaScript, un tie darbojas 

73
00:03:33,675 --> 00:03:35,670
gandrīz vienādi. 

74
00:03:35,670 --> 00:03:39,153
Tikmēr joprojām ir pieejamas visas
cilpas, kuras mēs pazīstam no C, - 

75
00:03:39,153 --> 00:03:42,636
while cilpas, do-while cilpas un
for cilpas. Lai gan mums ir dažas 

76
00:03:42,636 --> 00:03:46,120
citas variācijas, par kurām mēs
runāsim tikai mazliet. 

77
00:03:46,120 --> 00:03:47,925
Tagad visas JavaScript funkcijas
tiek ieviestas ar funkciju 

78
00:03:47,925 --> 00:03:49,730
atslēgvārdu. 

79
00:03:49,730 --> 00:03:50,750
Tātad tā ir funkcija.

80
00:03:50,750 --> 00:03:53,233
Uzrakstiet funkcijas nosaukumu un
parametrus, un pēc tam mēs 

81
00:03:53,233 --> 00:03:55,716
definēsim savu funkciju starp
figūriekavām tāpat kā C, izņemot to, ka 

82
00:03:55,716 --> 00:03:58,200
C, protams, mēs neizmantojam
funkcijas atslēgvārdu. 

83
00:03:58,200 --> 00:04:03,540
Taču arī JavaScript ir trūkums,
proti, funkcijas var būt anonīmas.

84
00:04:03,540 --> 00:04:06,180
Tas nozīmē, ka jums nav jādod viņām
nosaukums .

85
00:04:06,180 --> 00:04:08,150
Tagad jūs varētu sev jautāt:
pagaidiet, kā es varu izsaukt funkciju, 

86
00:04:08,150 --> 00:04:10,120
ja tai nav nosaukuma? 

87
00:04:10,120 --> 00:04:13,090
Nu, mēs par to runāsim tikai
nedaudz, un mēs runāsim par to, ko es 

88
00:04:13,090 --> 00:04:16,060
šeit domāju, aprakstot lietu
sasaistīšanu ar HTML elementiem. 

89
00:04:16,060 --> 00:04:19,009
Par to mēs runāsim video saistībā
ar dokumenta objekta modeli, bet 

90
00:04:19,009 --> 00:04:21,959
par anonīmajām funkcijām mēs
runāsim pēc brīža. 

91
00:04:21,959 --> 00:04:24,623
Es sniegšu jums piemēru, un jūs
varēsiet redzēt, kā tās varētu būt 

92
00:04:24,623 --> 00:04:27,287
noderīgas noteiktos kontekstos. 

93
00:04:27,287 --> 00:04:29,483
Un šie konteksti faktiski daudz
materializējas JavaScript 

94
00:04:29,483 --> 00:04:31,680
programmēšanā. 

95
00:04:31,680 --> 00:04:33,646
JavaScript, tāpat kā C un tāpat kā
Python, ir analogi Python 

96
00:04:33,646 --> 00:04:35,612
sarakstiem. 

97
00:04:35,612 --> 00:04:37,320
Ir masīvi, un jūs varat deklarēt
masīvu.

98
00:04:37,320 --> 00:04:38,530
Tas ir diezgan vienkārši.

99
00:04:38,530 --> 00:04:41,520
Piemēram, var nums izveido lokālu
masīvu.

100
00:04:41,520 --> 00:04:44,490
Un tad man ir kvadrātiekavas, un
man ir tikai ar komatu atdalīts 

101
00:04:44,490 --> 00:04:47,460
saraksts ar visām vērtībām, kuras
vēlos ievietot masīvā. 

102
00:04:47,460 --> 00:04:49,280
Varu arī jaukt tipus.

103
00:04:49,280 --> 00:04:53,515
Man nav jābūt visiem veseliem
skaitļiem, visiem pludiņiem, vai visām 

104
00:04:53,515 --> 00:04:57,750
virknēm, kā tas ir C. 

105
00:04:52,950 --> 00:04:57,750
Es tur varu sajaukt dažādus tipus.

106
00:04:57,750 --> 00:05:00,540
JavaScript var darboties dažādos
veidos.

107
00:05:00,540 --> 00:05:04,030
Tāpēc tā var būt nedaudz sarežģīta,
jo ir pirmā valoda, kas jāapgūst, 

108
00:05:04,030 --> 00:05:07,520
kad tiek noteikta virkne ar
noteikumiem un pēc tam tie tiek pārkāpti. 

109
00:05:07,520 --> 00:05:09,945
Tā ir ļoti, ļoti elastīga, bet
varbūt ir pārāk elastīga kā vajadzētu 

110
00:05:09,945 --> 00:05:12,370
būt pirmajai valodai. 

111
00:05:12,370 --> 00:05:15,806
Bet tā var darboties kā
objektorientēta programmēšanas valoda.

112
00:05:15,806 --> 00:05:17,637
Objektorientēta, iespējams, ir
termins, ko esat dzirdējis iepriekš, 

113
00:05:17,637 --> 00:05:19,468
taču, ja nē, mēs mēģināsim šeit
sniegt ātru nelielu intensīvu 

114
00:05:19,468 --> 00:05:21,300
apmācības kursu. 

115
00:05:21,300 --> 00:05:25,020
Objekts pēc būtības patiešām ir
līdzīgs struktūrai, kas mums, cerams, 

116
00:05:25,020 --> 00:05:28,740
ir pazīstama no C. 

117
00:05:25,740 --> 00:05:31,987
Tagad C valodā struktūrām var būt
vairāki dažādi lauki vai elementi.

118
00:05:31,987 --> 00:05:34,413
Vēl viens termins, kas ietver
objektorientētu programmēšanu, ir 

119
00:05:34,413 --> 00:05:36,840
rekvizīti . 

120
00:05:36,840 --> 00:05:39,560
Bet šie rekvizīti vai lauki, vai
dalībnieki, tāpat kā C, nekad nevar 

121
00:05:39,560 --> 00:05:42,280
pastāvēt atsevišķi. 

122
00:05:42,280 --> 00:05:45,666
Piemēram, ja mēs definējam
struktūru šādai automašīnai — konstruēt 

123
00:05:45,666 --> 00:05:49,052
automašīnu, un tajā ir divi dažādi
lauki vai elementi — int gads un 

124
00:05:49,052 --> 00:05:52,438
rakstzīmju modeļa desmiti vai
10 rakstzīmju virkne, ko varam 

125
00:05:52,438 --> 00:05:55,825
izmantot, lai uzglabātu automašīnas
modeli. 

126
00:05:55,825 --> 00:05:56,950
Mēs varam darīt šādas lietas.

127
00:05:56,950 --> 00:05:59,843
Mēs varam teikt struct car Herbie,
kas deklarē struct car tipa 

128
00:05:59,843 --> 00:06:02,736
mainīgo ar nosaukumu Herbie, un tad
mēs varam teikt, ka Herbie punkta 

129
00:06:02,736 --> 00:06:05,630
gads ir vienāds ar 1963. gadu. 

130
00:06:05,630 --> 00:06:06,940
Hurbie dot modelis ir vienāds ar
Beetle.

131
00:06:06,940 --> 00:06:07,780
Tas ir pilnīgi pareizi i.

132
00:06:07,780 --> 00:06:10,470
Tas ir derīgs C.

133
00:06:07,780 --> 00:06:11,255
Bet mēs nekad to nevaram teikt C —
mēs nekad nevaram teikt, gads ir 

134
00:06:11,255 --> 00:06:14,730
vienāds ar 1963., modelis ir
vienāds ar Beetle. 

135
00:06:14,730 --> 00:06:17,325
Tagad mēs to nevaram teikt, jo gads
un modelis ir ļoti svarīgi, lai 

136
00:06:17,325 --> 00:06:19,920
saprastu, kas ir strukturāla
automašīna. 

137
00:06:19,920 --> 00:06:21,270
Tie ir daļa no konstrukcijas
automašīnas.

138
00:06:21,270 --> 00:06:23,550
Un tāpēc, ja mēs kādreiz izmantojam
gadu un modeli, mēs nevaram tos 

139
00:06:23,550 --> 00:06:25,830
izmantot abstrakti. 

140
00:06:25,830 --> 00:06:30,510
Mums vienmēr šīs lietas ir jāsaista
ar konkrētu automašīnu.

141
00:06:30,510 --> 00:06:33,210
Tātad tas nav labi.

142
00:06:33,210 --> 00:06:38,130
Objektiem papildus laukiem,
elementiem vai rekvizītiemir arī kaut 

143
00:06:38,130 --> 00:06:43,050
kas, ko sauc par metodēm, kas ir
līdzīgi it kā, ja C struktūrai būtu 

144
00:06:43,050 --> 00:06:47,970
funkcija, kas varētu attiekties
tikai uz šo struktūru. 

145
00:06:47,970 --> 00:06:50,505
Tāpēc šķiet, ka mums ir funkcija,
kurā struktūras ir vienīgās lietas, 

146
00:06:50,505 --> 00:06:53,040
kas jāiekļauj. 

147
00:06:53,040 --> 00:06:54,570
Tagad tā ir C.

148
00:06:54,570 --> 00:07:00,990
Bet mēs nevaram definēt funkciju
struktūras izliektajās iekavās.

149
00:07:00,990 --> 00:07:03,810
Tas ir vairāk — tā ir
objektorientēta programmēšana.

150
00:07:03,810 --> 00:07:06,250
Tā atšķiras.

151
00:07:06,250 --> 00:07:09,000
Bet, tāpat kā rekvizīti , arī
metodes pašas par sevi nepastāv.

152
00:07:09,000 --> 00:07:11,416
Tas nav kā funkcija, kas eksistē
tikai abstrakti.

153
00:07:11,416 --> 00:07:16,590
Tā ir funkcija, kas pastāv tikai
šajā gadījumā kā objekta kontekstā.

154
00:07:16,590 --> 00:07:19,890
Tātad, kur mēs to varētu izdarīt
C — funkcija iekavās objektā, kur 

155
00:07:19,890 --> 00:07:23,190
objekts ir izsaucamās funkcijas
parametrs — tas nav uz objektu 

156
00:07:23,190 --> 00:07:26,490
orientēts stils. 

157
00:07:26,490 --> 00:07:31,170
Objektorientēta nozīmē, ka objekts
ir visa pamatā, un mēs sauksim šo 

158
00:07:31,170 --> 00:07:35,850
funkciju, kas ir objekta daļa. 

159
00:07:35,850 --> 00:07:36,420
Labi?

160
00:07:36,420 --> 00:07:41,220
Tātad šādi izskatās objektorientētā
programmēšana ļoti, ļoti 

161
00:07:41,220 --> 00:07:46,020
elementārā formā: ir funkcijas, kas
ir saistītas vai saistītas ar 

162
00:07:46,020 --> 00:07:50,820
objektiem, un mēs tās saucam šādi -
norādot objektu un sakot, ka 

163
00:07:50,820 --> 00:07:55,620
vēlamies kādu funkciju izpildīt šim
objektam.  

164
00:07:55,620 --> 00:07:59,415
Objekta lauki un metodes pēc
būtības ir patiešām līdzīgasvārdnīcai, 

165
00:07:59,415 --> 00:08:03,210
kuru jūs, iespējams, pazīstat vai
atceraties no Python. 

166
00:08:03,210 --> 00:08:06,741
Piemēram, mēs varētu izveidot kaut
ko līdzīgu šim — var Herbiw ir 

167
00:08:06,741 --> 00:08:10,273
vienāds — izliektās iekavas, tagad,
nevis kvadrātiekavas, tās ir 

168
00:08:10,273 --> 00:08:13,805
izliektās figūriekavas — un pēc tam
ar komatu atdalīts saraksts ar 

169
00:08:13,805 --> 00:08:17,336
atslēgu vērtību pāriem kurā ir
ievietots 1963. gads. Piemēram, sakot, 

170
00:08:17,336 --> 00:08:20,868
ka Herbiepunkta gads ir vienāds ar
1963. gadu C, un Herbiepunkta 

171
00:08:20,868 --> 00:08:24,400
modelis ir vienāds ar Beetle. 

172
00:08:24,400 --> 00:08:28,125
Tas ir līdzīgi tam, kā mēs to pašu
darītu JavaScript, izveidojot 

173
00:08:28,125 --> 00:08:31,850
objektu un uzreiz piešķirot tam
pāris rekvizītus. 

174
00:08:31,850 --> 00:08:32,350
Labi.

175
00:08:32,350 --> 00:08:35,074
Tagad atgriezīsimies pie cilpām, jo
es jau minēju iepriekš, ir dažas 

176
00:08:35,074 --> 00:08:37,799
dažādas jaunas cilpas, kuras mēs
varam izmantot JavaScript. 

177
00:08:37,799 --> 00:08:41,074
Tagad, kad mums ir šis objekts, kā
mēs varētu atkārtot visus šī 

178
00:08:41,074 --> 00:08:44,350
objekta galveno vērtību pārus? 

179
00:08:44,350 --> 00:08:48,130
Vai patiesībā, kā mēs atkārtojam
visus masīva elementus, papildus 

180
00:08:48,130 --> 00:08:51,910
izmantojot for cilpu, while cilpu
vai do-while cilpu? 

181
00:08:51,910 --> 00:08:56,050
Tātad programmā Python mēs redzējām
kaut ko līdzīgu šim — atslēgai 

182
00:08:56,050 --> 00:09:00,191
sarakstā, un tad mums būtu kāds
kods, kurā mēs izmantotu taustiņu 

183
00:09:00,191 --> 00:09:04,332
katrāpunktā no turienes uz leju —
saraksta i-th elementa vietā. 

184
00:09:04,332 --> 00:09:07,176
Programmā JavaScript to nevar
izdarīt, taču mēs varam darīt kaut ko 

185
00:09:07,176 --> 00:09:10,020
līdzīgu objektam var key. 

186
00:09:10,020 --> 00:09:11,860
Un pēc tam atveriet izliekto iekavu
i.

187
00:09:11,860 --> 00:09:16,190
Un starp šīm izliektajām iekavām
mēs varam izmantot objekta 

188
00:09:16,190 --> 00:09:20,520
kvadrātiekavas taustiņu, lai
atsauktos uz objekta atslēgas elementu 

189
00:09:20,520 --> 00:09:24,850
vai atslēgas objekta vērtības pāru
kopu. 

190
00:09:24,850 --> 00:09:28,455
Mums ir arī nedaudz atšķirīga
objekta atslēgas variācij - , tā vietā, 

191
00:09:28,455 --> 00:09:32,060
lai izmantotu objekta
kvadrātiekavas taustiņu, tagad varam atsaukties 

192
00:09:32,060 --> 00:09:35,665
uz atkārtošanos visās vērtībās —
pretstatā tai i, kas atkārtojas pa 

193
00:09:35,665 --> 00:09:39,270
visiem taustiņiem, šī atkārtos
visas vērtības. 

194
00:09:39,270 --> 00:09:42,881
Tātad mēs varam aptvert abas
atslēgas vērtību pāra puses, izmantojot 

195
00:09:42,881 --> 00:09:46,492
var taustiņu in vai var taustiņu
of. 

196
00:09:46,492 --> 00:09:48,711
Šeit ir masīva piemērs, kurā mēs
izmantosim šos divus dažādos cilpas 

197
00:09:48,711 --> 00:09:50,930
tipus. 

198
00:09:50,930 --> 00:09:53,477
Tātad šeit ir nedēļas masīvs, kurā
ir 7 elementi — pirmdiena, 

199
00:09:53,477 --> 00:09:56,025
otrdiena, trešdiena, ceturtdiena,
piektdiena, sestdiena, svētdiena. 

200
00:09:56,025 --> 00:10:00,240
Un es vēlos izmantot četru dienu
masīvu nedēļā.

201
00:10:00,240 --> 00:10:03,990
Tāpēc es vēlos izmantot for in
cilpu un vēlos konsolēt dot log .

202
00:10:03,990 --> 00:10:06,420
Console dot log ir JavaScript
ekvivalents print f.

203
00:10:06,420 --> 00:10:08,510
Tam var piekļūt, izmantojot
izstrādātāja rīkus lielākajā daļā 

204
00:10:08,510 --> 00:10:10,601
mūsdienu pārlūkprogrammu. 

205
00:10:10,601 --> 00:10:12,600
Kas notiks, kad viņi to izdrukās?

206
00:10:12,600 --> 00:10:14,769
Tas izdrukās visu atslēgu sarakstu.

207
00:10:14,769 --> 00:10:17,810
Šajā masīvā tiešām nav atslēgu — ir
virkne rādītāju.

208
00:10:17,810 --> 00:10:21,675
Tātad tas izdrukās 0, 1, 2, 3, 4,
5, 6, jo manā masīvā ir septiņi 

209
00:10:21,675 --> 00:10:25,540
elementi, un es reģistrēju tos
elementus, par kuriem runāju. 

210
00:10:25,540 --> 00:10:29,036
Ja es tā vietā gribētu izdrukāt
dienas, es izmantotu for of cilpu, un 

211
00:10:29,036 --> 00:10:32,533
es konsolē izdrukātu sekojošo —
pirmdiena, otrdiena, trešdiena, 

212
00:10:32,533 --> 00:10:36,030
ceturtdiena, piektdiena, sestdiena,
svētdiena. 

213
00:10:36,030 --> 00:10:37,990
Ko darīt, ja es vēlos saistīt
informāciju?

214
00:10:37,990 --> 00:10:41,095
Tāpēc atcerieties, ka mēs varam
saistīt dažādas virknes. 

215
00:10:41,095 --> 00:10:42,220
Mēs to varētu izdarīt Python.

216
00:10:42,220 --> 00:10:45,360
Mēs to varam izdarīt arī šeit
JavaScript.

217
00:10:45,360 --> 00:10:46,980
Un mēs to darām, izmantojot plus.

218
00:10:46,980 --> 00:10:49,475
Tātad, ja es vēlos konsolēt dot log
dažādas virknes, kas savienotas 

219
00:10:49,475 --> 00:10:51,971
kopā, es vienkārši izmantoju plus,
lai to izdarītu. 

220
00:10:51,971 --> 00:10:53,720
Bet šeit var konsolēt maz virkņuvai
ne?

221
00:10:53,720 --> 00:10:56,460
Ja es izmantoju plus, tagad tas
nozīmē divas dažādas lietas.

222
00:10:56,460 --> 00:10:58,830
Es gribu virknes savienot kopā, bet
varbūt šeit, es vēlos tās 

223
00:10:58,830 --> 00:11:01,200
pievienot. 

224
00:11:01,200 --> 00:11:04,930
Es tiešām aicinu jūs apskatīt, kas
notiek, ja nedēļas masīvu 

225
00:11:04,930 --> 00:11:08,660
ierakstāt kādā JavaScript un pēc
tam izveidojat cilpu, kas atkārtojas 

226
00:11:08,660 --> 00:11:12,390
un konsole to reģistrē. 

227
00:11:12,390 --> 00:11:15,550
Var gadīties, ka saskarsieties ar
kaut ko negaidītu 

228
00:11:15,550 --> 00:11:18,540
Tātad JavaScript veic vislabāko
minējumu, un tiek pieņemts, ka šī 

229
00:11:18,540 --> 00:11:21,531
diena un 1 ir abas virknes, lai gan
patiesībā es vēlos tos burtiski 

230
00:11:21,531 --> 00:11:24,522
pievienot kopā, jo tie ir skaitļi. 

231
00:11:24,522 --> 00:11:26,396
Bet par laimi JavaScript dod mums
iespēju to apiet, izmantojot 

232
00:11:26,396 --> 00:11:28,271
funkciju parse int. 

233
00:11:28,271 --> 00:11:31,167
Tagad tas mums dos to, ko mēs ceram
sagaidīt .

234
00:11:31,167 --> 00:11:34,527
No otras puses, tas mums dos kaut
ko tādu, ko mēs negaidām.

235
00:11:34,527 --> 00:11:36,831
Bet tas ir tikai gadījums, kad mēs
izmantojam vienu un to pašu 

236
00:11:36,831 --> 00:11:39,135
operatoru, lai apzīmētu divas
dažādas lietas, un programmas valodai 

237
00:11:39,135 --> 00:11:41,440
dažreiz ir jāizdara vislabākais
minējums. 

238
00:11:41,440 --> 00:11:44,930
Tāpēc ne vienmēr ir lieliski, ka
mūsdienās valodas bieži neprasa mums 

239
00:11:44,930 --> 00:11:48,420
norādīt datu tipu — ja mēs varētu
šeit norādīt datu tipu, mēs to 

240
00:11:48,420 --> 00:11:51,911
varētu skaidri noteikt. 

241
00:11:51,911 --> 00:11:53,835
Bet šeit, izmantojot JavaScript, tā
uzskata, ka tas mums ir ļoti 

242
00:11:53,835 --> 00:11:55,760
noderīgs, jo nenorāda tipu. 

243
00:11:55,760 --> 00:11:57,630
Un tas dos mūsu labāko minējumu par
to, ko mēs vēlamies darīt, bet 

244
00:11:57,630 --> 00:11:59,501
dažreiz tas uzminēs nepareizi. 

245
00:11:59,501 --> 00:12:03,270
Bet tas dod mums veidus, kā to
apiet, ja tas patiešām uzmin nepareizi.

246
00:12:03,270 --> 00:12:07,510
Tātad masīvi patiesībā ir īpašs
objekta gadījums.

247
00:12:07,510 --> 00:12:10,510
Un patiesībā JavaScript programmā
viss ir īpašs objekta gadījums.

248
00:12:10,510 --> 00:12:13,380
X, jebkurš mainīgais, var x ir
vienāds ar 44 — tas ir objekts, kuram 

249
00:12:13,380 --> 00:12:16,250
vienkārši ir viens rekvizīts. 

250
00:12:16,250 --> 00:12:19,295
Masīvi ir objekts, kuram ir vairāki
rekvizīti, kā arī dažas noteiktas 

251
00:12:19,295 --> 00:12:22,340
metodes, kuras var uz tiem tikt
izmantotas. 

252
00:12:22,340 --> 00:12:26,817
Tātad mēs varam saukt izmēra metodi
vai pop, vai push, vai shift.

253
00:12:26,817 --> 00:12:29,013
Un es likšu jums izdomāt vai veikt
kādu pētījumu par to, kas ir šīs 

254
00:12:29,013 --> 00:12:31,210
dažādās lietas. 

255
00:12:31,210 --> 00:12:34,055
Taču pietiks ar to, ka tās ir
funkcijas, kas būtībā ir tik ļoti 

256
00:12:34,055 --> 00:12:36,900
iestrādātas tajā, ko nozīmē būt
masīvam, ka mēs varam tās vienkārši 

257
00:12:36,900 --> 00:12:39,745
izsaukt, vispirms tās nerakstot. 

258
00:12:39,745 --> 00:12:40,537
Tas ir diezgan forši.

259
00:12:40,537 --> 00:12:43,564
Šeit ir vēl viena lieliska lieta,
ko varat darīt ar masīviem — tiem 

260
00:12:43,564 --> 00:12:46,592
ir cita metode, ko sauc par karti,
kas pamatā ļauj mums piemērot 

261
00:12:46,592 --> 00:12:49,620
funkciju katram atsevišķam masīva
elementam. 

262
00:12:49,620 --> 00:12:53,710
Un jo īpaši šis ir lielisks piemērs
anonīmas funkcijas izmantošanai.

263
00:12:53,710 --> 00:12:55,940
Tāpēc apskatīsim, kā mēs varētu
izmantot anonīmu funkciju, un kāpēc 

264
00:12:55,940 --> 00:12:58,170
tas varētu būt noderīgi. 

265
00:12:58,170 --> 00:12:59,704
Šeit ir masīvs, ko sauc par nums .

266
00:12:59,704 --> 00:13:03,180
Tajā ir pieci elementi — 1, 2, 3, 4
un 5.

267
00:13:03,180 --> 00:13:07,560
Tagad es vēlos viņiem piesaistīt
kādu funkciju.

268
00:13:07,560 --> 00:13:09,440
Tātad, ko es šeit saku, nums ir
vienāds, tāpēc es kaut ko darīšu ar 

269
00:13:09,440 --> 00:13:11,320
nums. 

270
00:13:11,320 --> 00:13:14,580
Es to piešķiršu atpakaļ uz nums.

271
00:13:14,580 --> 00:13:16,985
Skaitļi ir vienādi ar nums dot map
 — un atcerieties, karte uzņem 

272
00:13:16,985 --> 00:13:19,390
funkciju. 

273
00:13:19,390 --> 00:13:24,930
Tā ir funkcija, ko vēlos pielietot
visiem šī masīva elementiem.

274
00:13:24,930 --> 00:13:28,620
Viena lieta, ko es varētu darīt, ir
vienkārši uzrakstīt šo funkciju 

275
00:13:28,620 --> 00:13:32,310
kaut kur citur un, ka katra vērtība
tiks dubultota. 

276
00:13:32,310 --> 00:13:35,220
Pieņemsim, ka es uzrakstīju
funkciju, ko sauc par dubultskaitļiem.

277
00:13:35,220 --> 00:13:38,685
Es varētu teikt, nums r vienādi a
nums dot map iekavas 

278
00:13:38,685 --> 00:13:42,150
dubultskaitļiem , un tas tikai
dubulto katru skaitli. 

279
00:13:42,150 --> 00:13:43,510
Tas būtu labi.

280
00:13:43,510 --> 00:13:46,106
Bet šeit ievērojiet, ka es
izmantoju šo funkcijas atslēgas vārdu un 

281
00:13:46,106 --> 00:13:48,703
sniedzu parametru sarakstu — šajā
gadījumā num —, taču es nepiešķiru 

282
00:13:48,703 --> 00:13:51,300
šai funkcijai nosaukumu. 

283
00:13:51,300 --> 00:13:53,130
Kāpēc es šai funkcijai nedodu
nosaukumu?

284
00:13:53,130 --> 00:13:55,020
Nu, es tikai veicu šo kartēšanu.

285
00:13:55,020 --> 00:13:57,327
Man nekad vairs nevajadzēs šos
skaitļus dubultot.

286
00:13:57,327 --> 00:14:01,263
Kāpēc man jāpārblīvē funkcijas
nosaukumu telpu un jāpiešķir tai 

287
00:14:01,263 --> 00:14:05,200
nosaukums, ja es to nekad vairs
neizmantošu ārpus šī konteksta? 

288
00:14:05,200 --> 00:14:07,756
Tas ir diezgan ērti, ka šajā
gadījumā mēs varam faktiski izmantot šo 

289
00:14:07,756 --> 00:14:10,313
funkciju, nepiešķirot tai
nosaukumu, un tomēr likt tai darīt to, ko 

290
00:14:10,313 --> 00:14:12,870
vēlamies. 

291
00:14:12,870 --> 00:14:15,380
Tātad viss, ko es daru šajās karšu
iekavās, ir atvērtās iekavas 

292
00:14:15,380 --> 00:14:17,890
pirmajā rindiņā, bet aizvērtās
iekavas faktiski atrodas trešajā 

293
00:14:17,890 --> 00:14:20,400
rindā. 

294
00:14:20,400 --> 00:14:23,655
Un starp iekavām, kur tiek norādīts
kartējamais parametrs , es 

295
00:14:23,655 --> 00:14:26,911
burtiski definēju visu funkciju. 

296
00:14:26,911 --> 00:14:29,910
Un tad, ja es izpildīšu šo koda
rindiņu, kas notiks ar nums ?

297
00:14:29,910 --> 00:14:32,278
Nu, jūs droši vien varat uzminēt,
tas tikai dubultos katru skaitļa 

298
00:14:32,278 --> 00:14:34,646
elementu. 

299
00:14:34,646 --> 00:14:37,573
Labi, vēl viena lieta, ko es
vēlētos paskaidrot par JavaScript, ir 

300
00:14:37,573 --> 00:14:40,500
notikumu jēdziens. 

301
00:14:40,500 --> 00:14:42,739
Tātad notikums ir kaut kas tāds,
kas iet roku rokā ar HTML 

302
00:14:42,739 --> 00:14:44,978
JavaScript, un tā ir atbilde
lietotājam, kas kaut ko dara tīmekļa 

303
00:14:44,978 --> 00:14:47,217
lapā. 

304
00:14:47,217 --> 00:14:49,050
Piemēram, viņi noklikšķina uz
pogas.

305
00:14:49,050 --> 00:14:50,970
Iespējams, lapa ir ielādēta ,
piemēram, pēc tam, kad lietotājs to ir 

306
00:14:50,970 --> 00:14:52,890
atjauninājis  

307
00:14:52,890 --> 00:14:55,920
Varbūt tie virza kursoru virs kādas
lapas daļas vai tamlīdzīgi.

308
00:14:55,920 --> 00:14:57,930
Visas šīs lietas ir notikumi.

309
00:14:57,930 --> 00:15:00,679
Un JavaScript atbalsta tā saukto
notikumu administratoru , kas ir 

310
00:15:00,679 --> 00:15:03,428
kāds JavaScript kods, kas tiks
izpildīts, tiklīdz šis notikums ir 

311
00:15:03,428 --> 00:15:06,177
noticis. 

312
00:15:06,177 --> 00:15:08,260
Tādējādi tas ļauj mūsu vietnes
lapai būt ļoti interaktīvai.

313
00:15:08,260 --> 00:15:10,773
Piemēram, mēs ierakstām lodziņā —
mums varētu būt notikumu 

314
00:15:10,773 --> 00:15:13,286
administrators , kas parāda
ziņojumu, kurā teikts, lūdzu, ievadiet 

315
00:15:13,286 --> 00:15:15,800
savu paroli. 

316
00:15:15,800 --> 00:15:19,060
Tātad vispirms — tas ir tikai tukšs
lauks, kas nepasaka neko.

317
00:15:19,060 --> 00:15:21,390
Jūs sākat tajā rakstīt, un tad šis
lodziņš parādās jo jūs sākāt 

318
00:15:21,390 --> 00:15:23,720
rakstīt, un tas ir notikums lapā. 

319
00:15:23,720 --> 00:15:26,465
Un tas liek jums darīt kaut ko
tādu, ko norāda JavaScript notikumu 

320
00:15:26,465 --> 00:15:29,210
administrators . 

321
00:15:29,210 --> 00:15:32,942
Daudzi HTML elementi atbalsta
pasākumus kā atribūtu.

322
00:15:32,942 --> 00:15:34,900
Tātad, šeit ir patiešām vienkārša
HTML piemērs.

323
00:15:34,900 --> 00:15:39,230
Man ir vadība un korpuss , un
korpusa iekšpusē ir divi taustiņi .

324
00:15:39,230 --> 00:15:41,870
Un viņiem ir šis atribūts, ko sauc
par klikšķi.

325
00:15:41,870 --> 00:15:45,350
Noklikšķināšana būtībā ir komanda
notikumu administratoram 

326
00:15:45,350 --> 00:15:48,740
Tāpēc es vēlos, lai kaut kas
notiktu, noklikšķinot uz taustiņiem .

327
00:15:48,740 --> 00:15:51,994
Šobrīd tur nav nekādu notikumu, bet
es varu kaut ko ievietot lai, 

328
00:15:51,994 --> 00:15:55,249
noklikšķinot uz kāda no šiem
taustiņiem , tiktu izsaukta tā funkcija, 

329
00:15:55,249 --> 00:15:58,504
kas atrodas starp pēdiņām. 

330
00:15:58,504 --> 00:16:00,949
Piemēram, JavaScript mēs varam
uzrakstīt patiešām vispārīgu notikumu 

331
00:16:00,949 --> 00:16:03,394
administratoru , kas izveido
notikuma objektu un mums pateiks, kuršno 

332
00:16:03,394 --> 00:16:05,840
šiem diviem taustiņiem tika
noklikšķināts. 

333
00:16:05,840 --> 00:16:07,660
Un tas varētu izskatīties apmēram
šādi.

334
00:16:07,660 --> 00:16:09,675
Noklikšķināšanas taustiņš ir
vienāds ar brīdinājuma nosaukuma 

335
00:16:09,675 --> 00:16:11,690
notikumu. 

336
00:16:11,690 --> 00:16:16,100
Ja mēs to darām, mēs būtībā esam
iestatījuši savu HTML tā, ka, 

337
00:16:16,100 --> 00:16:20,510
noklikšķinot uz viena taustiņa vai
otra taustiņa , tiks izsaukta 

338
00:16:20,510 --> 00:16:24,920
brīdinājuma nosaukuma funkcija un
tikts nodots notikums. 

339
00:16:24,920 --> 00:16:28,265
Lapa automātiski ģenerē notikumu,
un tajā būtībā ir visa informācija 

340
00:16:28,265 --> 00:16:31,610
par tikko notikušo. 

341
00:16:31,610 --> 00:16:34,301
Un no šīs informācijas mēs varam
iegūt vairāk informācijas.

342
00:16:34,301 --> 00:16:36,372
Piemēram, šeit redzams , kā varētu
izskatīties brīdinājuma nosaukuma 

343
00:16:36,372 --> 00:16:38,444
funkcija, un ievērojiet, ka šeit es
apstiprinu arī notikuma 

344
00:16:38,444 --> 00:16:40,516
parametru. 

345
00:16:40,516 --> 00:16:41,390
Ko tad es daru?

346
00:16:41,390 --> 00:16:44,450
Es saņemu jaunu JavaScript lokālo
mainīgo, ko sauc par trigeri, un es 

347
00:16:44,450 --> 00:16:47,510
prasu šī notikuma avota elementu. 

348
00:16:47,510 --> 00:16:50,750
Un būtībā tas man saka to, kas ir
lapas elements, ar kuru tika veikta 

349
00:16:50,750 --> 00:16:53,990
mijiedarbība un kas izraisīja šo
notikumu? 

350
00:16:53,990 --> 00:16:56,960
Citiem vārdiem sakot, kāds elements
tika efektīvi nodots šai 

351
00:16:56,960 --> 00:16:59,930
funkcijai. 

352
00:16:59,930 --> 00:17:02,125
Jo tas atkal tiek ģenerēts
automātiski.

353
00:17:02,125 --> 00:17:04,890
Lapa zina, kuram taustiņam mēs
pieskārāmies, un tāpēc būtībā, kas 

354
00:17:04,890 --> 00:17:07,655
šeit notiek, šs taustiņš  —
neatkarīgi no tā, kurs no abiem — tiek 

355
00:17:07,655 --> 00:17:10,420
nodota šai funkcijai. 

356
00:17:10,420 --> 00:17:13,936
Pēc tam, runājot par dokumenta
objekta modeli, es varu piekļūt šī 

357
00:17:13,936 --> 00:17:17,453
aktivizētāja iekšējam HTML, lai
noskaidrotu, kurš taustiņš tika 

358
00:17:17,453 --> 00:17:20,970
noklikšķināts. 

359
00:17:20,970 --> 00:17:22,010
Kas ir iekšējais HTML?

360
00:17:22,010 --> 00:17:24,450
Ļaujiet man uz mirkli paiet dažus
slaidus atpakaļ.

361
00:17:24,450 --> 00:17:27,560
Iekšējais HTML ir tas, kas atrodas
starp taustiņu tagiem.

362
00:17:27,560 --> 00:17:29,965
Šajā gadījumā pirmais taustiņš ir
iekšējais HTML un otrais taustiņš 

363
00:17:29,965 --> 00:17:32,370
ir arī iekšējais HTML. 

364
00:17:32,370 --> 00:17:35,157
Tātad, kas notiek, kad es
noklikšķināšu uz šiem taustiņiem , tas mani 

365
00:17:35,157 --> 00:17:37,945
brīdinās, ka jūs noklikšķinājāt uz
pirmā taustiņa, ja es 

366
00:17:37,945 --> 00:17:40,732
noklikšķināju uz pirmā, vai, ja jūs
noklikšķinājāt uz otrā taustiņa, 

367
00:17:40,732 --> 00:17:43,520
tas brīdinās, ka noklikšķinājāt uz
otrā. . 

368
00:17:43,520 --> 00:17:46,580
Tagad atkal mēs tikai pieskaramies
JavaScript virsmai, bet es vēlējos 

369
00:17:46,580 --> 00:17:49,640
sniegt jums priekšstatu par
dažādajām lietām, ko varat darīt, lai pēc 

370
00:17:49,640 --> 00:17:52,700
tam varētu doties uz priekšu,
apskatīt dokumentāciju un redzēt ļoti 

371
00:17:52,700 --> 00:17:55,760
plašo virkni lietu, ko varat darīt
arī, vienkārši piemērojot dažus 

372
00:17:55,760 --> 00:17:58,820
pamata principus, par kuriem jau
esam iemācījušies CS50, tā plaši 

373
00:17:58,820 --> 00:18:01,880
paplašinot savas zināšanas. 

374
00:18:01,880 --> 00:18:02,790
Es esmu Dags Loids.

375
00:18:02,790 --> 00:18:04,670
Šis ir CS50.